Kas jādara Latvijai, lai ekonomika augtu straujāk un mēs nekļūtu par gurdenu valsti ar nemainīgi vājiem panākumiem veselības, izglītības un citās jomās?
Normāla Centrāleiropas un Austrumeiropas valsts. Tā īsumā Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš saka par Latvijas ekonomisko situāciju. Pēc iekšzemes kopprodukta rādītājiem, no Igaunijas atpaliekam tik maz kā vēl nekad, bet no Lietuvas otrādi — vairāk nekā jelkad. Pēc Eurostat datiem, Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pērn bijis 70% no ES vidējā, savukārt Igaunijā 81%, Lietuvā 86%. Lai gan mūsu kaimiņzemēs ar iekšzemes kopprodukta audzēšanu veicies labāk, Strautiņš uzsver — Latvija nav neveiksmīga valsts, gluži pretēji — mūsu izaugsme bijusi pat itin laba, mēs tikai atrodamies starp divām valstīm, kuru izaugsme bijusi īpaši veiksmīga. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes ir aptuveni divreiz lielāks nekā vidēji pasaulē un aptuveni puse no ASV rādītāja.
Arī Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs Latvijas līdzšinējo ekonomikas izaugsmi raksturo kā ļoti labu. Vēl 1995. gadā mūsu ienākumu līmenis bija tikai 31% no Eiropas Savienības vidējā, savukārt līdz 2023. gadam tas sasniedzis jau 71%. Rīga ar reģionu pēc IKP uz vienu iedzīvotāju pat sasniedz ES vidējo līmeni, atpaliek citi reģioni, norāda Strautiņš. Turklāt arī starp tiem ir lielas atšķirības. Tādām pilsētām kā Liepāja, Valmiera, Cēsis, Smiltene, Saldus un Dobele izdodas veiksmīgi piesaistīt investīcijas, turpretim citas savas iespējas ir palaidušas garām.
Tomēr izskatās, ka arī valsts ir palaidusi garām kādu iespēju. Ja Latvijas IKP kopš 2006. gada būtu audzis tikpat strauji kā Lietuvai, mūsu ekonomika būtu par 10 miljardiem eiro lielāka un valsts budžets par trim miljardiem turīgāks, sarēķinājis Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens. Priekšnoteikumi Lietuvas panākumiem izveidojušies jau 90. gados, spriež Strautiņš. Lietuvā izdzīvoja lielākā daļa padomju laikā radītās rūpniecības, turpretim Latvijā daļa iznīka un daļa vairākus gadus nīkuļoja, kamēr pārorientējās. Straujāk augt Lietuvai palīdzējusi arī ģeogrāfiskā pozīcija. Lietuvas pārākumu veicinājuši vairāki nelieli faktori — nedaudz labāka izglītība, nedaudz labāka veselības aprūpe, nedaudz labāka uzņēmējdarbības vide un nedaudz labāka reģionālā attīstība, spriež Oļegs Krasnopjorovs.
Kā virzīties tālāk, lai kāpinātu arī Latvijas ekonomikas izaugsmi? Piedāvājumu ar četriem scenārijiem pavasarī publicēja Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta LaSER pētnieki. Mums pašiem izrādījies grūti patstāvīgi formulēt saliedētas, reālas un sasniedzamas vīzijas valsts nākotnei, norādīts pētījumā. Visas būtiskās valsts reformas līdz šim virzījuši ārēji eksperti.
Saskaņotas un zinātnē balstītas vīzijas trūkums par valsts nākotni bija galvenais iemesls, kāpēc tapa pētījums, saka domnīcas LaSER vadītājs Daunis Auers. Tajā piedāvāti četri iespējamie attīstības scenāriji. Vai politiski un ekonomiski integrētas Baltijas valstis varētu kļūt gana inovatīvas un tehnoloģiski advancētas, lai sauktos par Baltijas tīģeri? Vai Latvija būtu ar mieru pusi sava IKP veltīt valdības izdevumiem, lai kļūtu par pārticīgu ziemeļvalsti? Vai tomēr kļūsim vairāk izolēti un autoritāri? Ja nemainīsim neko, pētnieki paredz «gurdenās Latvijas» ceļu — ekonomika turpinās augt, bet gausāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Valsts pakalpojumu apjoms būs palielinājies, bet nodokļu likmes palikušas nemainīgas. Sasniegumi veselības, izglītības un citās jomās būs nemainīgi vāji.
«Izcils darbs,» tā LaSER paveikto uzliela finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Lai nekļūtu par gurdeno Latviju, jāmaina veids, kā funkcionē valsts ierēdniecība, viņš uzskata. Šobrīd Baltijas valstis nav vienotas. Igaunija esot cieši integrējusies ar Somiju un Skandināvijas valstīm, Lietuva «strauji levitē» Polijas un Vācijas virzienā. «Jautājums — ko mēs izvēlēsimies?» vaicā Ašeradens.
Latvijas izaugsmes ekonomikas stratēģiju pavasarī sagatavoja arī Ekonomikas ministrija. Tās mērķis ir visai ambiciozs — līdz 2035. gadam dubultot Latvijas IKP no 40 līdz 83 miljardiem. Šī dokumenta apspriešana vēl turpinās līdz rudenim, kad plānots noteikt konkrētus soļus un izpildes termiņus.
Plāns ir ļoti labs, saka ekonomists Krasnopjorovs. «Bet kā to sasniegt? Un vai patiešām iekļautie pasākumi to ļaus,» viņš šaubās. Kā piemēru Krasnopjorovs nosauc ieceri panākt, lai privātās investīcijas līdz 2035. gadam augtu no 18% līdz 25% apmērā no IKP. «Šobrīd nav nevienas Eiropas Savienības valsts ar tik lielām investīcijām procentos no IKP, izņemot Īriju, bet tā ir atsevišķa situācija,» viņš skaidro. Īrijai tas izdevies tāpēc, ka kompānijas no ASV meklēja Eiropas valsti ar zemāku nodokļu slogu un labām angļu valodas prasmēm. «Bet vai mēs tagad varam atkārtot Īriju? Nē. Jo viena tāda jau ir. Tagad jāizdomā kaut kas cits,» viņš saka.
Par mērķi dubultot IKP kritiska ir arī Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska — tas nepasakot neko par to, kas ir mūsu prioritātes un uz kurieni mēs virzāmies. «Tā vietā mums kā tautai ir jāatrod sapnis, un tam ir jābūt lielam, mums visiem jāgrib tiekties uz to,» viņa saka.
Ko Latvijai vajadzētu darīt, lai kāpinātu ekonomikas izaugsmi, to vaicājām sešiem ekspertiem. Lūdzām viņus komentēt arī piecas straujākas attīstības hipotēzes, kuras nereti tiek piesauktas kā veiksmīgi funkcionējošas ekonomikas stūrakmeņi.
Avots: Ekonomikas ministrija, Centrālā statistikas pārvalde, Lursoft un Eurostat
Jāsamazina mirstība
Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
Ja esat vecumā no 30 līdz 45 gadiem, jums ir četrreiz lielāks priekšlaicīgas nāves risks nekā Skandināvijas valstu iedzīvotājiem. Šādu drūmu statistiku iezīmē Oļegs Krasnopjorovs. Rādītāju samazinot līdz Skandināvijas valstu līmenim, gadā tiktu izglābti aptuveni 4000 dzīvību. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem turpinātu darbu, un Latvijas IKP izaugsme palielinātos par 0,2% gadā, viņš sarēķinājis.
Cilvēkkapitāls ir būtisks faktors straujākai ekonomikas izaugsmei. Dzimstība ir zema visā Eiropā, tāpēc maz ticams, ka Latvijai varētu izdoties rast kādu unikālu šīs problēmas risinājumu, bet mirstības samazināšanai varētu būt liela nozīme.
Cilvēku skaitu varētu palielināt migrācija. «Bet te svarīgākais ir nevis tas, cik cilvēku atbrauc uz Latviju, bet kas tie ir par cilvēkiem — cik kvalificēti,» uzsver Krasnopjorovs. Ja tie ir studenti — lai brauc patiešām labākie, nevis tie, kas tīko lētu un vieglu ceļu uz Eiropas diplomu. Krasnopjorovs novērojis, ka Latviju kā studiju galamērķi biežāk izvēlas vājākie studenti, bet vislabākie vietējo vidusskolu beidzēji brauc mācīties citur — ir jāceļ izglītības kvalitāte, viņš norāda. Latvijas augstskolas starptautiskajos reitingos nedaudz atpaliek no Lietuvas, bet būtiski no Igaunijas un Skandināvijas valstīm.
Turklāt, ja katrā vecuma grupā Latvijas nodarbinātības līmenis pielīdzinātos ziemeļu kaimiņvalstīm, darba tirgus būtu par 63 tūkstošiem cilvēku lielāks. Šo cilvēku aktivizēšana desmit gadu laikā varētu palielināt Latvijas IKP pieauguma tempu par vēl 0,3%, rēķina Krasnopjorovs. Lielākās darbaspēka rezerves ir jaunieši un vīrieši pēc 45 gadu vecuma. Viņu izglītība nereti ir novecojusi, angļu valodas prasmes vājas, turklāt veselība slikta. 50 gadus vecam Latvijas vīrietim vidēji atlikuši 11 gadi dzīves ar labu veselību un vēl tikpat daudz ar sliktu. «Viņam nebūs iespēju pilnvērtīgi strādāt,» problēmu skaidro ekonomists.
Atbildes uz 5 tēzēm
«Tirgus pats atrisinās visas problēmas, tāpēc jānodrošina pēc iespējas mazāka valsts iejaukšanās.»
Jā un nē. Vajag, lai valsts nodrošina kvalitatīvu izglītību, veselības aprūpi un infrastruktūru. Šīs sistēmas acīmredzot Latvijā nav efektīvas. Citās valstīs cilvēki dzīvo ilgāk, lai gan tur izdevumi veselības aprūpei ir mazāki.
«Zemāki nodokļi ļauj uzņēmumiem straujāk attīstīties un ekonomikai augt.»
Jā un nē. Kur tad ņemt naudu, lai uzlabotu izglītību, veselības aprūpi un infrastruktūru?
«Straujai izaugsmei nepieciešama fiskālā disciplīna un birokrātijas samazināšana.»
Fiskālā disciplīna ir vajadzīga. Nav labi, ka piekto gadu pēc kārtas valstī ir liels budžeta deficīts. Visi atrunājas ar kaut kādām krīzēm, bet kur tā krīze ir? Cilvēku skaits privātajā sektorā ar algām virs 3000 eiro mēnesī pirms nodokļiem kopš pandēmijas sākuma pieaudzis no 20 tūkstošiem līdz 45 tūkstošiem un turpina augt. Bezdarba līmenis ir zems.
Rādītājs, cik daudz cilvēku strādā valsts pārvaldē, procentos no iedzīvotāju skaita, ir labs. Bet skaits vien neko nepasaka. Valsts pārvalde var piedāvāt darbu vienam izcilam speciālistam vai vairākiem viduvējiem, un tas izmaksās tikpat. Ir jābūt efektīvai sistēmai, katru gadu jāpārskata, vai tiešām visas funkcijas ir vajadzīgas.
«Zemas darbaspēka izmaksas ir mūsu priekšrocība, konkurējot ar citiem Eiropas tirgiem.»
Paldies dievam, vairs ne! Lai mums būtu ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un algas kāpums, ir jāprot darīt sarežģītas lietas. Mums ir jākonkurē nevis ar to, cik lēti varam saražot, bet ar to, cik kvalitatīvs ir produkts.
«Valstij vajag atbalstīt prioritārās nozares.»
Nē. Katra nozare vēlēsies būt prioritāra un samaksās pētniekiem par aprēķinu, kāpēc tieši šai tādai ir jābūt. Ja subsidēsim tikai tās nozares, kas jau sasniedz labus rezultātus, kā atlasīsim jaunas? Tā būtu vakardienas atbalstīšana. Turklāt par to, ka prioritārās nozares saņemtu subsīdijas vai preferences, samaksātu visa pārējā ekonomika.
Iesaistīties līdzvērtīgā sacensībā
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists
Latvijai jāattīsta pašai sava labā prakse, Pēteris Strautiņš spriež par to, kā valstij nodrošināt straujāku izaugsmi. No Valmieras, Cēsu, Dobeles un citu pilsētu veiksmes stāstiem investīciju piesaistē vajadzētu mācīties arī pārējām pašvaldībām. «Daudzām būtu jāsaprot, ka, pašreizējā veidā turpinot, tām nav nākotnes. Liepājā ir tādas pašas degvielas un elektrības cenas kā Daugavpilī, Rēzeknē un Talsos,» saka Strautiņš, vēršot uzmanību uz to, cik daudz atkarīgs no pašvaldību iniciatīvas.
Tomēr ambiciozākai investīciju piesaistes politikai jābūt arī nacionālā līmenī. «Ja tu agresīvi gaidi ienākošos zvanus, bet kaimiņvalsts agresīvi sevi pārdod citās zemēs, diez vai tā būs līdzvērtīga sacensība. Tad nav ko brīnīties, ka vismaz rūpniecībā investīciju apjoms Lietuvā bijis lielāks.»
Atbildes uz 5 tēzēm
«Tirgus pats atrisinās visas problēmas, tāpēc jānodrošina pēc iespējas mazāka valsts iejaukšanās.»
Jā, bet ir tiešām aktīvi jāpiesaista uzņēmumi. Nevar teikt, ka valstij jābūt minimālai lomai, jo ir izglītība, ir sabiedriskais sektors, tam tā droši vien arī jāpaliek. Sabiedriskajam sektoram ir jāmāca cilvēki tajās nozarēs, kuras privātajam sektoram vajag — programmēšana, inženierija. Bet arī jauniešiem ir jāizvēlas nozares, pēc kurām būs pieprasījums tirgū.
«Zemāki nodokļi ļauj uzņēmumiem straujāk attīstīties un ekonomikai augt.»
Latvijā nav iespēju nozīmīgam nodokļu samazinājumam. Iekasēto nodokļu attiecība pret IKP mums ir kādi 32%. Tā ir viena no zemākajām ES.
Ir skaidrs, ka Latvijas fiskālajā politikā no šī brīža kādus desmit gadus uz priekšu būs nemitīga krīze. Rail Baltica, ieguldījumi aizsardzībā, sabiedrības novecošana — nav nekādu iespēju nozīmīgai nodokļu samazināšanai. Ir iespējami vienīgi tehniski uzlabojumi.
«Izaugsmei nepieciešama fiskālā disciplīna un birokrātijas samazināšana.»
Fiskālajai politikai būs jābūt piesardzīgai, un birokrātija būs jāmazina, nav variantu. Mēs nevaram radikāli palielināt valsts parādu, jo demogrāfijas tendences nākotnē neko labu nesola. Bet sabiedriskā sektora efektivitātes celšana — jo vairāk, jo labāk. Ar tādām nodokļu iekasēšanas spējām un tādiem sabiedriskā sektora uzdevumiem vienkārši nav izvēles.
«Zemas darbaspēka izmaksas ir mūsu priekšrocība, konkurējot ar citiem tirgiem.»
Tās nav īstas priekšrocības attiecībā pret Centrāleiropu un Austrumeiropu. Zemas darbaspēka izmaksas nozīmē, ka tev ir zemi ienākumi. Līdz ar to tas var būt tikai tāds pārejas stāvoklis īstu konkurences priekšrocību radīšanai.
«Valstij vajag atbalstīt prioritārās nozares.»
Privātais sektors Latvijā ar lielāku vai mazāku valsts atbalstu jau ir izveidojis tādus kā attīstības ceļus — IT jomā, biznesa pakalpojumos, mašīnbūvē, farmācijā, kokapstrādē, pārtikas ražošanā. Mēs kļūstam kompetentāki atsevišķu produktu ražošanā. Valstij ir jāatrod iespējas vairāk ieguldīt tehnisko mācību jomā, motivēt jauniešus šīs lietas apgūt.
Runājot par mašīnbūvi, it īpaši droniem, valsts pasūtījumu loma var būt nozīmīga, un visas nozares droši vien gribētu, lai Latvijā atvieglo būvniecības procesu, būvniecības sākšanu. Pārmērīga fokusēšanās uz risku mazināšanu ir hroniska Latvijas slimība.
Pamats — izglītība
Daunis Auers, Latvijas Universitātes profesors
Mēs nevaram mainīt to, ka šeit dzīvo maz cilvēku, bet varam mainīt to, kādas zināšanas un prasmes mūsu cilvēkiem piemīt, saka profesors Daunis Auers. Vispārējās, profesionālās, augstākās un mūžizglītības finansēšana ir nākotnes jautājums un absolūts pamats, lai Latvijā vairotos investīcijas, viņš ir pārliecināts. Ir jāinvestē cilvēkkapitālā, atceroties, ka mums ir mūžīgi jāmāca visjaunākās lietas un jāiesaista tirgū vecāka gadagājuma cilvēki. Lielākā daļa investīciju plūdīs uz galvaspilsētu, un «mums ir bišķītiņ jāsāk domāt par Rīgas konkurētspēju», viņš saka. Viļņa, Kauņa un Tallina vizuāli šķietot vairāk sakārtotas. Tajā viņš negrib vainot Rīgas politiķus, bet gan valsts stratēģiju. «Mēs esam par maz domājuši par Rīgas attīstību. Lietuvai ir Polija, Igaunijai ir Somija, bet Latvijai ir Rīga, un mēs to neesam pietiekami izmantojuši.»
Atbildes uz 5 tēzēm
«Tirgus pats atrisinās visas problēmas, tāpēc jānodrošina pēc iespējas mazāka valsts iejaukšanās.»
Tirgus neatrisinās visas problēmas. Valstij ir jānodrošina pensijas, veselības aprūpe, jāinvestē infrastruktūrā utt. Vienlaikus ir jomas, kurās valsts varētu iejaukties mazāk.
«Zemāki nodokļi ļauj uzņēmumiem straujāk attīstīties un ekonomikai augt.»
Nodokļi ir relatīva lieta. Ir jāsalīdzina mūsu nodokļi ar tuvākajiem kaimiņiem, kas ir Igaunija, Lietuva un varbūt Polija. Nodokļiem ir jābūt konkurētspējīgiem, bet bez zināmas nodokļu likmes mēs nevaram iztikt, jo valsts finansē izglītību, nodrošina pamata infrastruktūru.
«Straujai izaugsmei nepieciešama fiskālā disciplīna un birokrātijas samazināšana.»
Ir jāievēro fiskālā disciplīna. Esam eirozonā. Ja gribam būt uzticami partneri, mums ir jāievēro spēles noteikumi. Ļoti jēdzīgi padomāt par valsts izdevumu samazināšanu. Latvijā pēdējoreiz valsts pārvaldes funkciju audits veikts 2001. gadā. Es sāktu ar šādu auditu, lai noskaidrotu, no kurām funkcijām var atteikties. Nevaram vienkārši atlaist ierēdņus. Tā izdarīja Jaunzēlande 80. gados un piecus gadus vēlāk attapās, ka atlaisto ierēdņu vietā nodarbina milzīgu konsultantu skaitu, kas maksā daudz dārgāk.
«Zemas darbaspēka izmaksas ir mūsu priekšrocība, konkurējot ar citiem tirgiem.»
Šobrīd tā arī izskatās. Ja produktivitāte ir zema, darbaspēka izmaksas ir kaut kas, ar ko var konkurēt, bet tikai īstermiņā. Vidējā termiņā un ilgtermiņā mēs gribam konkurēt ar mūsu talantiem, zināšanām, infrastruktūru un sakariem.
«Valstij vajag atbalstīt prioritārās nozares.»
Jā. Zviedrija un Dānija piedzīvoja savu lielo ekonomisko attīstību pēc Otrā pasaules kara, tas bija posmā, kad valsts aktīvi iesaistījās un atbalstīja lielos uzņēmumus, bieži vien dalot riskus. Mazā valstī nevaram attīstīt visas nozares, vajag fokusēties uz to, kur mums ir priekšrocības, piemēram, droni, veselības pakalpojumi, farmācija. Bet jāsāk ar pētījumu, kas ir šīs nozares un kādas ir priekšrocības pret citām valstīm.
Jāatrod niša, kurā esam īpaši
Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja
Ja gribam būt tīģeris, mums visiem jāšancē, saka Latvijas Ārvalstu investoru padomes vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Svarīgākais uzdevums ir savas nišas atrašana. Ko varam izdarīt labāk nekā visi citi? Tam apkārt jāveido klasteri, lai veidotos vesela industrija.
Vaicāta, kas varētu būt šīs jaudīgās nozares, viņa kā piemēru min Latvijas «zaļo naftu» — mežus. Viņa nerunā par guļbaļķu eksportu, protams. Tie varētu būt nākotnes produkti, kas saistīti ar ķīmisko ražošanu un kokapstrādi. Tāpat perspektīva esot robotizācija. Nežēlīgais Krievijas uzbrukums Ukrainai, arī citi konflikti pasaulē rada daudz ievainoto. Pārsvarā tie ir jauni vīrieši spēka gados, kuriem vajadzīgas protēzes, bet mums ir prasmes, ko sniedz Rīgas Stradiņa universitāte. «Mēs varam palīdzēt cilvēkiem nodrošināt savu labbūtību un vienlaikus arī pelnīt,» viņa iezīmē vēl vienu iespēju.
Atbildes uz 5 tēzēm
«Tirgus pats atrisinās visas problēmas, tāpēc jānodrošina pēc iespējas mazāka valsts iejaukšanās.»
Ja publiskajam sektoram būtu mazāka ietekme uz ekonomiku, tad atbilde būtu «jā». Bet Latvijā publiskais sektors ietekmē ekonomiku gan ar iepirkumiem, gan ar nākotnes attīstības projektiem. Mūsu ekonomika ir pārāk maza, lai strādātu izolēti.
«Zemāki nodokļi ļauj uzņēmumiem straujāk attīstīties un ekonomikai augt.»
Klasiski teorētiskā veidā, jā. Taču mums kā mazai valstij ir jārēķinās ar lielākiem nodokļiem, ja gribam nodrošināt, ka mūsu valsts eksistē.
«Straujai izaugsmei nepieciešama fiskālā disciplīna un birokrātijas samazināšana.»
Noteikti!
«Zemas darbaspēka izmaksas ir mūsu priekšrocība, konkurējot ar citiem tirgiem.»
Vairs neesam zemo algu zeme, un mums nav tik daudz cilvēku, lai mēs to spētu nodrošināt.
«Valstij vajag atbalstīt prioritārās nozares.»
Jā! Mums jāatrod niša, kurā esam īpaši. Būt kā visiem citiem mums nav ne masas, ne resursu.
Līdzsvarota izaugsme
Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS)
Latvijas konkurētspējas priekšrocības ir jābalsta uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām, norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Lai celtu konkurētspēju un vairotu labklājības pieaugumu, nepieciešams uzlabot izglītības kvalitāti, sabiedrības veselību un piesaistīt kvalitatīvu darbaspēku, uzskata ministrs. Izaugsmei jābūt arī reģionāli sabalansētai, un iedzīvotājiem jānodrošina moderna infrastruktūra un pieejami mājokļi. Tāpat būtiski vairot uzņēmējdarbības konkurētspēju un ieguldīt zaļajā infrastruktūrā.
Atbildes uz 5 tēzēm
«Tirgus pats atrisinās visas problēmas, tāpēc jānodrošina pēc iespējas mazāka valsts iejaukšanās.»
Ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē sava loma ir tirgus spēkiem un sava loma ir valstij. Tikai sabalansēti katram izdarot savu darbu, ir iespējams panākt labus rezultātus. Viens no būtiskākajiem valsts uzdevumiem ir nodrošināt drošu un paredzamu vidi tirgus darbībai. Godīgi konkurences apstākļi, tiesu sistēma, kas ātri un efektīvi nonāk pie gala lēmuma, efektīva nodokļu iekasēšanas sistēma ir būtiskas valsts funkcijas. Valstij ir jāiejaucas arī gadījumos, kad tirgus kādu iemeslu dēļ pienācīgi nedarbojas. Piemēram, komercbanku sektors nenodrošina Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un iedzīvotāju vajadzībām pienācīgu kreditēšanas apjomu, tāpēc finansēšanas funkciju ir spiesta uzņemties valsts, galvenokārt ar Altum starpniecību.
«Zemāki nodokļi ļauj uzņēmējiem straujāk attīstīties un ekonomikai augt.»
Latvijai jādomā ne tikai par strauju, bet arī par iekļaujošu un reģionāli līdzsvarotu izaugsmi. Ja gribam veselu, izglītotu darbaspēku ar augstiem ģeogrāfiskās mobilitātes rādītājiem, mums ir jāspēj nodrošināt atbilstošu finansējumu visaptverošai veselības aprūpei, izglītībai un ceļu infrastruktūrai. Vienlaikus nodokļu sistēmai ir jābūt konkurētspējīgai ar kaimiņvalstīm. Darbaspēka nodokļu slogs Latvijā diemžēl ir pārlieku augsts, un šī problēma ir steidzami jārisina, it īpaši algu grupā līdz 2000 eiro bruto.
«Straujai izaugsmei nepieciešama fiskālā disciplīna un birokrātijas samazināšana.»
Nepieciešama gan fiskālā disciplīna, gan birokrātijas samazināšana. Fiskālā disciplīna nosaka ierobežojumus publiskajiem tēriņiem, sekmējot ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazinot ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Savukārt pārlieku liela birokrātija traucē uzņēmējdarbībai un valsts attīstībai. Valdība jau akceptējusi Ekonomikas ministrijas izstrādāto pasākumu plānu, kā samazināt birokrātiju būvniecības un nekustamo īpašumu attīstīšanas nozarē. Latvija noteikti ir uz pareizā ceļa, attīstot publisko pakalpojumu pieejamību digitālā vidē.
«Zemas darbaspēka izmaksas ir mūsu priekšrocība, konkurējot ar citiem tirgiem.»
Zemo darbaspēka izmaksu konkurētspējas priekšrocības laiks Latvijas ekonomikā ir pagājis. Ne tikai Latvijā, bet arī citās attīstītajās pasaules valstīs samazinās dzimstība, radot demogrāfisko spiedienu uz iedzīvotājiem darbaspējas vecumā.
Lai saglabātu iedzīvotāju labklājības līmeni, ikkatram darbaspējas vecuma iedzīvotājam būs nepieciešams radīt aizvien lielāku IKP daļu. Šis rezultāts būs iespējams tikai ar produktivitātes un starptautiskās konkurētspējas kāpināšanu.
«Valstij vajag atbalstīt prioritārās nozares.»
Latvijas ekonomikai jābalstās uz nišas gala patēriņa produktu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību un attīstītu vietējo piegādātāju klasteri. Atslēgas virzieni šeit ir produktivitāte, konkurētspēja un eksportspēja, kā arī inovācijas, nevis precīzi iezīmētas nozares. Daudzās tautsaimniecības nozarēs ir iespējams strādāt inovatīvi un kāpināt produktivitāti, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, jo īpaši mākslīgais intelekts, bioekonomika, ķīmiskā rūpniecība, farmācija, zaļā enerģētika, ūdeņraža ražošana un citas.
Vajadzīgas jaunas prasmes
Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (JV)
Ir milzīgs konflikts starp to, kā attīstās globālais tirgus, Eiropas tirgus un mūsu prasmes, saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš ir norūpējies par to, ka strauji krītas Latvijas pozīcija DESI indeksā, kas mēra Eiropas valstu digitālo sniegumu. Cilvēkiem vajadzīgas pilnīgi citas prasmes, viņš norāda. Vienlaikus ministram prieks par profesionālo skolu kvalitātes kāpumu, piemēram, Valmieras tehnikuma pēdējo gadu rezultāti esot spoži. «Ja otrajā kursā tev neviens nav piedāvājis darbu, tu kaut ko dari nepareizi,» viņš saka.
Būtiski, lai jaunās zināšanas ieplūst sabiedrībā no universitātēm. Esot nemitīgi jāvēro, kas notiek ekonomikā, un jāpiedāvā nepieciešamās kompetences. Šobrīd mūsu «lielākais caurums» esot mākslīgais intelekts. Cilvēkkapitāls līdzās produktivitātei un investīcijām ir trīs vaļi, kas spēj nodrošināt straujāku valsts izaugsmi, uzsver Ašeradens.
Tomēr problēma ir ne tikai prasmju un zināšanu konfliktā ar tirgus pieprasījumu, bet arī veselības aprūpes sistēmā. Neizmantotas darbaspēka rezerves ir iedzīvotāju grupā, kam pāri 55 gadiem un piemīt invaliditāte, vairāk nekā 4000 dzīvību ik gadu zaudējam novēršamu iemeslu dēļ, «jo sistēma nav nostrādājusi, kāds kaut ko ielaidis vai nepaguvis». Uzlabojama būtu gan iedzīvotāju dzīvildze, gan izvēle par labu veselīgam dzīvesveidam. Latvijā ar fiziskām aktivitātēm nodarbojoties tikai kādi padsmit procenti no augstskolu beidzējiem, Skandināvijas valstīs — 75%. «Tā ir milzīga atšķirība!»
Esot problēmas arī kapitāla pieejamībā. Bankas nepalielina izsniegto kredītu apjomu, tāpēc naudas trūkst, arī iesaistīšanās kapitāla tirgos buksē, turklāt «esam kaut ko ļoti nogulējuši attiecībā uz Latvenergo, viņi šausmīgi strauji zaudē tirgus pozīcijas Baltijā», saka ministrs.
Iedzīvotāju banku kontos glabājas vairāk nekā 11 miljardi eiro, zina teikt ministrs. Šo naudu varētu gudri likt lietā kapitāla tirgos.
Atbildes uz 5 tēzēm
«Tirgus pats atrisinās visas problēmas, tāpēc jānodrošina pēc iespējas mazāka valsts iejaukšanās.»
Mēs jaucamies tādā uzņēmumu mikromenedžmentā, kurā mums nevajadzētu jaukties. Lampā runāju ar daudziem uzņēmējiem. Lai uzturētu birokrātiju, viņi tur divus vai trīs cilvēkus, kas vienkārši atrakstās, pilnīgi bezjēdzīgi.
«Zemāki nodokļi ļauj uzņēmējiem straujāk attīstīties un ekonomikai augt.»
Ja mēs ejam gudras valsts pārvaldības ceļu, tad, iespējams, valstij ir jādod vairāk resursu, lai mēs dabūtu šos labos pakalpojumus. Mūsu galvās ir konflikts — vēlamies saņemt pakalpojumus kā ziemeļvalstīs, bet tad arī jāmaksā par to. Ir jautājums — vai valsts pakalpojumu kvalitāte šobrīd atbilst tam resursam, kas tiek ieguldīts? Domāju, ka ne. Ierēdniecībai jāpierāda, ka mēs darām maksimāli efektīvu to resursu, kas mums ir. Efektīva, kvalitatīva valsts pārvalde būs absolūti izšķiroša. Es noteikti neaicinātu iet uz to, ka, samazinot nodokļus, viss uzplauks. Es nevaru atrast nevienu piemēru pasaulē, kur tā būtu.
«Straujai izaugsmei nepieciešama fiskālā disciplīna un birokrātijas samazināšana.»
Birokrātijā esam aizgājuši par tālu, bet fiskālā disciplīna ir ārkārtīgi svarīga.
«Zemas darbaspēka izmaksas ir mūsu priekšrocība, konkurējot ar citiem tirgiem.»
Aizmirstam šo, mūsu konkurences priekšrocības var būt tikai zināšanas un prasmes.
«Valstij vajag atbalstīt prioritārās nozares.»
Jāmeklē sektoros augstas produktivitātes čempioni. Katram nabadziņam mēs nevarēsim palīdzēt, bet tiem, kas uzrāda labu rezultātu un tendenci, — skatāmies, ko varam darīt!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Pagaidām nav neviena komentāra