Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 6
Savlaicīgi
Būtu vajadzējis savlaicīgi sākt skaitīt.
No dzimšanas vai satikšanās —
vilkaspoža šautra uz sekundi sastindzina dažas takas
līdz dzidrai skaņai. Pa tām iepriekš soļojuši
tikai cilvēki.
Lūkoju caurdzīvot šo spēli, leņķi,
kur vienā logā palsnē,
otrā — riet.
Riets ir pretējā krāsā.
Pretējā krastā mēs vasarā peldamies,
Baltā kāpa — miegā norimusi piere.
Bet gar ziemas oderi, pa smiltīm,
zemei kā izbailēs zūdot zem kājām,
mūkam no ledū lauzītas
pelēkbrūnas jūras.
Sniega lāsmeņi un debess kalējs.
No zobena saule lēca,
no skatiena mēness šķēle
iegriezās miesā.
Sienāži par mūžības robežām
Tie ielipuši sniega stērbelēs.
Tie paslēpušies stikla atspīdās, tie tēraudā.
To kājas iekusušas piķī, asfaltā.
