Siltāk un lētāk

Siltināt daudzdzīvokļu ēku ir izdevīgi, draudzīgi videi, un lielu daļu no šī procesa izdevumiem sedz valsts. Taču tā sākšanai vajag īpašnieku iniciatīvu un spēju vienoties

To, ka pelēkzaļā ēka ar stiklotām durvīm Kristapa ielā 18 ir tik ierastā hruščovka, nodod varbūt vienīgi fakts, ka tā ietupusi pa vidu divām tāda paša apjoma paplukušām un joprojām neremontētām kaimiņienēm. 

Pēc renovācijas, kas mājā pabeigta pērnruden, atšķirības starp tām ir ievērojamas. Ne tikai fasādes košumā. Apkurei patērētās enerģijas apjoms renovētajā ēkā samazinājies no 171 līdz 62 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā, kas ziemas mēnešos samazina apkures rēķinu tik lielā mērā, ka kompensē renovācijai paņemtā kredīta atmaksu, stāsta nama iedzīvotāji. Tas ir arī daudz draudzīgāks planētai, jo nama radītās kopējās oglekļa dioksīda emisijas tagad sarukušas no 125 līdz 53 tonnām gadā.

Veco ēku nesiltināšana var kļūt par vienu no klupšanas akmeņiem klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā mūsu valstī. Ēku apsilde rada aptuveni 40% no mūsu kopējiem siltumnīcefekta gāzu izmešiem. 

Siltināšanai ir pieejams finanšu institūcijas Altum administrētais valsts atbalsts līdz pat 49% no renovācijai nepieciešamās summas, kā arī vairākas pašvaldību atbalsta programmas. Taču namu masveida renovācija notiek ļoti lēnām. Īpaši Rīgā, kur no 6000 daudzdzīvokļu ēkām, kuras būtu jānosiltina līdz 2050. gadam, pagaidām tas izdarīts tikai 120 mājām. Tie ir tikai 2% no visām ēkām, savukārt Latvijā kopumā nosiltināti apmēram 5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Galvenais iemesls ir dzīvokļu īpašnieku kūtrums un nespēja vienoties kopēju lēmumu pieņemšanā, saka aptaujātie eksperti.

«Arī Kristapa ielā sākumā negāja viegli, mēģinot cilvēkus pārliecināt, motivējot, veicot pārrunas,» stāsta renovētās ēkas dzīvokļu īpašnieku biedrības vadītāja Žanna Manakova. «Kāds par mani pat sūdzējās, rakstīja uz Rīgas namu pārvaldnieku, ka es kā tāda sektante visus uz kaut ko aģitējot. Paralēli no Rīgas namu pārvaldnieka bija atnācis piedāvājums izmantot mūsu mājas uzkrājumu, 13 tūkstošus eiro, kāpņu telpu remontam, un vairākiem dzīvokļu īpašniekiem tobrīd likās, ka ar to būs gana paveikts mājas uzlabošanai.»

Bankrotē būvnieks

Tas viss notika 2017. gadā. Tieši Žannai radusies ideja par ēkas renovāciju, kad internetā bija uzdūrusies informācijai par šādām iespējām. Galvenais dzinulis gan tolaik bijis nevis vides jautājumi, bet bažas par 1959. gadā celtās ēkas kopējo stāvokli. Viņa uzrakstījusi par savu interesi ēkas apsaimniekotājam Rīgas namu pārvaldniekam. 

Pēc neilga laika saņēmusi e-pastā ziņu no iestādes projektu vadītājas, kas piedāvājusi padomus un palīdzību pārvarēt daudzās birokrātiskās problēmas. Par spīti dažu kaimiņu pretestībai, netrūka arī domubiedru. Balsojumā par renovāciju nobalsoja 30 no 55 ēkas dzīvokļu īpašniekiem, pret bija tikai četri, pārējie balsošanā nepiedalījās. Taču bija saņemti likumā prasītie 50% plus viena īpašnieka balss, un process varēja sākties.

«Pirmais solis, sākot ēkas renovāciju, ir izpēte un dokumentācijas sagatavošana. Ēkai nepieciešams tehniskais atzinums, kurā izvērtēts tās dažādu konstrukciju, pamatu, jumta pārsedzes, inženiertehnisko tīklu stāvoklis, kā arī energoaudits, kurā izvērtēta ēkas energoefektivitāte, kā arī piedāvāti vairāki scenāriji tās uzlabošanai,» stāsta Rīgas Enerģētikas aģentūras speciālists Arnis Lelītis. «Šo dokumentu izstrādāšana var izmaksāt 1500 eiro piecstāvu ēkai un varbūt četrus vai piecus tūkstošus deviņu stāvu ēkai. Taču 70% no šīs summas sedz Rīgas pašvaldība, kas nozīmē, ka pat tad, ja ēkai ir neliels uzkrājums, īpašnieki var iegūt informāciju par ēkas stāvokli. Lai padarītu juridisko jautājumu risināšanu vienkāršāku, vēlams nodibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību.»

Vēlams arī nolīgt projekta vadītāju, lai līdz celtniecībai tiktu cauri visai sarežģītam birokrātiskam procesam, kam iedzīvotājiem pašiem visdrīzāk trūks laika un zināšanu, stāsta Rīgas namu pārvaldnieka valdes loceklis Mārtiņš Paurs. Uzņēmumā šobrīd strādājot deviņi projektu vadītāji, kas nodarbojas ar ēku renovāciju, to nolīgšana Rīgā gan ir maksas pakalpojums.

«Piemēram, Olaines pašvaldība, kurā ar renovāciju veicas krietni labāk, piešķir finansiālu atbalstu projekta vadības izmaksu segšanai,» teic Paurs. «Iespējams, būtu labi šādu praksi ieviest arī Rīgā, jo tā varētu būt laba papildu motivācija renovācijas procesa sākšanai. Tas samazinātu finanšu risku īpašniekiem, ja kaut kādu iemeslu dēļ projekts kādā stadijā apstājas.»

Arī Kristapa ielas nama dzīvokļu īpašnieku ceļš līdz renovācijai izrādījās grūtāks un ilgāks, nekā sākumā plānots. Darbs pie projekta izstrādes ievilcies līdz pat 2018. gada beigām, stāsta Žanna. Tad rīkots iepirkuma konkurss būvfirmām, kurā pieteikušies trīs pretendenti. Vēl bija jāsagādā finansējums, taču uznāca pandēmija, izraudzītais būvnieks bankrotēja, un process uz brīdi apstājās. 

To atsākt izdevies tikai pēc pāris gadiem.

Biedrība atradusi jaunu būvnieku un sākumā vērsusies bankā, lai saņemtu kredītu, taču tas ticis atteikts. Iemesls — par mājas renovāciju balsojis pārāk mazs skaits iedzīvotāju. Taču atteikums nenozīmēja projekta galu, jo ļāva pretendēt uz aizdevumu no Altum. Turklāt institūcija 49% no projekta 869 tūkstošu eiro izmaksām piešķīra kā grantu.

Maksā tik, cik silda

Līdz ar to darba smagākā daļa bija pabeigta. Celtniecības darbi tika sākti pagājušā gada pavasarī, pabeigti rudenī un noritējuši bez starpgadījumiem. Mājas iedzīvotāji gan sūdzas, ka apsaimniekotājs būvniecības darbu laikā nav interesējies par to norisi vai sniedzis atbalstu vai padomus, taču Mārtiņš Paurs norāda, ka Kristapa ielas nama iedzīvotāji paši atteikušies no Rīgas namu pārvaldnieka projektu vadītāja un noalgojuši tādu privāti. Līdz ar to uzņēmumam nebija nekāda pamata iesaistīties celtniecības darbos. Taču tagad darbi ir pabeigti, un iedzīvotāji, pat tie, kas savulaik balsoja pret renovāciju, tagad esot apmierināti ar padarīto, pasmaida Žanna.

Lai atmaksātu aizdevumu, dzīvokļu īpašniekiem pie rēķina ik mēnesi tiek pieskaitīti 1,11 eiro par katru īpašuma kvadrātmetru, viņa stāsta. Taču, tā kā pēc renovācijas ievērojami sarukušas apkures izmaksas, vismaz ziemas mēnešos rēķins patiesībā bijis pat mazāks. Arī salīdzinājumā ar to, ko maksā blakus esošo nesiltināto māju identiskos dzīvokļos dzīvojošie iemītnieki. 37 kvadrātmetru dzīvoklī Žanna par apkuri aukstākajos ziemas mēnešos maksā nedaudz zem 30 eiro.

Ēkas kopējā energoefektivitāte uzlabojusies apmēram 2,5 reizes, taču vēl viens ieguvums esot tas, ka renovācijā uzstādītā apkures sistēma aprīkota ar alokatoriem, kas ļauj katram iedzīvotājam pašam regulēt dzīvoklī saņemtā siltuma daudzumu. Un līdz ar to kontrolēt arī izmaksas, stāsta Žanna. Dodoties ceļojumā uz ārzemēm, piemēram, iespējams ieslēgt režīmu, kas nodrošina siltumu tikai tik, cik nepieciešams, lai dzīvoklis neizsaltu.

Energoefektivitāte nav vienīgais ieguvums. Ēku remontējot, ir savestas kārtībā novecojušās inženiertehniskās komunikācijas, nomainīti stāvvadi un elektroinstalācija, iztīrīts, nosiltināts un labiekārtots pagrabs, dzīvokļos ierīkota mūsdienīga ventilācijas sistēma, nemaz nerunājot par to, ka ēka vizuāli izskatās daudz labāk.

«Tagad daudziem parādījusies interese, kā vēl varētu labiekārtot ēkas tuvējo apkārtni.  Pirkt piegulošo zemi, stādīt tur rododendrus, ierīkot autostāvvietu,» Žanna pasmaida. «Apetīte nāk ar ēšanu.»

Vēl viens ieguvums no ēkas renovācijas ir tas, ka par 90% tiek samazināts nekustamā īpašuma nodoklis, kas jāmaksā iedzīvotājiem. Tiesa, normatīvie akti paredz, ka, lai pretendētu uz nodokļu atvieglojumiem, dzīvokļa īpašniekam ir elektroniski jāreģistrējas pašvaldības institūcijās. Daudzi mājas iedzīvotāji to šogad nav paguvuši izdarīt un ir sašutuši par faktu, ka līdz ar to nodokļa atlaide viņiem nepienākas. Arnis Lelītis norāda, ka nepieciešamība reģistrēties ir likumā noteikta procedūra, kas jāievēro, un pieļauj, ka šajā gadījumā, iespējams, informācija īpašniekiem nav veiksmīgi izskaidrota, taču, veicot reģistrāciju, viņi saņems nodokļa atlaidi nākamgad.

Par savu īpašumu jārūpējas 

«Vairumam padomju laika dzīvojamo māju energoefektivitāte pirms renovācijas ir 160—200 kilovatstundu uz kvadrātmetru gadā. Ar energoefektivitātes pasākumiem to iespējams uzlabot vismaz par 50%, bet bieži arī vairāk,» stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniece Ruta Vanaga. «Jo ēka lielāka, jo to var labāk nosiltināt. Tāpat vieglāk nosiltināt ēkas ar taisnām virsmām, kādas ir padomju blokmājām. Vēsturisku ēku energoefektivitātes uzlabošana bieži ir sarežģītāka, jo tām parasti nevar veikt siltināšanas darbus fasādes pusē. Taču dzīvokļu īpašniekiem ir svarīgi saprast, ka ēkā, kas tev pieder, laiku pa laikam ir jāiegulda. Īpašniekam, vai tā būtu maza vai liela māja, par to ir jārūpējas, jānotīra sūnas no fasādes, jānovērš plaisas, jāmaina notekas un jāveic daudzi citi darbi, ko šajā gadījumā var apvienot ar renovāciju, saņemot tam visam valsts atbalstu.»

Ja kādu vēsturisku ēku nav iespējams nosiltināt pietiekamā mērā, lai atbilstu Altum atbalsta saņemšanas kritērijiem, vai tā nekvalificējas citu iemeslu dēļ, palīdzību remonta darbos līdz 50%, bet ne vairāk kā 50 tūkstošu eiro apmērā, var saņemt arī no Rīgas domes, stāsta Arnis Lelītis. Šajā gadījumā nav jāveic uzreiz visas ēkas renovācija, to var darīt arī pa daļām, piemēram, vienu gadu savedot kārtībā jumtu, pēc tam fasādi. Uz šādu atbalstu var cerēt katrā nākamajā remontdarbu posmā, taču ir noteikums, ka darbi jāveic secīgi. Sākot ar tiem, kas visvairāk uzlabo ēkas energoefektivitāti.

«Mēs apsaimniekojam ap 3500 māju Rīgā, un no tām renovētas ir tikai apmēram 50. Taču lēmumu par renovācijas sākšanu var pieņemt tikai īpašnieki, vairāk nekā pusei nobalsojot par to,» saka Mārtiņš Paurs. «Diemžēl cilvēkiem ir ļoti grūti vienoties savā starpā pat par tādām lietām kā kāpņu telpas durvju nomaiņa vai par to, kur novietot soliņus. Mūsu pieredze ar iedzīvotāju aptaujām liecina, ka mazāk nekā 3% izdodas pieņemt lēmumu. Ļoti bieži cilvēki aptaujās vienkārši nepiedalās, un tas automātiski nozīmē balsojumu pret.»

Starp citiem iemesliem, kas kavē ēku renovāciju Rīgā, viņš min arī to, ka pilsētā ir samērā attīstīts īres tirgus, daudzi dzīvokļu īpašnieki tajos paši nedzīvo, un pēdējā laikā situāciju sarežģī arī arvien pieaugošās būvniecības izmaksas.

«Taču, lai sasniegtu mūsu klimata mērķus, ēku renovācija ir nepieciešama. Ja mēs tos nesasniegsim, pastāv iespēja, ka būs jāmaksā soda naudas. Kas tās maksās? Nebūtu godīgi, ja tas būs jādara cilvēkiem, kuri savas mājas renovējuši,» saka Mārtiņš Paurs.

Pēc renovācijas mājas apsildīšanai jāpatērē divarpus reizes mazāk siltuma, un ēka tikusi arī pie jaunas fasādes, labiekārtota pagraba un jauniem inženiertīkliem

Padoms

Lai sāktu ēkas renovāciju, par to jānobalso vismaz 50% plus vienam no dzīvokļu īpašniekiem.

Pirmais solis, sākot ēkas renovāciju, ir izpēte un dokumentācijas sagatavošana.

Renovētu ēku iedzīvotāji var pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Lai tādus saņemtu, dzīvokļa īpašniekam elektroniski jāreģistrējas: https://pip.riga.lv/atvieglojumi-daudzdzivoklu-maju-siltinasana

Projektu atbalsta: