Kāpēc iedzīvotāju kritumam līdzi nesarūk arī sabiedriskā sektora nodarbinātība?
Ja mēs personificētu tautsaimniecības izaugsmi un tai būtu elektroniskā pastkastīte, tad šā gada 2. ceturksnī uz tai adresētajiem ziņojumiem būtu saņēmuši automātisko atbildi: “Esmu prombūtnē līdz…”. Izaugsmes prombūtnes paziņojumi pienāca dažādu īstermiņa datu veidā: apstrādes rūpniecības, mazumtirdzniecības, transportlīdzekļu reģistrācijas, karšu maksājumu, kā arī noskaņojuma datu izskatā. Kā cimperlīgs suflē, kas tikai prasmīga konditora rokās īpaši labvēlīgos apstākļos izdodas gaisīgs un nesakrities, pēc 1. ceturkšņa visai straujā palēciena (kad inflācija jau bija apvaldīta un procentu likmes stabilizējušās) iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā ir noplacis. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums rāda par 1,1% zemāku IKP nekā 1. ceturksnī (sezonāli koriģēti dati).
Šā gada sākumā Latvijas ekonomikā nozaru pievienotā vērtība visai krietni saruka, produktu nodokļi tika iekasēti mazāk, bet iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabājies gandrīz nemainīgs pret pērno gadu. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati rāda, ka IKP salīdzināmās cenās gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret 2023. gada attiecīgo ceturksni saruka par nieka 0,2% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati). Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP auga par straujiem 0,8% (sezonāli izlīdzināti dati). Gluži saprotams, ka rodas jautājums – kā tas iespējams?
Latvijai ir veiksmīgi izdevies izvairīties no enerģētiskās krīzes un redzams, ka energoresursu cenas kopš pērnā gada vasaras ir būtiski sarukušas, reģistrēto bezdarbnieku skaits Latvijā pirmo reizi ir noslīdējis zem 50 tūkstošiem. Neskatoties uz to mūsu ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies, un pēc neliela pieauguma gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas ekonomika atkal ir ieslīdējusi nelielos mīnusos.
Gan eksporta, gan importa vērtības izaugsme šā gada sākumā ir būtiski savārgusi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība februārī pieauga tikai par 3%, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet preču importa vērtības kāpums praktiski nebija pamanāms veidoja nieka 0,1%. Eksporta un importa cenu kāpums ir sācis atkāpties, tomēr tas neskaidro tik strauju sabremzēšanos ārējās tirdzniecības rādītājos. Saskaņā ar CSP datiem ražotāju cenas eksportētajai produkcijai februārī auga par 8,8%, savukārt importa cenas janvārī bija tikai par nepilniem 5% augstākas nekā gadu iepriekš. Tā kā cenu kāpums apsteidz vērtības kāpumu, varam secināt, ka preču fiziskie apjomi šā gada sākumā mazinās gan eksportā, gan importā.
Saistībā ar patēriņa cenu kāpumu notiekošo var saukt par ļoti interesantu. Tas var izklausīties neiejūtīgi, taču tas tiešām ir interesanti, jo trīs mēnešu laikā no situācijas, kad gandrīz viss pasaules ekonomikā notiekošais strādāja inflācijas palielināšanas virzienā, esam nonākuši pie cenu līmeni palielinošu un samazinošu spēku asas sadursmes. Septembrī tumsas spēki vēl uzvarēja, turpmāko četru mēnešu laikā gaidāms neizšķirts, bet pēc tam jau frontes līnija velsies pretējā virzienā.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī bija 7,3%. Tas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada sākumā, toties nedaudz pārsniedz iepriekšējā ceturkšņa 7,1% rādītāju. Ceturkšņa laikā bezdarba pieaugumu veicināja ziemas mēnešiem raksturīgais zemais sezonālo darbu skaits, kā arī pandēmijas ietekme un Covid-19 sertifikāta prasība strādājošajiem. Darbaspēka trūkums, ko uz laiku saasināja sertifikāta prasība, kā arī augstie Covid-19 saslimstības rādītāji un attiecīgi rekordlielais slimības lapu skaits, veicināja algu kāpumu un, iespējams, palīdzēja darba tirgū iesaistīt ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus.
Gada trešajā ceturksnī Latvijā vīruss bija pakāpies malā, taču ekonomikas izaugsme bija zemāka nekā gaidīts. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) kāpis par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati), un par 4,8% attiecībā pret pagājušo gadu (neizlīdzināti dati). Salīdzinoši lēnais pieauguma temps saistāms ar vājāku attīstību ražojošajos sektoros.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā katrai otrajai jaunajai sievietei (25–34 gadu vecumā) jeb 51,1% ir augstākā izglītība. Starp vīriešiem augstākā izglītība ir tikai 28%. Arī kopējais iedzīvotāju skaits (25–34 gadu grupā), kuriem ir augstākā izglītība, ar katru gadu pieaug – ja 2000. gadā tie bija tikai 16,5%, tad 2019. gadā skaits ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 39,3%. Pieaugošais augstākās izglītības ieguvēju skaits saistīts ar augošo augstskolu skaitu, savukārt faktu, ka jaunu sieviešu ar augstāko izglītību ir vairāk nekā jaunu vīriešu, skaidrojams ar sieviešu augsto motivāciju un vēlmi būt finansiāli neatkarīgām.
Ārējā tirdzniecība maijā sita desmitgades antirekordu. Ja aprīlī piedzīvojām lielāko eksporta un importa kritumu vairāk nekā pēdējo 10 gadu laikā, tad maijā rezultāti bija vēl zemāki. Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību 2020. gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība gada laikā samazinājās par 16,8%, bet preču importa vērtība gandrīz par 30%.
Centrālā statistikas pārvalde šoruden atzīmēja savu simtgadi. No statistikas viedokļa raugoties, Latvijai šie 100 gadi ir daudz. Ja atskatāmies vēsturē, tad statistikas rēķināšana Latvijā sākās pirms industriālās revolūcijas jeb apmēram 200 gadiem. Agrāk rēķināts tika uz papīra, tad ar skaitīkļiem un vēlāk jau ar pirmajiem kalkulatoriem. Sākotnēji uzskaitīja pašu elementārāko – iedzīvotājus. Jau no Bībeles atceramies, ka Jaunā Derība sākās ar tautas skaitīšanu, un tas bija viens no statistikas pamata rādītājiem.
Centrālās statistikas pārvaldes pētījums liecina, ka ar savu dzīvi ļoti apmierināti ir 15,3% Latvijas iedzīvotāju, vidēji apmierināti – 58,3%, savukārt neapmierināti – 26,4%. Visaugstākā apmierinātība ar dzīvi ir jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (7,5 balles), savukārt, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, apmierinātība sarūk. Visaugstākā apmierinātība ar dzīvi ir jauniešiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem (7,5 balles), savukārt, iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, apmierinātība sarūk (6,1 balle senioriem vecumā pēc 75 gadiem). Gadiem ejot, cilvēki mēdz iestrēgt gaidīšanas stadijā, cerot, ka viss atrisināsies pats no sevis vai tiks paveikts viņu vietā. Visbiežāk tā nenotiek, tāpēc pieaug neapmierinātība arī dzīvi kopumā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
