Uzdevums pacelt no smiltīm visu, kas lielāks par 2,5 centimetriem un nav dabiskas izcelsmes. Foto — Mārtiņš Galenieks
Kaut arī uz aci Baltijas jūras krasts šķiet arvien tīrāks, patiesībā sīku atkritumu smiltīs kļūst arvien vairāk, liecina kampaņas Mana jūra monitoringa rezultāti. Tās dalībnieki vasarās mēro piekrasti visā tās garumā
Izkāpis no autobusa dodos uz vietu Klapkalnciema pludmalē, kuras koordinātas neilgi pirms tam atsūtījuši ekspedīcijas Mana jūra rīkotāji. Ir jāpaiet garām kādam būvobjektam, kurā sāk rosīties celtnieki, un, lai arī rīts vēl ir samērā agrs, arī gar ūdensmalu redz staigājam pāris cilvēkus. Civilizācijas klātbūtne te, protams, nepavisam nav tik uzbāzīga kā Rīgā vai Jūrmalā, tomēr par vientulīgu šo vecā zvejnieku ciema pludmali arī vairs nenosaukt. Tā es prātoju, vērodams mākoņu vālus, aiz kuriem noslēpusies jūlija saule nepacietīgi gaida, kad varēs sākt cepināt.
