Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju Latvijā ir grūtības samaksāt rēķinus un veidot uzkrājumus, rāda Swedbank pētījums. Kāpēc tā ir problēma galvenokārt jauniešiem un sievietēm, skaidro finanšu pratības eksperte Evija Kropa
Sabiedrībā jau labu laiku noris diskusija par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu. Šā jautājuma risināšanai izstrādāts Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumprojekts, kā arī grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kuru stāšanās spēkā paredzēta 2026. gadā. Manuprāt, tas ir būtisks solis nozares sakārtošanai, kas viestu skaidrību īpašumtiesību jautājumos un rosinātu iedzīvotāju atbildīgāku attieksmi pret saviem īpašumiem.
Politiķu lēmums no šā gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments ieceri tomēr apstiprināja. Valstij ir vajadzīgi līdzekļi pašreizējo pensiju izmaksām, tāpēc valdība lēma izmantot daļu no nākotnes uzkrājumiem, lai segtu šodienas vajadzības. Gados jaunākiem pensijas krājējiem tas nozīmē, ka vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai pensijas uzkrājumi atrastos vecumam piemērotākajā plānā un attiecīgi garantētu pēc iespējas lielākas ienesīguma iespējas, kā arī jācenšas uzkrāt un ieguldīt pašiem.
Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā no nākamā gada, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2.līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3.līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu.
Pirms vairāk nekā 20 gadiem Latvijā ieviesa samērā progresīvu pensiju sistēmu. Progresijas būtība bija paredzēt iespēju cilvēkiem daļu savas pensijas uzkrāt pašiem, lai pielāgotos demogrāfijas izaicinājumiem. Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, darba tirgū ienāk daudz mazāk iedzīvotāju, nekā dodas pensijā. Tas nozīmē, ka mazinās iespēja nodrošināt adekvātas pensijas no tā brīža strādājošo ienākumiem. Līdz ar to pensiju sistēmas virzīšanās uz reālu uzkrājumu pieeju ir atbilstoša izvēle.
Astoņas finanšu pratības šķautnes, kam pievērst uzmanību, lai dzīvotu labklājīgāk
Esošo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu seriāla ar paredzamām, gana traģiskām un atmiņā paliekošām beigām. Viena no šīm sērijām pašlaik tiek veltīta valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu “terminētai” samazināšanai. Šeit gan gribētos uzsvērt, lai arī risinājuma izstrādes mērķis – sloga samazināšana darba devējiem – ir atbalstāma, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu, jāatceras, ka šis uzkrājums daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums.
Strādājot pie nākamā valsts budžeta veidošanas, izskanējušas idejas, kā iespējams reformēt pensiju sistēmu, lai palielinātu esošo pensionāru ienākumus un samazinātu izmaksas darba devējiem. Vai īstermiņa problēmu risināšanā esam gatavi ziedot darbspējīgo iedzīvotāju cerības uz pārtikušām vecumdienām?
Kuras valsts amatpersonas pērn nopelnījušas visvairāk? Ir izpēta 625 deklarācijas
Atskatoties uz pēdējiem gadiem, mums visiem ir nācies nepārtraukti pielāgoties jauniem apstākļiem un neparedzētām pārmaiņām, tāpēc vairumam prioritāte ir bijusi stabilitātes saglabāšana. Banku darbība ir cieši saistīta ar ekonomikas norisēm valstī, tāpēc arī mums šis ir izaicinošs laiks, 2023. gads ir nesis vairākus zīmīgus notikumus.
Ko par mūsu kopējo labklājību, izmantotajām un vējā palaistajām iespējām stāsta skaitļi
Iespējams, daļa cilvēku uz šo jautājumu atbildēs: neko, jādzīvo šodienai, jo rītdiena tāpat ir pārāk neparedzama. Tajā pašā laikā prognozes liecina, ka pensionāru skaitam attiecībā pret darbspējīgiem iedzīvotājiem gan tagad, gan nākotnē ir tendence pieaugt. Kā tas ietekmēs mūsu pensiju apjomu, vai varam kaut ko darīt jau šodien, lai parūpētos par savām vecumdienām?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
