Latvija mākslīgā intelekta laikmetā: spēles dalībnieks vai skatītājs tribīnēs?

Mākslīgais intelekts (MI) ir centrāla tehnoloģija, kas jau ietekmē ikdienu no biznesa līdz sabiedrības paradumiem. Valstis sacenšas MI attīstībā, un Latvija sper soļus, izstrādājot Nacionālā MI centra likumu. Taču, lai Latvija nepaliktu novērotājas lomā, nepieciešama gudra un ātra rīcība. Šī ir iespēja Latvijai ne tikai sekot līdzi pārmaiņām, bet arī pašai aktīvi piedalīties MI attīstībā, radot vidi, kas veicina inovācijas un ilgtspējīgu izaugsmi.

Nozares iesaiste un regulējuma izaicinājumi

Atšķirīgi no daudzām iniciatīvām, MI centrs tiek veidots ciešā sadarbībā ar industriju un ekspertiem, kas palielina tā dzīvotspēju. Tas nozīmē, ka politikas veidošana balstās ne tikai uz teorētiskiem apsvērumiem, bet uz nozares vajadzībām un reālajām prasībām. Tomēr būtisks izaicinājums ir regulējuma līdzsvarošana: drošība un ētika ir svarīgas, taču pārmērīga regulēšana var kavēt inovācijas un talantu piesaisti. Latvija nedrīkst nokavēt MI izrāvienu, jo aizkavēšanās nozīmē atpalikšanu un tirgus iespēju zaudēšanu.

Viens iespējamais risinājums ir “inovāciju smilškaste” – regulētas testēšanas vide, kas veicina MI risinājumu izmēģināšanu. Šāds mehānisms, kas jau tiek izmantots citviet pasaulē, nodrošina iespēju ātri un efektīvi izmēģināt jaunas tehnoloģijas, samazinot riskus un veicinot to ātrāku ieviešanu tirgū. Līdzīgas pieejas jau ir pierādījušas savu efektivitāti dažādās valstīs, un Latvijai ir iespēja izmantot šo pieredzi savā labā, pielāgojot to vietējiem apstākļiem un radot priekšrocības uzņēmējdarbības videi.

Inovāciju smilškaste: Latvijas iespēja

Inovāciju smilškastes princips ir vienkāršs: slēgta un kontrolēta vide, kurā jaunos MI risinājumus var pārbaudīt efektīvāk un drošāk. Latvija var izmantot savu nelielo mērogu un ciešo sadarbību starp valsti un industriju, lai radītu dinamisku inovāciju platformu, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk izstrādāt un ieviest jaunus risinājumus.

Lielām valstīm bieži traucē birokrātija, kas palēnina attīstību, taču Latvija var būt elastīga un pielāgoties jaunākajām tehnoloģiskajām tendencēm. Turklāt šāda smilškaste var kalpot kā efektīvs instruments investīciju piesaistei, padarot Latviju par reģionālu inovāciju centru. Investori meklē iespējas strādāt vidē, kur inovācijas var tikt attīstītas un testētas ātrāk un efektīvāk, un šāda sistēma var padarīt Latviju par pievilcīgu vietu jaunu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Tomēr tas rada jautājumus par datu drošību un privātumu. ES regulējums nosaka stingras prasības datu aizsardzībai, un smilškastes videi jānodrošina atbilstība šiem standartiem. Uzņēmumiem, kas darbojas smilškastēs, jāievēro skaidri definēti noteikumi, lai sabiedrībai būtu pārliecība par datu aizsardzību. Vienlaikus tas ir veids, kā veidot labāku sadarbību starp regulatoriem, uzņēmumiem un sabiedrību, identificējot gan iespējas, gan riskus. Latvijai jābūt gatavai uzņemties vadību ne tikai inovāciju attīstībā, bet arī to regulēšanā, lai nodrošinātu atbildīgu tehnoloģiju izmantošanu.

MI attīstība prasa arī valsts un privātā sektora sadarbību ilgtermiņā. Lai gan pašlaik tiek veidoti pirmie pamati, ilgtermiņa stratēģija būs būtiska MI ekosistēmas veidošanā. Efektīva sadarbība starp zinātniekiem, uzņēmējiem un valsts institūcijām var radīt ne tikai jaunus produktus, bet arī palielināt valsts konkurētspēju.

Vai Latvija būs MI attīstības dalībniece?

Šis ir izšķirīgs brīdis, lai rīkotos. MI attīstība prasa aktīvu iesaisti, drosmi un stratēģisku sadarbību starp valsti un privāto sektoru. Latvijai ir iespēja ne tikai sekot citu valstu pēdām, bet pašai kļūt par MI inovāciju virzītājspēku. Lai to panāktu, ir nepieciešama gan politiskā griba, gan finanšu atbalsts, kā arī skaidri definēts plāns par to, kā MI attīstību integrēt gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā.

Veiksmīgi izveidots MI centrs ar spēcīgu inovāciju ekosistēmu var nodrošināt ilgtermiņa konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi. Lai to sasniegtu, jāapvieno zinātniskā kapacitāte, uzņēmējdarbības atbalsts un valsts politikas elastība. Privātais sektors jau ir ieguldījis resursus un zināšanas šā mērķa sasniegšanai – tagad būtiski to pārvērst par reālu attīstības virzienu. Turklāt MI var palīdzēt arī valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un optimizējot administratīvos procesus.

Latvijai ir iespēja kļūt par aktīvu spēlētāju MI attīstībā, taču tas prasa izlēmīgu rīcību un sistemātisku pieeju. Jautājums paliek: vai izmantosim šo iespēju, vai tomēr paliksim skatītāji?

 

Autore ir VA Government Rud Pedersen Group konsultante