2025.gads - Baltijas enerģētiskās neatkarības un elektroenerģijas tirgus transformācijas gads

Jānis Bethers
05.02.2025.

Šā gada 7. februāris iezīmēs nozīmīgu pagrieziena punktu Baltijas valstu energosistēmas vēsturē – atslēgšanos no BRELL loka un integrāciju Centrāleiropas energotīklos. Šis solis simbolizēs ne tikai neatkarību no bijušās Padomju Savienības elektriskā tīkla, bet arī būtisku elektroenerģijas tirgus un energosistēmas tehnisko un ekonomisko pārveidi. Lai gan šis datums ir simbolisks, nozares transformācijas procesi turpināsies visu gadu, skarot tirgotājus, ražotājus un patērētājus.

Baltijas energosistēma šajā gadā piedzīvos būtisku transformāciju, kas ietekmēs ne tikai tirgotājus un ražotājus, bet arī visus gala patērētājus. Gada laikā plānotās pārmaiņas būs ne tikai tehnoloģiskas, bet arī regulatīvas un ekonomiskas, un to rezultātā Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus kļūs modernāks, dinamiskāks un savienots ar Eiropas līmeņa sistēmām.

Desinhronizācija: ceļš uz energoneatkarību

Atslēgšanās no BRELL loka un pievienošanās Centrāleiropas tīklam ir nozīmīgs solis Baltijas energoneatkarības ceļā. Tas nostiprinās drošību un pasargās mūsu energosistēmu no ārējiem tehniskiem un politiskiem riskiem. Taču jāņem vērā, ka šī tehniskā pārslēgšanās prasa sarežģītu plānošanu un jaunu tirgus mehānismu ieviešanu, kas ietekmēs visas iesaistītās puses.

Piemēram, jau no šā gada sākuma AS Augstsprieguma tīkls elektroenerģijas tirgus stabilitātes regulēšanas intervālu ir mainījis no 60 minūšu perioda uz 15 minūšu periodu. Tas uzlabos tirgus reāllaika precizitāti un sistēmas efektivitāti, taču nozīmē arī stingrākas prasības tirgotājiem, jo to darbības plānošanas novirzes kļūs lielākas un tādejādi pieaugs arī darbības risks.

Jauni tirgi un regulējumi

Uzreiz pēc desinhronizācijas februārī atvērsies jauni sistēmas regulēšanas palīgpakalpojumu tirgi, kas palīdzēs uzturēt sistēmas stabilitāti un piedāvās jaunas iespējas tirgus dalībniekiem. Savukārt no 1. jūlija stāsies spēkā izmaiņas Tīkla kodeksā, kas ieviesīs jaunu maksājumu komponenti – 3 EUR/MWh. Šīs izmaksas attieksies uz tirgotājiem, taču tās, visticamāk, tiks pārnestas uz elektroenerģijas patērētājiem. Tāpat tirgotājiem būs jāsedz papildu maksājumi par novirzēm darbības plānošanā, kas papildus motivēs veicināt precīzāku savas darbības prognozēšanu, bet vienlaikus arī radīs papildu finansiālu slogu tirgotājiem, kas sadārdzinās elektroenerģijas cenas klientiem.

Tuvojoties rudenim arī elektroenerģijas biržas operators NordPool pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecības intervāliem, ievērojot Eiropas tirgus vadlīnijas. Šī izmaiņa padarīs tirgu dinamiskāku un atbilstošāku reālajam enerģijas patēriņam, taču vienlaikus palielinās cenu svārstības un tirgotāju izaicinājumus plānošanā. Paralēli AS Sadales tīkls sāks elektroenerģijas uzskaiti 15 minūšu griezumā, kas vēl vairāk pastiprinās tirgus dinamiku.

Inovācijas un ilgtspēja

Šā gada izskaņā Baltijas energosistēmai tiks pievienots jauns stratēģisks resurss – AS Augstsprieguma tīkls lieljaudas enerģijas uzkrātuves. Ar kopējo jaudu 80 MW un 160 MWh ietilpību šīs uzkrātuves nodrošinās lielāku sistēmas stabilitāti un samazinās izmaksas, kas līdz šim radās pārvades operatoram uzturot energosistēmas drošību. Šī tehnoloģija ir solis ilgtspējīgākas un efektīvākas energosistēmas virzienā. Paralēli arī vairāki privātā sektora enerģijas uzkrātuvju attīstītāji plāno sākt vairāku lieljaudas iekārtu darbību gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs. Šādu energosistēmas elementu izaugsme vidējā termiņā nodrošinās to, ka samazināsies tirgus cenu ekstrēmie zemie punkti un samazinās cenu pīķi.

Ko sagaidīt patērētājiem un tirgotājiem?

Atslēgšanās no BRELL 7. februārī ir būtisks pieturas punkts garā elektroenerģijas tirgus transformācijas procesā. Tas nav ne šī procesa sākums, ne arī beigas. Gaidāmās pārmaiņas veicinās energosistēmas drošību un attīstību, tās neizbēgami ietekmēs arī elektroenerģijas cenas un tirgus apstākļus. Gala lietotājiem jāgatavojas cenu izmaiņām un iespējamiem svārstību periodiem, kur provizoriskais izmaksu pieaugums būs vismaz 3 EUR/MWh, kas saistīts ar jauno Tīkla kodeksā noteikto maksājumu komponenti un papildu maksājumiem par plānošanas novirzēm. Savukārt tirgotājiem būs jāpārskata savas stratēģijas, lai pielāgotos jaunajam tirgus modelim. Šajā Baltijas elektroenerģijas tirgus pārmaiņu būtiskajā procesā īpaši svarīga būs sabiedrības izpratne par pārmaiņu nozīmi un ietekmi uz ikdienu, savukārt lielākā praktiskā ietekme būs elektroenerģijas tirgotāju darbībai.

Autors ir Virši Enerģētikas daļas vadītājs

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.