Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Veidojot valsts budžeta 2025. gada pieprasījumus, Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pieprasījusi 85 miljonus eiro prioritāro pasākumu īstenošanai enerģētiskās drošības jomā. Vēja enerģijas nozare atzinīgi vērtē ministrijas izvirzītās prioritātes, uzsverot, ka šis finansējums ir kritiski nozīmīgs Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai.
Zināms, ka no 2025. gada februāra Baltijas valstis plāno atslēgties no BRELL elektroapgādes loka, tā valstis kļūs pilnīgi neatkarīgas no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas piegādēm, un turpmāk pieslēgsies Eiropas energotīklam. Trīs Baltijas valstis ir vienīgās Eiropas Savienībā, kuras patlaban vēl nav pievienojušās šim tīklam.
Veidojot ciešāku energoapgādes tīkla integrāciju ar Eiropu, sistēmas izmaiņu dēļ, sinhronizācijas projekts būtiski ietekmēs kopējās elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmaksas. Cita starpā, ir nepieciešama papildu elektroenerģijas jaudu rezervācijas apjomu uzturēšana, kam ir būtiska ietekme uz kopējām sistēmas izmaksām. Svarīgi ir šīs papildu izmaksas sadalīt taisnīgi, lai izvairītos no pārāk lielas finansiālās slodzes uz enerģijas ražotājiem, kas varētu samazināt investīcijas šajā sektorā un palēnināt atjaunojamās enerģijas projektu ieviešanu.
Jāatzīmē, ka straujš izmaksu pieaugums, uzlikts uz elektroenerģijas ražotāju pleciem, radītu tiem lielu darbības apdraudējumu. Vienlaikus tas veicinātu spirālveida efektu, kā rezultātā šīs izmaksas ietekmēs elektroenerģijas gala cenu. Bez tam šāds solis negatīvi ietekmētu arī atjaunīgās enerģijas investīciju vidi un tādējādi tiktu bremzēta jaunu atjaunīgo enerģijas projektu attīstība.
Vēja enerģijas ražotāji ir gatavi uzņemties līdzdalību šajās investīcijās, taču jāuzsver, ka ir būtiski saglabāt konkurētspējīgu investīciju vidi, jo īpaši, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.
Tādēļ ir svarīgi panākt, lai izmaksas tiek atgūtas iesaistot visus elektroenerģijas tirgus dalībniekus. Nozīmīgi izstrādāt ilgtermiņa mehānismus, kas nodrošinātu līdzsvarotu pieeju izmaksu sadalē un veicinātu atjaunojamās enerģijas attīstību, vienlaikus saglabājot konkurētspēju kaimiņvalstu vidū, tādēļ esam gandarīti, ka Klimata un enerģētikas ministrija paredz papildu finansējuma nepieciešamību šo pasākumu atbalstam.
Augstu novērtējam arī ministrijas iniciatīvu stiprināt Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) kapacitāti, kas arī izsniedz būvatļaujas vēja parku būvniecībai. Pašlaik būvatļauju saņemšanai nepieciešami aptuveni trīs gadi, no kuriem divi gadi – ietekmes uz vidi novērtējumam. Šo procesu sevišķi sarežģītu padara nosacījums, ka nepieciešami 16 dažādu ekspertu atzinumi, t.sk., par ietekmi uz putniem un biotopiem, par trokšņa, vibrācijas un elektromagnētiskā starojuma, kā arī daudzu citu faktoru ietekmi uz cilvēka veselību, tāpat arī ietekmi uz kultūrvēsturiskajiem, satiksmes un citiem objektiem. Vēja enerģijas attīstītāji atbalsta rūpīgu ietekmes uz vidi un cilvēku veselību izvērtējumu, taču svarīgi būtu sakārtot procesus, padarīt tos skaidrākus un caurspīdīgākus. To risinātu, piemēram, tā saucamās ”vienas pieturas aģentūras”, kas būtu iekļaujams VPVB kapacitātes stiprināšanas pasākumos.
Domājot par ilgtspējīgu un drošu enerģētikas nākotni Latvijā, atbalsts energoneatkarības stiprināšanai un administratīvo procesu vienkāršošana ir būtiski elementi, kas ilgtermiņā ne tikai veicinās enerģētisko drošību, bet arī nostiprinās Latvijas pozīcijas enerģētikas sektorā reģionā.
Autors ir Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs
