Šodienas CSP ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz.
Taču aplūkojot notiekošo nozaru griezumā, paveras aina, kuru varētu saukt pat par skandalozu. Ekonomika ļoti lielā mērā ir atkarīga no valsts finansējuma un veiksmes. Visstraujāk augošā nozare ir valsts pārvalde (+9,7%).
Nav pamatota populārā tēze, ka tā nerada pievienoto vērtību, to dara visas nozares. Arī privātajā sektorā ir pārvaldes darbinieki, kas paši ar lāpstu nestrādā un uzņēmumam naudu tieši neienes. Viņi būtībā sniedz pārvaldes pakalpojumus pārējiem uzņēmuma darbiniekiem, līdzīgi ir ar valsts pārvaldi un “komerciālo” ekonomiku. Turklāt nav runa par birokrātijas audzēšanu, vismaz ne pirmkārt, šī nozare ietver arī armiju un drošības struktūras, kas tiek strauji attīstītas pašsaprotamu iemeslu dēļ. Taču tik liels valsts pārvaldes pieauguma pārsvars par pārējām nozarēm nav ilgtspējīgs.
Otrajā vietā ir galvenokārt valsts finansētā veselība un sociālā aprūpe (+7,5%), kā arī no laika apstākļiem atkarīgā cita rūpniecība, kas ir galvenokārt enerģētika (+7,5%). Arī nenoliedzami ļoti svarīgā izglītība (+7,1%) galvenokārt dzīvo valsts maizē. Daba ļoti lielā mērā nosaka arī lauksaimniecības un mežsaimniecības (+5,7%) īslaicīgās svārstības. Vēl strauji aug māksla, izklaide un atpūta (+4,7%), kas ir galvenokārt azartspēles, tātad kādam veiksme, bet daudz lielākam cilvēku skaitam neveiksme. Produktu nodokļu un subsīdiju starpības pieaugums (+2,4%) netieši atspoguļo importa izmaksu kritumu, brīnišķīgi, bet tas ilgi neturpināsies. Arī finanšu un apdrošināšanas pievienotās vērtības kāpums (+1,8%) lielā mērā atspoguļo veiksmi.
Pārējās nozarēs ir mīnusi, un tās ir galvenokārt eksporta nozares. To starpā visgrūtāk gājis transportam un uzglabāšanai (-9%), sarežģīti laiki ir arī apstrādes rūpniecībai (-5,3%). Pēdējā gada laikā nozīmīgākais nepatīkamais pārsteigums Latvijas ekonomikā bija informācijas un sakaru, kā arī komercpakalpojumu pakalpojumu eksporta lejupslīde. To pievienotās vērtības samazināšanās gada griezumā sākās 2023. gada 3. ceturksnī, šā gada sākumā tā ir vēl nedaudz pastiprinājusies līdz attiecīgi -3,2% un -2,9%. Mīnusos ir arī viesnīcas un restorāni (-1,1%). Samazinās arī tirdzniecība (-1,1%), kuras grūtības pēdējos divos gados kopumā galvenokārt skārušas uz eksportu vērsto vairumtirdzniecību.
Vienlaikus var sevi mierināt – nav tik traki, vienkārši tā ir neveiksmīgu sakritību virkne eksporta nozarēm. Turpinās politisku faktoru noteikts tranzīta kritums, bet tas nevar samazināties zem nulles, esam tai jau stipri tuvu, toties aviācija attīstās ļoti labi. Pērn ostu un dzelzceļa pakalpojumu eksports bija mazāks pat par celtniecības pakalpojumu eksportu. Rūpniecību pamatīgi izšūpoja pandēmijas preču tirgu burbulis un tā plīšana, tomēr pašlaik lēnām virzāmies uz augšu. Nozares organizācijas veikta iekšējā aptauja vēsta, ka biznesa un IT pakalpojumos vairākums vadošo nozares spēlētāju plāno paplašināt darbības apjomu, tātad arī balto apkaklīšu pakalpojumu eksports atgriezīsies pie izaugsmes, domājams, ka ierasti straujas. Kopējais preču un pakalpojumu eksports reālā izteiksmē gada griezumā ir samazinājies par 3,1%, bet var mierināt sevi ar domu, ka ir kritušās importa izmaksas, līdz ar to lētāka enerģija un pārtikas izejvielas palīdz nodrošināt strauju reālo algu kāpumu. Algu fonds 1.ceturksnī gada griezumā audzis par 11,8%. Pērn un aizpērn kāpums naudas izteiksmē bija vēl straujāks, toties tagad gandrīz viss pluss ir labklājības uzlabošanās.
Tāpēc arī ekonomikas patēriņa puse pamazām virzās augšup. Pērn mājsaimniecību patēriņa izmaiņas pa ceturkšņiem diezgan atšķīrās, bet kopumā tas samazinājās (-1,3%), šis gads sākas ar pieaugumu (+0,7%), kas ar lielu ticamību paātrināsies. Ieguldījumi pamatlīdzekļos pēc spēcīga kāpuma pērn (+7,5%) 1.ceturksnī samazinājās (-9,3%), bet tas ļoti izskatās pēc pārejošas parādības, jo naudas investīcijām būs daudz. Pagājušajā gadā ieguldījumi pašu kapitālā attiecībā pret IKP sasniedza ļoti cienījamu līmeni jeb 24,9%, kas bija augstākais koeficients kopš 2012. gada. Tas ir virs ES vidējā.
Ir populārs teiciens, ka ekonomika nevar balstīties uz patēriņu. Skaidrs, ka Latvijā ilgākā laikā bez eksporta pieauguma nekas nenotiks. Taču privātais patēriņš ir ap 60% ekonomikas, labvēlīgos apstākļos tas īslaicīgi var uzņemties lokomotīves lomu. Īslaicīgi to var veikt arī valsts budžets caur ieguldījumiem infrastruktūrā un sabiedriskajos pakalpojumos. Tomēr ir skaidrs, ka eksporta tirgu atgūšanās nevar notikt pārāk drīz.
Autor ir bankas Luminor ekonomists
Komentāri (5)
Artūrs Ozols 01.06.2024. 13.52
Latvijas nevienlīdzībai un tās dīvainībām ir ari tāda izpausme ka fakts ,ka IKP masā Rīga veido 52,9 % ,ber Rīga + Pierīga = 68,1 % !!! Viss aiz 60 km loka no Rīgas , Latvijas IKP veido tikai 31,9%, mazāk par 1/3 daļu IKP !!! Svarīgi arī izprast ,ka IKP struktūrā lauksaimniecība veido tikai 3,9 % IKP vērtības , rūpniecība – 22,4 , pakalpojumu sfēra – 73,7 % ! Šie skaitļi izraisa masu jautājumu par uzsvaru būtību plānos par IKP dubultošanu tuvākajā nākotnē. Der zināt tv24 izskanējošo norādi ,ka 1 kvadrātkilometrā ap VEF teritoriju , šobrīd tiek veidoti 40% IT sektora produkta !
0
Sskaisle 02.06.2024. 23.52
Ja raksts ir domāts plašākai sabiedrībai, nevis šauram ekspertu lokam, tad tas ir ļoti vājš.
Piemēram, ekonomikas izaugsme Latvijā ir uz pārvaldes rēķina – tas būtu jāpaskaidro, lai sabiedrība saprot.
LA.LV lasīju, ka 70% no aizsardzības budžeta Latvijā tiekot tērēts atalgojumam. Manas pirmās domas ir, ka tas ir nepareizi. Vai tad aizsardzības budžetu palielināja , lai maksātu lielākas algas un tikai?
Es domāju, ka izglītības nozari visas partijas ir novedušas dziļā krīzē,bet JV to ir kā saka vēl zemāk par dibenu notriekusi – un arī IZM taču lielākā nauda aiziet birokrātiem un uzdzīvei nevis izglītībai – bet tās ir manas domas, kuras man veidojas no informācijas fragmentiem,nevis nopietniem analītiskiem ekspertu skaidrojumiem
Citiem vārdiem – autors haltūrē, manuprāt
0
Artūrs Ozols 01.06.2024. 13.34
Dīvaina ekonomika ! Protams ,ja izaugsmi nodrošina “pārvalde” ,tad ir par ko padomāt, jo nevaru iedomāties ,ka ražotnes īpašnieks un viņa vadītāji varētu apgalvot ,ka notikusi izaugsme viņu vadības dēļ, kad eksports sašaurinājies un apgrozība” stāv “uz vietas. Statistikas tabula DVA021c. ziņo ,ka pērn darba vietu skaits valstī ir samazinājies par 15586 vietām ,turklāt Rīgā par 10273 vietām 1 darba vieta noapaļoti gadā dod 110000 eiro apgrozījumu , 15586 vietu iztrūkums samazina gada apgrozījumu par 1,715 miljardiem eiro . Kāds te var būt pieaugums ? Cita dīvainība ir nenormālā nevienlīdzība ,ja aplūkojam Latvijas novadus un pilsētas. Ja ņem IKP rādītāju uz 1 iedzīvotāju un tā vidējo kā 100 ,tad šis simtnieks ir Latvija un konkrēti Smiltenes novads. Visaugstāk stāv Mārupes novads – 170 (!!!) ,Rīga – 163,4 , virs simta vel 3 novadi , visi pārējie mazāk par vidējo 100 . Pēdējie 4 , Krāslavas ,Rēzeknes , Balvu un Augšdaugavas mazāk par 40 (!!!), pēdējais tikai 31,7 no vidēja simta ! Absolūtos skaitļos – Mārupes novadā uz 1 iedzīvotāju 30250 eiro IKP , Augšdaugavas novada – 5620 eiro , 5,38 reizes mazāk . Interesanti , ko rādīs IKP pieaugums 2 x ? Vai tiešām Mārupes novadā 61 tūkstoti un Augšdaugavas novadā – 11000 eiro ? Un Smiltenes 100 būs 36000 eiro ! Kas tad īsti būs tas nevienlīdzības izlīdzinātājs ?
0