apstrādes rūpniecība
- Viedoklis
- 04.02.2025.
Rūpniecība tarifu ēnā
- Viedoklis
- 31.05.2024.
Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis
- Viedoklis
- 11.04.2024.
Eksporta viļņošanās
- Viedoklis
- 05.04.2024.
Visu izšķirs tirgi
- Viedoklis
- 06.02.2024.
Nākotne ir dārga, bet izdevīga
- Viedoklis
- 06.10.2023.
Rūpniecība finanšu tirgu ēnā
- Viedoklis
- 04.02.2025.
Rūpniecība tarifu ēnā
Līdz pat pagājušajai nedēļai šis gads solījās apstrādes rūpniecībai būt mērenu uzlabojumu laiks – lai arī turpināsim peldēt drīzāk pret straumi, taču sasniegsim labākus rezultātus nekā 2024. gadā, kad ražošana samazinājās par 2,6%. Ražošanas pieaugums 2025. gadā joprojām ir ticamākais scenārijs, taču pasaules ekonomika ieiet arvien lielākas nenoteiktības ērā.
- Viedoklis
- 31.05.2024.
Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis
Šodienas CSP ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz.
- Viedoklis
- 11.04.2024.
Eksporta viļņošanās
Pērn eksporta kritums bija viens no būtiskākajiem iemesliem, kas kavēja ekonomikas attīstību. Preču eksports vēl arvien ir vājš, tomēr pēdējā pusgada laikā tas ir stabilizējies un pat sācis lēnām uzlaboties.
- Viedoklis
- 05.04.2024.
Visu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana pret janvārī kāpa par 1,2%, bet tas ir vājāk, nekā varētu gaidīt pēc tāda apjomu sarukuma iepriekšējā mēnesī, jo šādas svārstības, jo īpaši gadu mijā, mēdz noteikt sakritības un nejaušības, kuru ietekme ātri gaist. Cerēsim uz tālākiem uzlabojumiem martā, jo nozares noskaņojuma rādītāji un eksporta tirgu jaunākās tendences ļauj uz to cerēt. Taču februārī kritums gada griezumā joprojām bija 5%.
- Viedoklis
- 06.02.2024.
Nākotne ir dārga, bet izdevīga
Latvijas rūpniecībai 2023. gads bija ražošanas samazināšanās, taču ne visaptverošas krīzes gads. Kopējā izlaide saruka, ko noteica nelabvēlīgi tirgus apstākļi vairākām nozarēm, jo īpaši ar celtniecības produktiem saistītajām. Aizvadītajā gadā rūpniecības struktūra mainījās par labu apakšnozarēm, kas pieskaitāmas augsto tehnoloģiju saimei. Turklāt 2023. gadā strauji auga ieguldījumi nozarē. Tas apvienojumā ar ārējo tirgu gaidāmo stabilizēšanos šogad un pieaugumu nākamgad ļauj uz rūpniecības nozari raudzīties diezgan optimistiski.
- Viedoklis
- 06.10.2023.
Rūpniecība finanšu tirgu ēnā
Kritums gada griezumā apstrādes rūpniecībā augustā bija 3,8%, tas bija mazākais kopš februāra. To gan galvenokārt noteica t.s. bāzes efekts – jau apritējis vairāk nekā gads kopš brīža, kad pērn globālo nedienu dēļ ražošana samazinājās. Salīdzinājumā ar jūliju ražošana pieauga, bet pavisam nedaudz - par 0,3%.
- Viedoklis
- 05.07.2023.
Rūpniecība uz ekonomikas altāra
- Viedoklis
- 04.01.2023.
Plaisā pasaule un tirgi
- Viedoklis
- 05.08.2022.
Ražošanā ir spēks
- Viedoklis
- 30.07.2021.
Ekonomika atkopusies agrāk nekā prognozēts
- Viedoklis
- 05.07.2023.
Rūpniecība uz ekonomikas altāra
Aizvadītajos trīs gados pasaules ekonomiku vajāja likteņa radītas likstas – pandēmija un karš. Šobrīd lielākās galvassāpes preces ražojošajai ekonomikas daļai sagādā ekonomiskā politika – procentu likmju celšana. Mērķis ir cēls, bet tūlītējās sekas nepatīkamas.
- Viedoklis
- 04.01.2023.
Plaisā pasaule un tirgi
Novembris Latvijas rūpniecībā bija ļoti sekmīgs mēnesis. Apstrādes rūpniecībā saražots par 5,1% vairāk nekā pirms gada, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – par 2,6% vairāk, kas ir ļoti straujš kāpums šādā griezumā. Parasti nepieminu enerģētiku, jo tās līknes visbiežāk virza laika apstākļi, kas neko interesantu par ekonomiku nepavēsta. Tā ir arī šoreiz, taču notiekošais tik spilgti ilustrē principu, ka nevar nepieminēt.
- Viedoklis
- 02.12.2022.
IKP: Ražojošās nozares sarūk, bet pakalpojumi vēl turas
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka Latvijas ekonomika sarūk. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās, t.i., izslēdzot cenu pieauguma efektu, trešajā ceturksnī bija par 0,6% mazāks nekā gadu iepriekš un par 1,7% mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Pakalpojumi vēl noturējās pie 2,2% izaugsmes, bet ražojošās nozares saruka par 3,9%. Kritums bija vērojams arī produktu nodokļos. Pēc ceturtā ceturkšņa datu publicēšanas kritumu ekonomikā jau ar ļoti lielu varbūtību sauksim par recesiju.
- Viedoklis
- 05.08.2022.
Ražošanā ir spēks
Apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti ir gaismas un tumsas cīņa. No vienas puses, šie dati rāda par spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. 1. pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.
- Viedoklis
- 05.01.2022.
Latvijas rūpniecībā 2021. gads ir bijis veiksmīgs
Latvijas rūpniecībā 2021. gads ir bijis veiksmīgs, un apstrādes rūpniecības sniegums ir ievērojami apsteidzis daudzas citas Latvijas ekonomikas nozares. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, 2021. gada novembrī ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā palielinājās par 1,9% salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt apgrozījums eiro izteiksmē pieauga par 21,2%.
- Viedoklis
- 30.07.2021.
Ekonomika atkopusies agrāk nekā prognozēts
Pērnā gada dziļā bedre, vīrusa atkāpšanās šajā pavasarī un ekonomikas dalībnieku strauja atgriešanās gandrīz “normālā” dzīvē nesusi izcilus pieauguma tempus 2. ceturkšņa iekšzemes kopproduktā (IKP). Statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka šā gada 2. ceturksnī IKP kāpis par 3,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 10,3% attiecībā pret dziļāko krīzes punktu - pagājušā gada 2. ceturksni (neizlīdzināti dati).
