Latvijā radītā iekārta Weedbot pārdošanā nonāks šovasar, taču pēc tās jau izveidojusies pagara pasūtītāju rinda
Uzņēmuma mājaslapā redzams video, kurā iekārta ravē burkānu lauku — uz augiem raida tādus kā zibens zibšņus. Tā spēj atšķirt burkānus, kas jāpasaudzē, no nezālēm, kas jāiznīcina. «Vajadzīgie augi paliek, nevajadzīgie novīst,» saka viens no WeedBot līdzīpašniekiem Jānis Jaško. Viņa ikdiena pašlaik rit starp vairākām valstīm. Tūlīt jaunā iekārta sāks ceļu pie pirmā lauksaimnieka, kurš to testēs. Ja viss noritēs, kā nākas, drīzumā arī citi Eiropas lielie zemnieki tiks pie saviem pasūtījumiem.
Ravēšana lauksaimniekiem sagādā vienas no lielākajām izmaksām, un zinātnieki jau gadiem strādā pie dažādiem veidiem, kas palīdzētu atbrīvoties no nezālēm pēc iespējas vieglāk, lētāk un dabai nekaitīgāk. Tomēr uzņēmumu, kas ražotu un pārdotu tādas inovatīvas iekārtas, pasaulē ir maz.
Lai nonāktu pie konkrētas tehnoloģijas, Jānis un viņa kolēģi no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augu aizsardzības zinātniskā institūta Agrihorts pētījumus veica trīs gadus. Lai gan perspektīvas šķita arī citas metodes, zinātnieki saprata, ka tieši koncentrētas gaismas izmantošana varētu būt visperspektīvākā lauksaimniecībā. «Izlēmām, ka nevēlamies, lai izpētītais un izstrādātais paliek tikai publikāciju līmenī,» saka Jānis. 2019. gadā pētnieki nosprieda, ka ir labs laiks, lai vismaz mēģinātu startēt biznesā.
Ideja tuvākajām desmitgadēm
Kas pamudināja spert šādu soli? «Man šķita, ka tā ir laba ideja tuvākajiem 20—50 gadiem,» paskaidro uzņēmējs. Viņš bija pārliecināts, ka gaismas un lāzeru izmantošana daudzu gadu garumā varētu būtiski reformēt lauksaimniecību. «Tā gan palīdzētu zemniekiem saimniekot lētāk un ērtāk, gan padarītu saimniekošanu videi draudzīgāku, saudzējot dabu. To saliekot kopā, šķita, ka metodei ir liela perspektīva un iespējams plašs vēriens,» stāsta Jānis.
Galvenais bija jautājums — no kura gala biznesam vispār ķerties klāt? Ilgi darbojoties zinātnē, cilvēki attīsta vienu iemaņu spektru, bet, sākot uzņēmējdarbību, nepieciešams pavisam cits. «Tagad zinu, ka pāreja no sarežģītām tehnoloģijām uz biznesu nav vienkārša. Jo tajā brīdī jāmainās gan prasmēm, gan pašam cilvēkam.» Taču tobrīd idejas autoriem par gaidāmajām grūtībām nebija ne jausmas. «Un labi, ka tā!»
Pirmkārt, nebija naudas biznesa sākšanai. Tomēr ceļš, kā iegūt finansējumu, šķita visai skaidrs — izmantojot iespēju jeb riska kapitālu. Parasti šādu investīciju objekti ir uzņēmumi ar augstu straujas izaugsmes ticamību vai projekti, kuri veiksmes gadījumā var nest lielu peļņu. Weedbot radītājiem bija pārliecība, ka viņu uzņēmumam potenciālā izaugsme varētu būt ļoti strauja.
Ne tikai Jānim, bet arī viņa topošajiem biznesa partneriem Andrejam Kostrominam, Vitālijam Osadčukam, Aldim Peckam, Kasparam Sudaram un Vilnim Pīram bija skaidrs, ka visam gluži vienkārši jāizdodas — idejas mērogs ir liels, un arī riska kapitāls pasaulē pieejams. «Tobrīd vēl nezinājām, ka tūlīt sāksies Covid-19, bet pēc tam karš Ukrainā,» saka uzņēmuma vadītājs.
Ar laika distanci Jānis atzīst — sākumā «bija diezgan maz, ko parādīt potenciālajiem investoriem». Galvenokārt tāpēc, ka akadēmiskā vidē paveiktais biznesa vidē lielu lomu nespēlē. Uzņēmējiem jāpiedāvā produkts, kas jau risina lietotāja problēmu. Padara darbu. Nav iespējams paņemt zinātnisko rezultātu un kādam pārdot kā reālu produktu. «Var teikt, ka sākām no baltas lapas. Vienīgais, kas mums bija, — uzkrātās zināšanas. Bija jāizdomā, kā no tā, kas mums pieejams, uztaisīt iekārtu, kas strādā un risina lauksaimnieku problēmas.»
Uzņēmuma vadītājs saka — par iespēju ar lāzerstaru ravēt nezāles speciālisti runā jau gadu desmitiem. Centieni radīt tehniku, kas to spētu, bijuši jau 70. gados un turpinājušies līdz pat mūsdienām. «Konceptuāli tas nebija nekas jauns,» uzsver Jānis. Klupšanas akmens un iemesls, kāpēc jau 20 gadus pa mūsu laukiem nebrauc lāzerravēšanas iekārtas, bijis šīs tehnoloģijas inženiertehniskais risinājums. Un, protams, finansiālā puse — lai iekārta «nebūtu kosmosa kuģa vērtībā» un zemnieki varētu to atļauties. Šie bija izaicinājumi, kuru priekšā nu nonāca arī WeedBot.
«Pasaulē tobrīd bija pieejamas atsevišķas detaļas iekārtai, daži datorredzes, mākslīgā intelekta risinājumi, un tie visi jau bija dažādu zinātnieku pētīti. Uzmanību tiem bija pievērsuši arī daži uzņēmumi. Taču izaicinājums bija salikt to visu vienā strādājošā produktā.»
Pārdot ideju
Kā cilvēkam, kurš ilgi strādājis pētniecībā, Jānim šķitis — kas tur ko nenovadīt prezentāciju potenciālajiem investoriem. Taču realitāte izrādījusies «diezgan skarba». Proti, tikšanās laikā īsā sprīdī jāpaspēj vienkāršā, saprotamā valodā izstāstīt iekārtas galvenos darbības principus, bet «mūsu gadījumā tas nav vienkārši, jo produkts ir komplicēts un niša specifiska».
Lai saprastu, kāpēc tieši WeedBot iekārta izceļas starp citām un cik ļoti tā var palīdzēt lauksaimniecībā, pēc Jāņa domām, investoram būtu nepieciešamas vismaz pamatzināšanas nozarē. «Taču ar to nevarēju rēķināties.» Tāpēc jaunajiem uzņēmējiem bija jātrenējas runāt īsi, vienkārši un saprotami.
Tikai pēc pirmajām pārrunām Jānis uzzinājis, ka potenciālie investori parasti uzdod daudz āķīgu jautājumu, kam arī laikus jāsagatavojas. «Ja pats gatavo aprēķinus un nākotnes plānus, viss šķiet loģiski un saprotami, un ir skaidrs, ka tā arī būs.» Savukārt investori cenšas atrast dažādus sīkumus vai varbūt pat fundamentālu problēmu, kas «skaidros» plānus var izgāzt.
Katra saruna devusi kādu mācību — kā runāt koncentrētāk, kā uzrakstīto izstāstīt tā, lai saprot katrs. «Gan literatūrā, gan videoierakstos teikts, ka investoru piesaistē vissvarīgākā ir komunikācija. Tagad par to esmu pārliecinājies arī pats. Un nu jau trīs minūtēs varu vienkāršiem vārdiem aprakstīt gan situāciju lauksaimniecībā, gan sarežģītās tehnoloģijas. Turklāt tā, lai saprot arī cilvēki, kuriem nav sakara ne ar mākslīgo intelektu, ne ar lauksaimniecību.»
Jānis uzsver — vislabākās komunikācijas spējas gan neatsver simtprocentīgu ticību tam, ko prezentē. Viņš bijis absolūti pārliecināts gan par tehnoloģiju, gan biznesa modeli, gan to, ka pēc pāris gadiem uzņēmuma apgrozījums būs mērāms miljonos.
Tas gan esot pilnīgā pretrunā ar zinātnisko pieeju, kad «tiek ierēķināta» vismaz 20 procentu varbūtība, ka viss nenotiks, kā aprēķināts un izmērīts. «Biznesa sarunās neviens negrib dzirdēt skaudro realitāti, ka šis un šis aspekts, pie kura vēl nav strādāts, var prasīt būtisku papildu laiku. Investoru interesē, lai viss ir gatavs, viss strādās.» Jānis uzsver — tehnoloģijas tomēr nav vienkāršas, var gadīties un, visticamāk, arī gadīsies kādas ķibeles.
Apetīte aug ēdot
Lai gan viss nav ritējis kā pa diedziņu, visai drīz izdevies piesaistīt pirmos investorus — Overkill Ventures, kas darbojas gan kā akselerators, gan kā investors. Pēc tam arī privātus ieguldītājus no Lielbritānijas un Latvijas. «Tobrīd mums jau bija, ko parādīt. Par sākotnējām investīcijām bijām uzbūvējuši un notestējuši pirmo prototipu, tā dēvēto minimum viable product, kas parāda tehnoloģijas esenci.» Tie bija ar roku velkami ratiņi uz četriem riteņiem un kaste uz tiem. «Demonstrējām, ka, tajā saliekot mūsu plānoto datora jeb atpazinēja daļu, varam uz lauka atrast un iznīcināt nezāles.»
Uzņēmēji nemitīgi uzlabojuši tehnoloģiju, gājuši pie zemniekiem un testējuši katru nākamo soli. Kā reaģēja Lielbritānijas un Francijas zemnieki, izmēģinot WeedBot iekārtu? «Ar nolūku testējām iekārtu, kas vēl nebija sasniegusi vēlamo veiktspēju — lai rastos atgriezeniskā saite un uzticamība mūsu uzņēmumam. Zemnieki visai tieši norādīja, kas, viņuprāt, nestrādā, kā nākas, un mēs šīs lietas labojām un mainījām.» Jānis smaida — klientu apetīte ar katru reizi pieauga. «Tiklīdz lietotājs redzēja, ka minimālais apjoms paveikts, prasīja pielikt vēl to un to.» Tāpēc bijis svarīgi sev definēt, kad apstāties, iekārtu pilnveidojot. Citādi process būtu nebeidzams.
Sadarbībā ar zemniekiem galu galā tapusi divus metrus plats un trīs metrus garš iekārtas prototips, kuru piestiprina pie traktora un kas uz lauka spēj atšķirt kultūraugus no nezālēm. «Iekārtā salikts viss, lai tā spētu veikt savu darbu un likvidēt nezāles, — kameras, kas uzņem attēlus, datori, kas apstrādā iegūto informāciju un pazīst kultūraugus un nezāles, lāzeri un dažādas citas tehnoloģijas.» Taču vispirms datoram bija jāparāda, kas ir kas. «Tas notiek ar attēlu palīdzību — tiek savākts liels apjoms attēlu gan ar burkāniem, kurus vēlams saglabāt, gan ar dažādām nezālēm, kuras būs nepieciešams iznīcināt. Datora algoritms no šiem attēliem mācās un cenšas radīt savas sakarības, kāpēc vieni zaļie augi jāsaudzē, bet citi jāiznīcina.»
Braucot aiz traktora, iekārta ar kameru palīdzību pamana augus un ar lāzeru apstrādā nezāles. Šādas apstrādes rezultātā augs novīst. «Daudzi ir pārliecināti, ka mūsdienās lauksaimniecība ir pilnībā industrializēta. Taču mūsu klientu, galvenokārt bioloģisko lauksaimnieku, saimniecībās ravēšana notiek ar rokām. Gan Amerikā, gan Eiropā garāmbraucot redzams — traktors velk platformu, uz kuras rindā kā siļķes guļ 10—12 cilvēki un ātri ravē lauku.» Lūk, tāda ir 21. gadsimta dārzeņu audzēšanas tehnoloģija un nezāļu ierobežošana. «Turklāt ar sezonas strādniekiem ir dažādas problēmas — grūti atrast darbiniekus, aizraušanās ar atkarību raisošām vielām, darba nodrošināšana arī lietainās dienās. Mūsu lāzerravētājs visas šīs problēmas atrisina.»
Burkāns gan pagaidām ir vienīgais kultūraugs, kuru iekārta pazīst. Kamēr tā iemācījās noteikt burkāna dažādās attīstības stadijas, pagāja ievērojams laiks.
Bet Jānis uzskata — uzņēmuma darba lauks ir gandrīz neierobežots. Pagaidām sadarbība ir tikai ar lielajiem burkānu audzētājiem, bet vēl taču ir bietes, sīpoli, salāti un tā tālāk. Ar katru nākamo kultūraugu iekārtas mācību process būšot ātrāks un īsāks.
Stiprie punkti
Jānis priecājas, jo šosezon pirmā iekārta beidzot aizripos pie klienta. Taču ceļš līdz tam nav bijis viegls. Sākotnēji visi uzņēmuma dibinātāji tajā darbojušies brīvajā laikā. Tad pienācis brīdis, kad jāizšķiras, uz kura no diviem krēsliem sēdēt. «Sākumā bijām seši dibinātāji, tagad esam palikuši četri,» saka Jānis. Stabilitātes nav bijis vispār.
Četrus gadus bizness veidots uz piesaistīto investīciju bāzes. Bijis laiks, kad vienas investīcijas beigušās, bet nākamās vēl nav ienākušas kontā. Bet katram taču jāēd, jāmaksā rēķini, jālej degviela automašīnā. Tad nācies aizņemties no radiem, draugiem, meklēt papildu darbus. «Mūsu gadījumā nekas nenotiek ātri un viegli. Drīzāk ilgi, bet interesanti. Spēku tikt pāri grūtībām man personīgi dod nākotnes perspektīva — zinu, ka pienāks laiks, kad varēsim pelnīt lielu naudu.»
Jānis neatklāj, cik klientu šobrīd ir uzņēmumam, bet gaidītāju rinda jau esot diezgan liela. Nepacietīgākie jau iemaksājuši nelielu depozītu, lai viņiem iespēja nopirkt iekārtu būtu pirmajiem. «Tie ir zemnieki, kas gadu gaitā seko mūsu veiksmēm un izaicinājumiem.» Daļa zemnieku gan it kā stāv rindā, bet reizē nogaida, jo vēlas pārliecināties par iekārtas ilgtermiņa efektivitāti uz lauka. Un vēl ir virkne lauksaimnieku, kas gaida uzaicinājumu vērot, kā iekārta darbojas dzīvē.
Atkarībā no konfigurācijas lāzerravēšanas iekārta maksās no 300 līdz 800 tūkstošiem eiro. «Tas, salīdzinot ar citu aprīkojumu, kas ir mūsu klientu rīcībā, nav nekas pārlieku dārgs,» uzskata uzņēmuma vadītājs. Iekārta atmaksāšoties jau 3—5 gadu laikā.
Savukārt ražošanai jau piesaistīts partneris Vācijā. «Nākamajā gadā plānots ražot 3—5 iekārtas, bet tuvākajos piecos gados desmitiem iekārtu katru gadu,» norāda Jānis. Šobrīd vienīgais lielais konkurents, viņaprāt, ir liels amerikāņu uzņēmums, kas ražo līdzīgu produktu un ar šo gadu sāk savu iekārtu piedāvāt arī Eiropā. «Taču pieprasījums ir tik liels, ka nevienam uzņēmumam šajā nišā neizdosies kļūt par monopolistu. Rēķināmies ar konkurenci un koncentrējamies uz savas iekārtas stiprajiem punktiem.» Par tādu uzņēmuma vadītājs sauc energoefektivitāti. WeedBot iekārtas priekšrocība ir arī modularitāte — to iespējams ātri un vienkārši pielāgot dažādiem lauksaimniekiem. Un, protams, cena.
Kāds ir Weedbot lāzerravētājs?
- 2—3 metrus garš un 2—6 metrus plats, pielāgots klienta vajadzībām
- Šobrīd tas spēj pazīt un atšķirt burkānus no nezālēm. Nākotnē tas mācēs atšķirt dažādus kultūraugus — bietes, sīpolus, salātus un citus.
- Salīdzinot ar cilvēka darbu, lāzerravētājs ir pat trīs reizes ātrāks. Viens cilvēks stundā var izravēt 100—300 metrus, savukārt WeedBot lāzerravētājs tajā pašā laikā var izravēt 1,2 kilometrus.
-
Pagaidām nav neviena komentāra