transports
- Eiropā
- 09.06.2025.
VIDEO: Dīzeļgeitas nāvējošās izmaksas
- Viedoklis
- 31.05.2024.
Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis
- Vide
- 12.05.2024.
Vieni paši klimatu neizglābs
- Eiropā
- 09.06.2025.
VIDEO: Dīzeļgeitas nāvējošās izmaksas
Pa Eiropas Savienības ceļiem joprojām brauc miljoniem automašīnu, kas rada milzīgu piesārņojumu, un Eiropas iedzīvotāji aizvien iet bojā.
- Viedoklis
- 02.04.2025.
OCTA Garantijas fonds – vai taburete, uz kuras pakāpties ikkatram?
Pērnā gada augustā Norvēģijas pilsētā Bodø nodega daudzdzīvokļu māja ar 30 dzīvokļiem. Ugunsgrēka iemesls – pašaizdedzies elektroskrejritenis garāžas stāvā. Kopējais apdrošinātāju aprēķinātais zaudējums - aptuveni 10 miljoni eiro. Kāda gan ir šī stāsta saistība ar Latviju? Atbildot īsi – OCTA Garantijas fonds (GF)!
- Viedoklis
- 31.05.2024.
Tik dīvainas ekonomikas mums sen nav bijis
Šodienas CSP ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz.
- Vide
- 12.05.2024.
Vieni paši klimatu neizglābs
Vai elektriskās automašīnas spēs atrisināt globālos transporta izaicinājumus un vienlaikus piebremzēt klimata pārmaiņas?
- Viedoklis
- 13.03.2024.
Kā gaisa kvalitātes mērījumi var palīdzēt uzlabot pilsētvidi?
Ķīpsalas gaisa kvalitātes mērījumu stacijas pirmā gada rezultāti parādīja, ka ne vienmēr galveno piesārņojuma avotu var iepriekš skaidri paredzēt. To ietekmē gaisa temperatūra, vēja virziens, pilsētas iedzīvotāju rutīna gada griezumā un citi aspekti, kurus ir svarīgi izvērtēt ilgtermiņā, saistot ar lokālajiem gaisa kvalitātes datiem. Tā iespējams identificēt, kādi pasākumi un aktivitātes ir nepieciešamas piesārņojuma mazināšanai un, kas ir vēl svarīgāk – pēc ieviešanas pārbaudīt, kā tās strādā. Jaunās tehnoloģijas sniedz datus gandrīz reālajā laikā un ļauj automātiski un nekavējoties apziņot iedzīvotājus par kritisku gaisa kvalitāti – tā ir ļoti svarīga civilās aizsardzības daļa.
- Viedoklis
- 19.01.2024.
Kurš un cik maksās par transporta emisiju samazināšanu?
ES jaunu mērķu ieviešanā izmanto gan pātagas, gan burkāna principu, proti, dod naudu investīcijām, taču soda par mērķu nesasniegšanu. Pie ES fondu naudām esam pieraduši, bet būs jāpierod arī pie tā, ka, iespējams, maksāsim soda naudas par pietiekami lielā apjomā nesamazinātiem izmešiem. Tomēr ES regulējums attiecībā uz emisijām ir sarežģīts un jāizvairās no pārpratumiem un pārmetumiem nevietā.
- Viedoklis
- 30.03.2023.
Transporta emisijas - dārgs apdraudējums klimatneitralitātei
Novembra beigās acīgi analītiķi pamanīja Igaunijas premjerministres teikto, ka Igaunijai būšot jātērē 225 miljonus eiro, lai pirktu emisiju samazināšanas kvotas. Igaunija pašlaik neesot gatava sasniegt 2030. gada emisiju samazināšanas mērķus, tai skaitā īpaši transportā.
- Viedoklis
- 17.03.2023.
Izkāpt no (Rīgas domes deputāta) komforta zonas
Tie, kuri pazīst mani, zina, ka “slimoju” ar taisnīguma sindromu – hroniski neciešu korupciju un zagšanu, aizstāvu vājāko, cīnos par labu un drošu nākotni mums visiem. Būt par deputātu nozīmē tieši to – darīt lietas pareizi. Jo lietas ir jādara pareizi. Vai nedari vispār.
- Viedoklis
- 22.12.2022.
2023. gads loģistikā – diversifikācija un investīcijas infrastruktūrā
Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā. Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.
- Viedoklis
- 07.06.2022.
Kādu vietu ieņems Latvijas uzņēmumi jaunajā transporta un loģistikas sistēmā?
Pēdējo divu gadu laikā Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par galveno izaicinājumu visai mūsu planētai. Tā ir spēcīgi ietekmējusi, kā pārvietojas cilvēki un preces, parādījusi, ka transporta un loģistikas nozīme turpina pieaugt. Skatoties uz definīcijām, loģistika ir preču, finanšu un informācijas plūsmu pārvaldība, un transports ir šā procesa neatņemama sastāvdaļa. Izmaiņas notiek dažādos līmeņos. Mikrolīmenī ir vairāk pakalpojumu, kas saistīti ar attālinātām iespējām. Ļoti aktīvi attīstās pārtikas un citu preču fiziskās piegādes pakalpojumi. Makrolīmenī esam redzējuši, ka jebkura kavēšanās globālās piegādēs rada nopietnas problēmas, lai gan mājsaimniecību līmenī tas nav pamanāms visiem un ne uzreiz. Taču daudzi ir dzirdējuši par problēmām ar pusvadītājiem, kas aizkavē ražošanu automobiļu un citās nozarēs. Pandēmija ir uzsvērusi globālo piegādes ķēžu nozīmi. Faktiski lielas zonas un reģioni, arī Eiropa, tika sadalīti nacionāli pārvaldītos segmentos. Tika slēgtas valstis vai atsevišķi valstu reģioni, tika ieviestas mājsēdes, kas izraisīja izmaiņas ķēdēs, problēmas autovadītājiem, transporta sistēmām. Un tas prasīja jaunus risinājumus. Turpinājās viedās loģistikas attīstība, kas apvieno transporta, informācijas vai sakaru sistēmu iespējas.
- Infografika
- 15.09.2021.
Lūk, ko atklājuši!
Neilgi pirms šāgada Nobela prēmijas laureātu paziņošanas dažādās jomās, kā vienmēr, ar savu ilggadējo ceremoniju priekšā aizsteidzies tā dēvētais joku Nobels. Šie zinātnieki tiek sumināti Hārvarda Universitātē, un viņu pētījumi ir bijuši pavisam nopietni, vienkārši cilvēkiem no malas tie izskatās diezgan dīvaini, dažreiz pat absurdi