Vēsturnieks Krūmiņš: No pagātnes nevajag baidīties, par to ir jārunā

  • Ir redakcija
  • 27.02.2025.
Gatis Krūmiņš. Foto - Edmunds Brencis

Gatis Krūmiņš. Foto - Edmunds Brencis

Esot karā, arī māksla ir daļa no komunikācijas ieročiem, intervijā žurnālam Ir saka vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Cik uzmanīgiem mums jābūt ar padomju pagātnes atainošanu?

Sarunā ar vēsturnieku skaidrojam, kāpēc pēdējā laikā Latvijas mākslas izpausmēs - literatūrā, kino - ir tapuši vairāki darbi par padomju varas laiku Latvijā. Kas šajā laikposmā saista māksliniekus? Krūmiņš teic, ka "cilvēkus interesē laika periods, kurā viņi ir dzīvojuši. Otrs — ka šo interesi pārnesam uz nākamo paaudzi, varam par to laiku ieinteresēt bērnus". Taču kur ir problēma? Vēsturnieks norāda, ka tie ir mākslas darbi, bet mēs no tiem paģēram absolūtu vēsturisku precizitāti. "No mākslas darbiem nevaram mācīties un objektīvi izprast vēsturi."

Krūmiņš arī atgādina, ka "mākslas darbus var izmantot dezinformācijai, iekļaujot vēstījumus par kādu laikposmu, un tā koriģēt vēsturisko atmiņu". Vienmēr arī, skatoties padomju laikā uzņemtās Rīgas kinostudijas mākslas filmas, jāatceras, ka tās ir izgājušas cauri cenzūrai un padomju laiks bija ar savu ideoloģisko uzslāņojumu. Tagad, rādot šīs filmas, būtu nepieciešami vēsturnieku komentāri, ekspertu viedoklis.

Vēsturnieks saka: "Mākslas darbu vēstījums ir jutīgs jautājums, arī ņemot vērā pašreizējo kara situāciju, jo tā ir vērtību sistēmu sadursme. Demokrātija pret totalitārismu, vienlīdzība pret elitārismu, nacionālā identitāte pret Padomju Savienību. Ir jādomā, ko runājam. Esot jutīgā situācijā, atbalstot mākslas darbus, ir jāšķiro tēmu izvēle. No komunikācijas perspektīvas esam karā, un māksla ir daļa no komunikācijas."

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Līdzīgi raksti

Aktuāli Antra Ērgle

Tiešāk un izdevīgāk

Valsts iepirkumu reforma sola vairāk nekā 100 miljonu ietaupījumu

Aktuāli Ir redakcija

Vēlreiz par Stambulas konvenciju

Par Stambulas konvenciju dēvē Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu. To ratificējušas vairāk nekā 30 Eiropas valstis.

Žurnāla «Domuzīme» Dzejas balva piešķirta Ostupam

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" Dzejas balva par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu piešķirta Artim Ostupam par dzejas grāmatu "Patiesība".

LŽA «Izcilības balvu 2025» saņem Ir žurnāliste Ilze Šķietniece

Ģertrūdes ielas teātrī 5. septembra vakarā pasniegtas prestižās ikgadējās Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) Izcilības balvas. Godalgoto kolēģu vidū arī Ir žurnāliste Ilze Šķietniece.

Jaunākajā žurnālā