Kā izmaiņas nodokļos nākamgad ietekmēs ieguldījumus, uzkrājumus un pensijas?

  • Rolands Zauls
  • 27.12.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā no nākamā gada, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2.līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu.

Mazākas iemaksas pensiju 2. līmenī

Saeima atbalstīja iemaksu samazināšanu pensiju 2.līmenī par vienu procentpunktu no 2025. līdz 2028. gadam. Šobrīd no mūsu bruto algas pensiju sistēmai tiek atvēlēti 20%, no kuriem 14% aiziet 1. līmenim un 6% – 2. līmenim. Taču ar jauno sadalījumu no 1. janvāra 15% aizies 1. līmenim, bet tikai 5% – 2. līmenim. Tas nozīmē, ka iemaksas ikviena cilvēka pensiju 2.līmeņa uzkrājumā samazināsies par gandrīz piekto daļu jeb 17%. Tas ir vērā ņemams ikviena nākotnes pensijas kapitāla samazinājums, tāpēc kļūs vēl svarīgāk pašiem uzkrāt savai nākotnei.

Lielāka nodokļa atmaksa par uzkrājumiem nākotnei

No 2025. gada tiks palielināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN): no 20% uz 25,5%. Tas nozīmē, ka par 2025. gadā veiktajām iemaksām savos ilgtermiņa uzkrājumos – pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (Uzkrājums bērna nākotnei, Privātais portfelis u.c.) – 2026.gadā varēs atgūt jau 25,5%. Šo lielāku atgūstamo summu savukārt ir iespēja papildus ieguldīt savā uzkrājumā, tādējādi palielinot savu kapitālu vecumdienām, bērniem un citiem nākotnes mērķiem.

Lielāks nodoklis par gūtajiem ienākumiem no uzkrājumiem un ieguldījumiem

Nodoklis, kas jāmaksā par gūtajiem ienākumiem (peļņas) no noguldījumiem, pensijas uzkrājumiem, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kā arī no vērtspapīru pārdošanas un citiem ienākumiem no kapitāla, mainīsies no 20% uz 25,5%. Turklāt tiek ieviests papildu nodoklis 3% apmērā gada ienākumu summai, kas pārsniedz 200 tūkstošus eiro, un ienākumu aprēķinā būs jāietver arī taksācijas gada ienākumi no kapitāla pieauguma, kā arī visas uzņēmumu izmaksātās dividendes.

Nodoklis par ienākumiem no noguldījumiem, pensijas uzkrājumiem un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas arī turpmāk tiks ieturēts izmaksas brīdī automātiski, šajā ziņā bankas klientiem nekas nemainās. Savukārt nodokļu apmērs un nomaksa, kas jāmaksā no ienākumiem, kas gūti no vērtspapīru pārdošanas, ir paša ieguldītāja pārziņā.

Kas vēl mainās ieguldījumu risinājumos?

Joprojām saglabāsies ieguldījumu konta priekšrocības – ienākumi būs jādeklarē tikai tad, kad izmaksas pārsniegs iemaksas. Arī vērtspapīru kontam nodokļu nomaksas kārtība lielākoties paliek esošajā kārtībā, taču šim konta veidam mainās viens nosacījums: par deklarācijas iesniegšanu gada kapitāla pieauguma precizēšanai. Ja gada laikā no darījumiem radušies zaudējumi, deklarāciju varēs iesniegt līdz pēctaksācijas gada 1. februārim (līdz šim, sākot ar 1. martu).

Uzzinot par plānotajām nodokļu izmaiņām, daudzi investori uzdod jautājumu - ko darīt? Tam nav vienas pareizas atbildes, jo katram investoram ir savi mērķi (lielāks pirkums, uzkrājums vecumdienām, naudas pasargāšana no inflācijas utt.) un ieguldījumu termiņš. Lēmumus ir jāizvērtē no savas stratēģijas un vajadzību viedokļa. Ja ieguldījumiem ir ilgtermiņa perspektīva, tad pamata ieteikums ir regulāras iemaksas izvēlētajos finanšu instrumentos, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu.

 

Autors ir Swedbank Investīciju produktu līnijas vadītājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā