Kā izmaiņas nodokļos nākamgad ietekmēs ieguldījumus, uzkrājumus un pensijas?

  • Rolands Zauls
  • 27.12.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā no nākamā gada, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2.līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu.

Mazākas iemaksas pensiju 2. līmenī

Saeima atbalstīja iemaksu samazināšanu pensiju 2.līmenī par vienu procentpunktu no 2025. līdz 2028. gadam. Šobrīd no mūsu bruto algas pensiju sistēmai tiek atvēlēti 20%, no kuriem 14% aiziet 1. līmenim un 6% – 2. līmenim. Taču ar jauno sadalījumu no 1. janvāra 15% aizies 1. līmenim, bet tikai 5% – 2. līmenim. Tas nozīmē, ka iemaksas ikviena cilvēka pensiju 2.līmeņa uzkrājumā samazināsies par gandrīz piekto daļu jeb 17%. Tas ir vērā ņemams ikviena nākotnes pensijas kapitāla samazinājums, tāpēc kļūs vēl svarīgāk pašiem uzkrāt savai nākotnei.

Lielāka nodokļa atmaksa par uzkrājumiem nākotnei

No 2025. gada tiks palielināts iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN): no 20% uz 25,5%. Tas nozīmē, ka par 2025. gadā veiktajām iemaksām savos ilgtermiņa uzkrājumos – pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (Uzkrājums bērna nākotnei, Privātais portfelis u.c.) – 2026.gadā varēs atgūt jau 25,5%. Šo lielāku atgūstamo summu savukārt ir iespēja papildus ieguldīt savā uzkrājumā, tādējādi palielinot savu kapitālu vecumdienām, bērniem un citiem nākotnes mērķiem.

Lielāks nodoklis par gūtajiem ienākumiem no uzkrājumiem un ieguldījumiem

Nodoklis, kas jāmaksā par gūtajiem ienākumiem (peļņas) no noguldījumiem, pensijas uzkrājumiem, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kā arī no vērtspapīru pārdošanas un citiem ienākumiem no kapitāla, mainīsies no 20% uz 25,5%. Turklāt tiek ieviests papildu nodoklis 3% apmērā gada ienākumu summai, kas pārsniedz 200 tūkstošus eiro, un ienākumu aprēķinā būs jāietver arī taksācijas gada ienākumi no kapitāla pieauguma, kā arī visas uzņēmumu izmaksātās dividendes.

Nodoklis par ienākumiem no noguldījumiem, pensijas uzkrājumiem un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas arī turpmāk tiks ieturēts izmaksas brīdī automātiski, šajā ziņā bankas klientiem nekas nemainās. Savukārt nodokļu apmērs un nomaksa, kas jāmaksā no ienākumiem, kas gūti no vērtspapīru pārdošanas, ir paša ieguldītāja pārziņā.

Kas vēl mainās ieguldījumu risinājumos?

Joprojām saglabāsies ieguldījumu konta priekšrocības – ienākumi būs jādeklarē tikai tad, kad izmaksas pārsniegs iemaksas. Arī vērtspapīru kontam nodokļu nomaksas kārtība lielākoties paliek esošajā kārtībā, taču šim konta veidam mainās viens nosacījums: par deklarācijas iesniegšanu gada kapitāla pieauguma precizēšanai. Ja gada laikā no darījumiem radušies zaudējumi, deklarāciju varēs iesniegt līdz pēctaksācijas gada 1. februārim (līdz šim, sākot ar 1. martu).

Uzzinot par plānotajām nodokļu izmaiņām, daudzi investori uzdod jautājumu - ko darīt? Tam nav vienas pareizas atbildes, jo katram investoram ir savi mērķi (lielāks pirkums, uzkrājums vecumdienām, naudas pasargāšana no inflācijas utt.) un ieguldījumu termiņš. Lēmumus ir jāizvērtē no savas stratēģijas un vajadzību viedokļa. Ja ieguldījumiem ir ilgtermiņa perspektīva, tad pamata ieteikums ir regulāras iemaksas izvēlētajos finanšu instrumentos, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu.

 

Autors ir Swedbank Investīciju produktu līnijas vadītājs

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā “Origo” izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā