Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Šā gada sākumā Latvijas ekonomikā nozaru pievienotā vērtība visai krietni saruka, produktu nodokļi tika iekasēti mazāk, bet iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabājies gandrīz nemainīgs pret pērno gadu. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati rāda, ka IKP salīdzināmās cenās gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret 2023. gada attiecīgo ceturksni saruka par nieka 0,2% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati). Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP auga par straujiem 0,8% (sezonāli izlīdzināti dati). Gluži saprotams, ka rodas jautājums – kā tas iespējams?
Atbilde – būtiski sarucis valdības atbalsts, kas pērn tika nodrošināts augstu energoresursu cenu apstākļos. Tā kā IKP aprēķinos subsīdijas tiek atņemtas no kopējā IKP, tad šā gada sākumā energoresursu subsīdiju samazināšanās devusi pozitīvu pienesumu IKP.
CSP lēš, ka ražojošās nozarēs pievienotā vērtība sarukusi par 1,4%, kamēr pakalpojumu nozarēs kritums bijis 1,1% apmērā pret pērno gadu.
Pēc sasparošanās pērnā gada nogalē, apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms šā gada sākumā atkal, visticamāk, sarucis salīdzinājumā gan ar iepriekšējo ceturksni, gan pērno gadu. Savukārt preču eksports pēc ilgstošā krituma nu jau vairākus mēnešus izskatās tīri labi, un janvārī pat varējām priecāties par kāpumu pret pērno janvāri. Februārī gan atkal pieredzējām eksporta kritumu, un ražotāju skats uz eksportu tuvākajos mēnešos ir piesardzīgs – eksporta pasūtījumos kāpums netiek gaidīts. Ir skaidrs, ka ceļš uz atkopšanos eksportā un no tā atkarīgajā apstrādes rūpniecībā nebūs gluds.
Ražojošo nozaru pusē pievienoto vērtību balstījusi ir enerģētika – šā gada pirmajos trīs mēnešos esam saražojuši vairāk elektroenerģijas nekā pērn. Savukārt būvniecība, kas pērnā gada nogalē strauji auga, jo bija jāuzspēj pabeigt iepriekšējā ES fondu cikla projekti, šā gada sākumā, visdrīzāk, neuzrādīja spožus rezultātus.
Pakalpojumu pusē kopumā bijis pievienotās vērtības kritums, tomēr pozitīvs stāsts ir mazumtirdzniecības nozare, kur 1. ceturksnī reģistrēts 0,9% kāpums pret pērno gadu. Inflācija ir ļoti zema, neto algas aug par vairāk nekā 8%, patērētāju noskaņojums kopumā uzlabojas un Swedbank karšu dati liecina, ka iedzīvotāji par precēm un pakalpojumiem gada sākumā tērējuši par 6,2% vairāk nekā pērn. Tas ļauj cerēt, ka pozitīvs pieaugums ir ne tikai preču patēriņā, bet arī pakalpojumu patēriņš varētu būt audzis. Mājsaimniecības kopumā šogad būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes balstiem.
Lai gan IKP dati ir pozitīvāki nekā varēja gaidīt, interpretācija par ekonomikas attīstību nav mainījusies – ekonomika joprojām ir stagnācijā. Līdzīgi sokas arī mūsu tirdzniecības partnervalstīs – piemēram, Zviedrijas ekonomika gada sākumā turpinājusi stāvēt uz vietas (0,1% kritums pret iepriekšējo ceturksni). Straujāks un noturīgāks pieauguma temps Latvijas ekonomikā gaidāms vien nākamgad. Tad spēcīgākas izaugsmes un zemāku procentu likmju iespaidā sāks atgūties būvniecības aktivitāte un mājokļu tirgi tirdzniecības partnervalstīs, un līdz ar to – augs mūsu eksports. Eiropas Centrālā banka likmes nu jau kādu laiku tur nemainīgi augstas, taču inflācija atkāpjas, un prognozējam, ka pagrieziena punkts uz zemākām likmēm varētu būt jūnijs.
Autore ir Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
