Ieteikumi Eiropas Savienībai par Trampa draudiem Dānijai un Grenlandei

Grenlandes stratēģiskā nozīme un tās statuss kā autonomai teritorijai Dānijas Karalistē ir padarījis to par uzmanības centru Arktikas ģeopolitikā. Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa nesenie izteikumi par vēlmi iegūt Grenlandi un iespējamie piespiešanas pasākumi pret Dāniju rada nopietnas bažas Eiropas Savienībai (ES). Šādi notikumi apdraud Dānijas suverenitāti un Grenlandes autonomiju, pārkāpjot starptautiskās normas un radot nestabilitāti Arktikas reģionā. Tā kā Dānija ir ES dalībvalsts, jebkurš mēģinājums apdraudēt tās suverenitāti ir tiešs izaicinājums visai ES.

ES pamatprincipi un līgumsaistības

ES ir balstīta uz brīvprātīgu un suverēnu valstu līgumiem, kas aizstāv pašnoteikšanos, teritoriālo integritāti un savstarpēju cieņu. ES līgums skaidri uzliek dalībvalstīm pienākumu aizstāvēt citai citu pret ārējiem draudiem to suverenitātei. Uzbrukums Dānijas tiesībām pārvaldīt Grenlandi ir uzbrukums ES integritātei. Eiropas Savienības Līguma (ESL) 4. pants nostiprina suverenitātes un teritoriālās integritātes principus, pieprasot, lai ES izšķirīgos brīdžos aizstāvētu savas dalībvalstis.

Juridiskais konteksts

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Statūtiem piespiedu pasākumi, kuru mērķis ir apdraudēt valsts suverenitāti, pārkāpj starptautiskās tiesības. Statūtu 2.(4) pants aizliedz izmantot vai draudēt ar varu pret valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību. Turklāt Kopenhāgenas kritēriji — kas vada ES paplašināšanu un stiprina tās vērtības — uzsver starptautisko tiesību ievērošanu kā ES politikas stūrakmeni.

ASV ekonomiskā vai militārā spiediena izmantošana, lai anektētu Grenlandi, būtu acīmredzams šo principu pārkāpums. Grenlandes statuss kā daļēji autonomai teritorijai Dānijas administrācijā ir atzīts starptautiskajās tiesībās, un jebkurš šīs kārtības maiņas scenārijs ir jābalsta uz tās iedzīvotāju brīvu gribu un demokrātiskiem procesiem.

Grenlandes stratēģiskā nozīme

Grenlandes ģeogrāfiskais izvietojums starp Eiropu, Ziemeļameriku un Arktiku, kā arī tās bagātīgie retzemju minerālu krājumi un jaunās kuģošanas ceļu iespējas uzsver tās globālo nozīmi. ASV jau uztur Pituffik (Tūles) gaisa bāzi Grenlandē, kas apliecina tās pastāvīgās stratēģiskās intereses reģionā. Tomēr mēģinājumi šo klātbūtni pārvērst teritoriālajās prasībās apdraud NATO vienotību un starptautiskās normas.

Ietekme uz Latviju

Kā ES dalībvalstij un Baltijas valstij ar pieaugošām stratēģiskajām interesēm Arktikas reģionā, Latvijai ir īpašas intereses ES reakcijā uz draudiem pret Dānijas suverenitāti. Latvija, tāpat kā citas mazās ES valstis, paļaujas uz kolektīvās drošības un politiskās vienotības nodrošināšanu, ko sniedz ES, lai aizsargātu savu suverenitāti. Jebkurš piespiešanas precedents pret Dāniju vai Grenlandi varētu iedrošināt lielākas valstis izaicināt mazu valstu suverenitāti, arī Latviju. Turklāt Latvijas ģeostratēģiskais izvietojums pie Arktikas padara to par potenciālu partneri ES Arktikas iniciatīvās, un nestabilitāte Arktikas reģionā var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiskās un drošības intereses.

Latvijai arī ir nozīmīga loma, veicinot starptautisko tiesību un daudzpusējās sadarbības ievērošanu. Kā valsts, kas vēsturiski ir saskārusies ar ārējo spiedienu, Latvijas saskaņa ar ES principiem nodrošina tās dalību vienotā un spēcīgā reakcijā uz piespiešanas darbībām, kas apdraud dalībvalstis.

ES ieteikumi

1. Diplomātiskā iesaiste: ES ir aktīvi jāsadarbojas ar Dāniju, Grenlandes vadību un starptautiskajiem partneriem, lai atkārtoti apstiprinātu Grenlandes statusu Dānijas suverenitātē. ES Arktikas politikā būtu jāuzsver ilgtspējīga attīstība un teritoriālo tiesību ievērošana.
2. Vienotā ES nostāja. Eiropadomei būtu jāizdod oficiāla deklarācija, nosodot jebkādas piespiedu vai vienpusējas ASV darbības pret Grenlandi. Šajā deklarācijā būtu jāuzsver ES solidaritāte ar Dāniju un Grenlandi un vēlreiz jāapstiprina tās apņemšanās ievērot starptautiskās tiesības.
3. Starptautisko forumu izmantošana. ES šis jautājums jāiesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijai un Arktikas Padomei, lai pastiprinātu piespiešanas nelikumību un daudzpusības nozīmi Arktikas pārvaldībā. Šie forumi var nodrošināt platformu, lai apstrīdētu mēģinājumus graut suverenitāti un teritoriālo integritāti.
4. Ekonomiskais un stratēģiskais atbalsts. ES būtu jāatbalsta ekonomiskās attīstības iniciatīvas Grenlandē, veicot mērķtiecīgas investīcijas un partnerības, samazinot tās neaizsargātību pret ārēju spiedienu. Turklāt, uzlabojot sadarbību Arktikas drošības jomā ar NATO sabiedrotajiem, tai skaitā ASV, par prioritāti jāizvirza dalībvalstu teritoriālās integritātes ievērošana.
5. Tiesiskās darbības. Ja ASV izmantos piespiedu pasākumus, ES būtu jāapsver tiesiskas darbības ar starptautiskajām tiesām, lai aizsargātu Dānijas tiesības un Grenlandes autonomiju saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Secinājums

Grenlandes nākotne ir jānosaka tās iedzīvotājiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un demokrātijas principiem. ES ir nepārprotami jāatbalsta Dānija un Grenlande pret piespiešanas taktiku un atkārtoti jāapstiprina sava pamata apņemšanās ievērot suverenitāti un daudzpusību. Šis jautājums ir svarīgs ne tikai Dānijai, bet arī ES integritātei un Arktikas reģiona stabilitātei. Aizstāvot Grenlandes suverenitāti, ES arī pastiprina uz noteikumiem balstīto globālo kārtību pret vienpusēju attieksmi un piespiešanu.

Aicinājums uz rīcību – Eiropas Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) šis jautājums ir jānosaka par prioritāti gaidāmajās ES Padomes sanāksmēs un diskusijās par Arktikas politiku. Spēcīga, vienota ES atbilde būs kā atturošs līdzeklis turpmākiem mēģinājumiem graut tās dalībvalstu suverenitāti.

Beigu piezīmes

1. Wikistrat īpašais ziņojums: Scenāriji ASV virzībai uz Grenlandi. Iegūts no Scenarios for a U.S. Push on Grenland: Īpašais ziņojums.
2. Klare, M. T. (2019). Pompeo doktrīna. Iegūts no Lobelog.
3. Patriks, S. (2025). Trampa draudi Grenlandei un Panamas kanālam ir vecas, nepareizas ārpolitikas atrāviens. Iegūts no Carnegie Endowment for International Peace.
4. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti. 2. panta 4. punkts. Iegūts no ANO Statūtiem.
5. Līgums par Eiropas Savienību (LES). 4. pants. Iegūts no EUR-Lex.
6. Kopenhāgenas kritēriji. Iegūts no Eiropas Savienības paplašināšanās politikas.

 

Autors ir futurists, Rīgas Fotonikas centra līdzdibinātājs