Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Darba tirgū pārmaiņas notiek, bet pa gabaliņam un pa kripatiņai. Izslēdzot pandēmijas iekustinātās darba tirgus šūpoles, varētu teikt, ka bezdarba līmenis praktiski nav mainījies kopš 2018. gada. Bezdarbs ir diezgan zems pat pēc ļoti viduvēja ekonomikas kopējā snieguma perioda.
2024. gadā bezdarbs pieauga par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot 6,9%, kas nav dramatiski slikta ziņa, zinot datu kopainu. Reālais IKP pērn palika gandrīz nemainīgs, bet tehnoloģiju attīstība un ekonomikas strukturālās pārmaiņas nemitīgi samazina cilvēku skaitu, kas nepieciešams tās pašas pievienotās vērtības radīšanai. Varbūt bezdarbs būtu audzis straujāk, ja vien uzņēmumi “nepieturētu” darbiniekus, zinot, ka viņus vēlāk var būt grūti atrast.
Lai arī nav garantēts, ka ekonomikas vājuma periods Latvijā beigsies, ir labas cerības, ka tas notiks labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ – būs lielāka ES fondu aprite, Eiropas bruņošanās paātrinās eksporta tirgu attīstību, pirktspējas pieaugums un procentu likmju samazināšanās stimulēs patēriņu. Nekas nav garantēts, taču ir uzkrāts daudz degvielas izaugsmes paātrinājumam pēc ilgstošas vilšanos virknes - tā var tikt izlietota strauji, un tas sildīs darba tirgu.
