Vasara pienākusi ne tikai ar inflācijas un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bet arī tik ilgi gaidīto Euribor procentu likmes samazinājumu, radot izdevīgāku situāciju nekustamo īpašumu pircējiem, jo tirgū pieejami vairāki jaunie projekti ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem. Cik zemu Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes noslīdēs, pašlaik nesteidz prognozēt pat ekonomisti, tomēr tendence ir lejupejoša, un tā ir zaļā gaisma visiem, kuri atlikuši jaunas mājvietas iegādi, gaidot piemērotāku brīdi. Lai arī izmaiņas, kas nozīmē dažu desmitu eiro svārstības ikmēneša maksājumos, nesatricinās nekustamo īpašumu tirgu, krasi palielinot darījumu apojomu, tomēr veicinās pircēju pārliecību par finansiālo stabilitāti nākotnē un iespējām uzņemties kredītsaistības.
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā pieņēmusi lēmumu par Euribor procentu likmes samazināšanu par 0,25%. Šāda lejupslīde, lai arī visai niecīga, tomēr ļāvusi atviegloti uzelpot pēc tam, kad likme kāpusi vairāku gadu garumā un sasniegusi visaugstāko punktu – 4% – 2023. gada septembrī. Kaut arī straujš likmes kritums tuvākajos mēnešos netiek prognozēts, kopumā tendence ir labvēlīga. Tā ir lieliska ziņa visiem, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar hipotekārā kredīta atbalstu vai jau maksā ikmēneša kredīta maksājumu. Proti, vidusmēra patērētājam vairs nevajadzētu izjust smacējošas bažas – ko nesīs rītdiena. Savukārt tie, kuri ilgstoši atlikuši jauna mājokļa iegādi, cerot uz labākiem laikiem, beidzot tos sagaidījuši, jo paļauties, ka Euribor likme tuvāko gadu laikā sasniegs kādreizējo 0% vai pat zemāku slieksni, ir visai naivi. Kā prognozē finanšu analītiķi, tā, visticamāk, noslīdēs līdz aptuveni 2% robežai.
Kā nepalikt ar tukšām rokām?
Tomēr galvenais nekustamo īpašumu tirgus atveseļošanās faktors nav procentu likmes, bet gan pircēju finansiālās stabilitātes sajūta, domājot par nākotni. Ja savulaik klienti jaunos dzīvokļus kā karstus pīrādziņus izķēra jau būvniecības stadijā, tad Bonava pēdējā gada novērojumi liecina, ka tendences krasi mainījušās: ap 80% pircēju dod priekšroku gatavo dzīvokļu iegādei, izvēloties uzņemties saistības uzreiz, nevis plānojot vienu no savas dzīves lielākajiem pirkumiem attālā nākotnē.
Klienti patlaban nostādīti visai izdevīgā pozīcijā – gatavos dzīvokļus jaunajos projektos var aplūkot ne tikai “uz papīra”, bet arī reālajā dzīvē – izstaigāt, novērtēt, aptaustīt un tikai tad iegādāties. Tomēr jāņem vērā, ka izvēles iespējas nav bezgalīgas. Latvijas Bankas ekonomikas izaugsmes prognozes nav spožas, un nekustamā īpašuma attīstītāji šobrīd izjūt to, ko varētu saukt par piesardzīgu optimismu: turpinās darbs pie iesāktajiem projektiem, bet skats nākotnē vēl nav tik saulains, lai strauji uzsāktu jaunu māju un kvartālu būvniecību. Tas nozīmē – tiem, kuri plāno turpināt nogaidīt ar īpašuma iegādi arī turpmāk, var nākties palikt ar garu degunu, jo gatavo mājokļu skaits strauji sarūk, bet jauni piedāvājumi rindā nestājas.
Uzskatāms pierādījums ir viena no pēdējām Bonava projekta Dreilinga mājas daudzstāvu ēkām, kur gada sākumā iegādei bija pieejami 30 gatavi dzīvokļi, bet šobrīd palikuši tikai divi. Spītējot augstajām procentu likmēm, pircēji, kuri jūtas pietiekami pārliecināti par savu finansiālo drošību nākotnē un saskata ilgtermiņa ieguvumus, steidz izmantot labvēlīgo situāciju un nekustamā īpašuma attīstītāju īpašos piedāvājumus, piemēram, bezmaksas stāvvietas, virtuves iekārtas un citus bonusus, kas, kopējai finansiālajai situācijai kļūstot prognozējamākai, visticamāk, vairs netiks piedāvāti. Arī bankas turpina cīņu par klientiem ar izdevīgiem piedāvājumiem, tā kompensējot Euribor pieaugumu.
Vai gaidāmi pārsteigumi?
Nekustamā īpašuma tirgu pārskatāmā nākotnē varētu ietekmēt ar energoresursu cenām saistīti inflācijas pārsteigumi, kaut arī pašlaik straujas svārstības nav gaidāmas. Krietni lielāks risks ir neparedzamā ģeopolitiskā situācija Ukrainā un arī citviet pasaulē. Pat ja ikdienā to tieši neizjūtam, pie mums nonāk arī Tuvo Austrumu atbalss, piemēram, karadarbība Izraēlā nozīmē, ka kuģi, izvairoties šķērsot Suecas kanālu, met pamatīgu līkumu gar Āfrikas krastiem, kas krietni sadārdzina jūras pārvadājumu un sūtījumu izmaksas. Savukārt klimata pārmaiņu ietekme uz ražas apjomu var veicināt pārtikas cenu pieaugumu, kas neizbēgami atstātu būtisku iespaidu uz citām tautsaimniecības jomām. Par spīti riskiem jāsecina, ka Euribor savas līderpozīcijas nozares un tirgus virzīšanā pamazām zaudē. Mājokļa kredīta saistības vairums cilvēku uzņemas uz 20 un vairāk gadiem, kuru laikā mērenas Euribor likmes svārstības ikmēneša maksājumus būtiski neietekmēs. Ja esam pārdzīvojuši ļoti strauju procentu likmju kāpumu no 0 uz 4%, maksājumiem pieaugot pat par vairākiem simtiem eiro mēnesī, pārdesmit eiro lielas korekcijas vienā vai otrā virzienā neizšķirs lēmumu par jauna mājokļa iegādi.
Patērētājiem šis izaicinājumiem piesātinātais un mainīgais laiks bijis izcili piemērots, lai iemācītos par sevi pastāvēt: nekautrēties prasīt bankām labāku piedāvājumu un nebaidīties pārkreditēties, ja tas ir izdevīgi. Paredzams, ka rudenī, beidzoties valsts atbalstam hipotekāro mājokļa kredītu ņēmējiem, iedzīvotāju vēlme pārkreditēties augs, saasinot konkurenci starp bankām. Tāds pavērsiens veicinās aktivitāti nekustamo īpašumu tirgū, ietekmējot to vairāk par procentu likmju pieaugumu. Ir pienācis īstais brīdis visiem, kuri vēl joprojām ieņem nogaidošu pozīciju un cer uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos, lai pieņemtu racionālu lēmumu un īstenotu sapni par jaunu mājokli.
Autors ir nekustamo īpašumu attīstītāja Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs
Pagaidām nav neviena komentāra