Latvija – filmu uzņemšanai draudzīga valsts

  • Agnese Lāce
  • 13.03.2025.
"Oskars" izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Foto - Paula Čurkste, LETA

"Oskars" izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Foto - Paula Čurkste, LETA

Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa kopš animācijas filma Straume pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot  Oskaru kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.

Jā, tieši jēdziens draudzīga valsts kino uzņemšanai (film friendly) bija tas, kas vairākkārt izskanēja no ASV satiktajiem kino industrijas pārstāvjiem, kuri pēc mūsu tikšanās izrādīja interesi gan par mūsu valsts atbalstu ārvalstu filmu uzņemšanai, gan vizīti Latvijā.

Ko tad Latvija var piedāvāt?

Pirmkārt, tie ir prasmīgi un starptautiski pieredzējuši filmu nozares profesionāļi, kuri var būt būtisks atbalsts augstas kvalitātes ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Ja aplūkojam statistiku, tad Latvijā ir reģistrēti 195 filmu producenti un studijas, kā arī ir pieejamas plašas kopražojumu un ražošanas pakalpojumu iespējas. Ne mazāk svarīgi – Latvijā varam piedāvāt arī augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu tehnisko nodrošinājumu.

Otrkārt, Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums un veiksmīga atrašanās vieta. Latvijas novietojums pasaules kartē ļauj no šejienes ērti nokļūt arī, piemēram, citos kino ražošanas centros reģionos. Tāpat varam lepoties ne vien ar skaistajām dabas ainavām, bet arī bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas nereti kalpo kā veiksmīgs risinājums filmu uzņemšanai autentiskā vidē.

Treškārt, šā gada februārī valdībā apstiprinājām programmu valsts atbalsta sniegšanai ārvalstu filmu uzņemšanai. Tā ir tā dēvētā cash rebate sistēma, kurā valsts līdzfinansējums tiek izteikts kā noteikts procents no filmas uzņemšanas izmaksām. Šajā gadījumā tie ir 30% no projekta īstenošanas kopējām attiecināmajām izmaksām.

Ceturtkārt,  lai kā mums reizēm pašiem šķistu, Latvijā attiecībā uz filmēšanu praktisko norisi iespējama salīdzinoši ātra lēmumu pieņemšanu jeb to, cik ātri iespējams saskaņot filmēšanas norisi kaut vai ikdienā blīvi apdzīvotās teritorijās.

Ieguvumi, ko varam piedāvāt ārvalstu kino uzņemšanai Latvijā, ir ne mazāki par tiem, kādu pienesumu Latvijas ekonomikai spēj sniegt šādu projektu realizācija. Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka līdz ar cash rebate sistēmu atbalstītie projekti tuvāko trīs gadu laikā kopējo eksporta apjomu Latvijā varētu palielināt par 72 miljoniem eiro. Līdz ar to ekonomiskā ietekme būtu trīs reizes lielāka pret valsts ieguldīto finansējumu (trīs gadu laikā valsts iegulda 24 miljoni eiro). Tāpat servisa, it sevišķi lielāku starptautisku projektu klātesamība, kāpina nozares profesionālās spējas, līdz ar to arī tās starptautisko konkurētspēju.

Nākamie veicamie soļi pēc komandējuma ASV ir skaidri. Jau šonedēļ kopā ar Nacionālā kino centra un nozares pārstāvjiem sēdīsimies pie viena galda, lai drīzumā organizētu ASV kino industrijas pārstāvju vizīti Latvijā. Esmu pārliecināta, ka Latvijā ne vien paši esam spējīgi radīt brīnišķīgu kino, bet esam valsts, kura izcilas kino uzņemšanas iespējas var piedāvāt arī citiem!

 

Autore ir kultūras ministre, Progresīvie

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Jaunākajā žurnālā