Latvija – filmu uzņemšanai draudzīga valsts

  • Agnese Lāce
  • 13.03.2025.
"Oskars" izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Foto - Paula Čurkste, LETA

"Oskars" izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Foto - Paula Čurkste, LETA

Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa kopš animācijas filma Straume pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot  Oskaru kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.

Jā, tieši jēdziens draudzīga valsts kino uzņemšanai (film friendly) bija tas, kas vairākkārt izskanēja no ASV satiktajiem kino industrijas pārstāvjiem, kuri pēc mūsu tikšanās izrādīja interesi gan par mūsu valsts atbalstu ārvalstu filmu uzņemšanai, gan vizīti Latvijā.

Ko tad Latvija var piedāvāt?

Pirmkārt, tie ir prasmīgi un starptautiski pieredzējuši filmu nozares profesionāļi, kuri var būt būtisks atbalsts augstas kvalitātes ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Ja aplūkojam statistiku, tad Latvijā ir reģistrēti 195 filmu producenti un studijas, kā arī ir pieejamas plašas kopražojumu un ražošanas pakalpojumu iespējas. Ne mazāk svarīgi – Latvijā varam piedāvāt arī augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu tehnisko nodrošinājumu.

Otrkārt, Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums un veiksmīga atrašanās vieta. Latvijas novietojums pasaules kartē ļauj no šejienes ērti nokļūt arī, piemēram, citos kino ražošanas centros reģionos. Tāpat varam lepoties ne vien ar skaistajām dabas ainavām, bet arī bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas nereti kalpo kā veiksmīgs risinājums filmu uzņemšanai autentiskā vidē.

Treškārt, šā gada februārī valdībā apstiprinājām programmu valsts atbalsta sniegšanai ārvalstu filmu uzņemšanai. Tā ir tā dēvētā cash rebate sistēma, kurā valsts līdzfinansējums tiek izteikts kā noteikts procents no filmas uzņemšanas izmaksām. Šajā gadījumā tie ir 30% no projekta īstenošanas kopējām attiecināmajām izmaksām.

Ceturtkārt,  lai kā mums reizēm pašiem šķistu, Latvijā attiecībā uz filmēšanu praktisko norisi iespējama salīdzinoši ātra lēmumu pieņemšanu jeb to, cik ātri iespējams saskaņot filmēšanas norisi kaut vai ikdienā blīvi apdzīvotās teritorijās.

Ieguvumi, ko varam piedāvāt ārvalstu kino uzņemšanai Latvijā, ir ne mazāki par tiem, kādu pienesumu Latvijas ekonomikai spēj sniegt šādu projektu realizācija. Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka līdz ar cash rebate sistēmu atbalstītie projekti tuvāko trīs gadu laikā kopējo eksporta apjomu Latvijā varētu palielināt par 72 miljoniem eiro. Līdz ar to ekonomiskā ietekme būtu trīs reizes lielāka pret valsts ieguldīto finansējumu (trīs gadu laikā valsts iegulda 24 miljoni eiro). Tāpat servisa, it sevišķi lielāku starptautisku projektu klātesamība, kāpina nozares profesionālās spējas, līdz ar to arī tās starptautisko konkurētspēju.

Nākamie veicamie soļi pēc komandējuma ASV ir skaidri. Jau šonedēļ kopā ar Nacionālā kino centra un nozares pārstāvjiem sēdīsimies pie viena galda, lai drīzumā organizētu ASV kino industrijas pārstāvju vizīti Latvijā. Esmu pārliecināta, ka Latvijā ne vien paši esam spējīgi radīt brīnišķīgu kino, bet esam valsts, kura izcilas kino uzņemšanas iespējas var piedāvāt arī citiem!

 

Autore ir kultūras ministre, Progresīvie

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Viedoklis Maija Katkovska

Kas ir "čata ruletes" un kāpēc tās ir bīstamas bērniem?

Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā. 

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Jaunākajā žurnālā