Šā gada 7. februāris iezīmēs nozīmīgu pagrieziena punktu Baltijas valstu energosistēmas vēsturē – atslēgšanos no BRELL loka un integrāciju Centrāleiropas energotīklos. Šis solis simbolizēs ne tikai neatkarību no bijušās Padomju Savienības elektriskā tīkla, bet arī būtisku elektroenerģijas tirgus un energosistēmas tehnisko un ekonomisko pārveidi. Lai gan šis datums ir simbolisks, nozares transformācijas procesi turpināsies visu gadu, skarot tirgotājus, ražotājus un patērētājus.
Līdz Baltijas valstu energoneatkarībai 15 dienas — skaitot arī stundas, minūtes un sekundes, vēsta baneris Augstsprieguma tīkla interneta vietnē. Kāpēc tas ir nozīmīgi, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis
Saules baterijas nav gluži viedtālruņi, to tehnoloģiskie risinājumi nemainās ik pa sešiem mēnešiem, tomēr arī šī tehnoloģija attīstās. Tai kļūstot arvien ikdienišķākai un izplatītākai, cenas pamazām sarūk, tāpēc nav pārsteigums, ka arī akumulators saules paneļu sistēmā no modernas ekstras kļūst par pašsaprotamu sastāvdaļu. Turklāt līdz ar tehnoloģiju attīstās arī tās lietotāji, no pasīviem patērētājiem kļūstot par aktīviem ražotājiem ar daudz lielāku rīcības brīvību. Vai protam izmantot šo brīvību, lai kļūtu neatkarīgāki no elektroenerģijas kopējā tīkla?
Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?
Latvijas ārējā tirdzniecība ar Krieviju sarūk uz importa rēķina
Desmit lielākie saules paneļu parki Latvijā 2023. gadā
Mūsu ikdiena ir pilna šķietami vienkāršām un ātrām darbībām, aiz kurām patiesībā slēpjas sarežģīti un līdz niansēm pārdomāti procesi – piespiežot gaismas slēdzi, telpā kļūst gaišs, ar dažiem klikšķiem var veikt ikdienas maksājumus internetbankā vai iegādāties preces un pakalpojumus tiešsaistē. Tikpat vienkārši ir regulēt temperatūru telpās un veikt daudzas citas darbības. Daudz vienkāršāk ir arī mainīt pakalpojumu sniedzēju – telekomunikāciju, medicīnas, enerģētikas, piemēram, elektroenerģijas, gāzes vai cita veida pakalpojumu - lietotājam tas ir dažu klikšķu attālumā. Tas veicina konkurenci un pakalpojumu kvalitāti – lai nodrošinātu klientam pēc iespējas vienkāršāku un pozitīvāku pieredzi, kā arī sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus, dažādu nozaru uzņēmumiem nepieciešami uzticami un profesionāli partneri, īpaši IT risinājumu jomā.
Ikviena iedzīvotāja uztverē infrastruktūras pakalpojuma kvalitātes ideāls ir "pieejams nekavējoties, jebkurā vietā, bez pārtraukumiem, augstā kvalitātē, turklāt vēlams, bez maksas". Diemžēl bezmaksas pakalpojumu ideja ir sociālisma ilūzija, kurai turklāt ir daudz blakņu, kā mēs ļoti labi atceramies arī no Latvijas vēstures, – sākot ar darba kultūru, atbildību, beidzot ar ražošanas, pakalpojumu vai infrastruktūras kvalitāti. Tāpēc, līdzīgi kā citās industrijās (sakaru pakalpojumi, autoceļu uzturēšana, atkritumu apsaimniekošana u.c.), arī elektroapgādes infrastruktūru vienmēr finansē tās lietotāji – vai nu tiešā veidā ar pakalpojumu maksām, vai arī netieši ar nodokļu starpniecību. Tā kā nodrošinām pakalpojumu visā Latvijā, tad infrastruktūras lietotāji kopīgi finansē elektrotīkla uzturēšanu un atjaunošanu visā valsts teritorijā, ne tikai savā pilsētā, novadā vai ciemā.
Latvija un Ukraina parakstīja digitālo memorandu par sadarbību digitalizācijas, elektronisko sakaru, platjoslas interneta infrastruktūras, kā arī citu inovāciju jomā. Puses vienojās stiprināt mobilo sakaru tīklu Ukrainā un uzlabot tā kvalitāti, kā arī apņēmās sadarboties karā iznīcinātās komunikāciju infrastruktūras atjaunošanā. Rīgas dome atbalstīja 10 Rīgas Satiksmes sabiedriskā transporta autobusu ziedojumu Černihivas pašvaldībai.
Vai pēc atteikšanās no Krievijas gāzes pietiek ar diviem sašķidrinātās gāzes termināļiem mūsu reģionā, lai šoziem nebūtu jāsatraucas par apkuri? Un ko varam paši darīt, lai samazinātu savus elektrības rēķinus?
Politiķi ir apņēmības pilni risināt Sadales tīkla (ST) tarifu jautājumu. Saeimas deputāti Ilgtspējīgas attīstības komisijā un Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā ir šo problēmu apskatījuši, iespējams, ka ir labāk situāciju izpratuši un vairākus priekšlikumus sagatavojuši ar mērķi samazināt ST tarifus un nepieļaut līdzīgu situāciju nākotnē.
Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien. Tā vien šķiet, ka
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
