Mākslīgais intelekts (MI) ir centrāla tehnoloģija, kas jau ietekmē ikdienu no biznesa līdz sabiedrības paradumiem. Valstis sacenšas MI attīstībā, un Latvija sper soļus, izstrādājot Nacionālā MI centra likumu. Taču, lai Latvija nepaliktu novērotājas lomā, nepieciešama gudra un ātra rīcība. Šī ir iespēja Latvijai ne tikai sekot līdzi pārmaiņām, bet arī pašai aktīvi piedalīties MI attīstībā, radot vidi, kas veicina inovācijas un ilgtspējīgu izaugsmi.
Gada noslēgumā ierasts domāt, ko mēs varētu darīt citādi nākotnē, lai uzlabotu situāciju tagad. Viens no būtiskiem aspektiem šajā procesā ir esošā stāvokļa apzināšanās. Eiropas Savienības (ES) konkurētspēja ir “karsts temats”, diemžēl nevis tāpēc, ka tā strauji plaukst, bet gan tāpēc, ka vērojama lejupslīde. Galvenajās jomās – inovācijās, mākslīgajā intelektā un tehnoloģiju uzņēmumos – ASV un Ķīna ir nepārprotami palielinājušas savu pārsvaru, savukārt Eiropa, tēlaini izsakoties, ir sevi iedzinusi stūrī, ieviešot lērumu regulējumu, kas galu galā kavē ekonomikas attīstību.
Biznesa digitālās un finanšu drošības pamatu pamats ir zinoši darbinieki, uzskata Māris Gaugers un stāsta, pret kuriem akmeņiem uzņēmēji nereti paklūp
Efektīva regulēšana un apdomīga tehnoloģiju uzraudzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka mākslīgā intelekta (MI) attīstība nes labumu visām sabiedrības grupām, neradot nevēlamas sekas ilgtermiņā. Pašlaik MI attīstās ļoti strauji, un tas var radīt kā būtiskus ieguvumus, tā arī riskus, tādēļ nepieciešama paplašināta izpratne un piesardzība gan lietotāju, gan izstrādātāju vidū.
Esam ļoti dažādi. Lielākā daļa no mums var izmantot visas savas maņas – dzirdi, redzi, tausti, lai iepirktos, pieteiktu vizīti pie ārsta vai iegādātos transporta biļeti. Taču ne visi to spēj. Eiropā ir vairāk nekā 100 miljoni cilvēku ar invaliditāti, bet Latvijā tādu ir ap 200 tūkstošiem jeb 10% no iedzīvotājiem.
Eiropas zaļais kurss ienācis platiem soļiem mūsu ikdienā. Ja emisiju samazināšanas mērķi pazīstami attiecībā uz transportu, mežiem, enerģētiku, tad attiecībā uz ēkām un būvniecību tie ir drīzāk jauni. Daļai tie dos kārtējo iemeslu šausmināties un kritizēt Briseli par nepareizu politiku, citiem - jaunu biznesu.
Par piekļūstamību dzirdam aizvien biežāk, jo tuvojas 2025. gada 28. jūnijs. Šajā datumā noslēgsies Eiropas Savienības (ES) direktīvas par preču un pakalpojumu piekļūstamību ieviešanas periods. Līdzīgi, kā tas notika ar vispārīgo datu aizsardzības regulu jeb GDPR, daļa ieviešanas darbu tiek atlikti uz pēdējo brīdi. Kas tad īsti uzņēmumam būtu jāņem vērā un kā jāsagatavo savas tīmekļa vietnes?
Šogad stāsies spēkā Eiropas Parlamenta atbalstītais aizliegums importēt tādus produktus, kuru ražošana notikusi uz pirmatnēju mežu rēķina. Taču šīs prasības draud pasliktināt nodarbinātības situāciju nabadzīgākos pasaules reģionos. Vai Eiropa var glābt mežus un klimatu, neiznīcinot darbavietas, piemēram, Malaizijā?
No šāgada 1. janvāra visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), t.sk. bankām, elektroniskās naudas iestādēm un citām regulētām maksājumu iestādēm, būs jāziņo par noteiktiem pārrobežu maksājumu darījumiem, ko tie veic savu klientu vārdā.
Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vizīti Valmieras novada Attīstības pārvaldē medijos nesen izskanēja ziņas par Eiropas prokuratūras (European Public Prosecutor's Office – EPPO) sākto kriminālprocesu par Eiropas Savienības (ES) finansējuma iespējamo izsaimniekošanu. Šis ir tikai viens no virknes Eiropas prokuratūras uzsāktajiem kriminālprocesiem, par kuriem ir informēta plašāka sabiedrība. EPPO, kas ārpus juristu auditorijas ir visai mazpazīstama organizācija, ir nozīmīgs instruments cīņā pret ekonomiska rakstura noziegumiem ES mērogā un tai var būt būtiska ietekme uz noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu arī Latvijā.
Jau vairāk nekā 20 gadus Latvijā darbojas nacionālā pensiju sistēma, kas ietver sevī valsts 1. un 2. līmeņa pensiju plānus un privāto brīvprātīgo 3. līmeņa pensiju plānu. Pagājušā gada beigās parādījās jauninājums - “Eiropas mēroga privāto pensiju produkts” jeb Eiropas pensija. Iepazīstināsim lasītājus ar šo produktu, lai tie varētu spriest, vai tā ir alternatīva pensiju 3. līmenim.
Gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs ir izbaudījis tūlītēju jeb zibmaksājumu ātrumu un ērtumu, kad nauda ienāk viņu kontā dažu sekunžu laikā. Latvija ir pirmā valsts eirozonā, kura pirms pieciem gadiem ieviesa tūlītēju maksājumu jeb zibmaksājumu pakalpojumu. Pašlaik jau septiņas Latvijas komercbankas piedāvā zibmaksājumus saviem klientiem, un tie ir pieejami 90% Latvijas banku klientiem. 2020. gadā zibmaksājumu infrastruktūrai ir pievienojusies arī Valsts kase. Atšķirībā no standarta maksājumiem zibmaksājumus var veikt 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un 365 dienas gadā, arī brīvdienās un svētku dienās. Zibmaksājumus iespējams veikt arī uz citām Eiropas valstīm, ja saņēmēja banka ir pievienojusies SEPA tūlītējo kredīta pārvedumu sistēmai.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
