Scenogrāfs Reinis Dzudzilo Pirmavota pasauli redz kā koordinātu sistēmu, kurā ik ķermenis pūlas atrast savu vietu, kamēr atšķirīgās darbības vides iezīmējošās kastītes rāda, cik daudzi spēlētāji rausta pavedienus katrs savā virzienā. Foto — Marko Rass
Dailes teātra izrāde Pirmavots būs interesanta gan jauniem cilvēkiem, gan visiem pārējiem
Ir pat dīvaini, cik polarizējošs ir amerikāņu rakstnieces Ainas Rendas romāns Pirmavots. Un viss tā pasaules uzskata — bezkompromisu individuālisma — dēļ. Tēma mūžīga, un rakstniece Dace Rukšāne izrādes programmiņā, man šķiet, labi to formulējusi: ja jaunieti nesajūsmina Rendas grāmatas, viņš nav gatavs lieliem sapņiem; ja cilvēks pēc 40 uztver tās kā rokasgrāmatu, viņš nav pieaudzis. Režisors Viesturs Kairišs Pirmavota iestudējumā uzsvēris vēl arī sabiedrības agresīvo vēlmi iznīcināt visu, kas nav viduvējs. Sanākusi izrāde, par ko vērts domāt.
Pirmavots it kā stāsta par modernisma ideju asiņaino cīņu ar pagātnes epigoņiem arhitektūrā. Hovards Rorks ir ģēnijs, bet nav gatavs liekties ne par milimetru, tāpēc viņam garām aiziet konformists Pīters Kītings. Tomēr kaut kur cīņu ar sabiedrību sāk arī Rorkam līdzīgie, un tas savērps melodramatisku attiecību virpuli.
