No piesardzības līdz trauksmei

Karš Tuvajos Austrumos iebliezis pa pasaules ekonomiku, pārraujot ierastās degvielas, minerālmēslu un citu resursu piegādes ķēdes. Ir Nauda skaidro, kā augošās resursu cenas ietekmē Vietējos uzņēmējus dažādās nozarēs, vai un kad tās atspoguļosies produktu un pakalpojumu cenās

Gada sākuma IKP zīmē mānīgi pozitīvu ainu

Šā gada sākumā Latvijas ekonomikā nozaru pievienotā vērtība visai krietni saruka, produktu nodokļi tika iekasēti mazāk, bet iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabājies gandrīz nemainīgs pret pērno gadu. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati rāda, ka IKP salīdzināmās cenās gada pirmajā ceturksnī attiecībā pret 2023. gada attiecīgo ceturksni saruka par nieka 0,2% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati). Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP auga par straujiem 0,8% (sezonāli izlīdzināti dati). Gluži saprotams, ka rodas jautājums – kā tas iespējams?

Inflācija Latvijā sasniegusi ECB mērķi un nākamgad varētu būt zem 2%

Inflācijas kritums šogad ir bijis tikpat straujš kā inflācijas kāpums 2022. gadā, un inflācija Latvijā pašlaik jau ir zemāka nekā eirozonā vidēji. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pēdējo deviņu mēnešu laikā gada inflācija Latvijā samazinājusies no vairāk nekā 20% šā gada februārī līdz tikai 1% novembrī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Latvijā novembrī saglabājās nemainīgas, un tas ir jau ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad cenas Latvijā vidēji ir samazinājušās vai nav augušas. Pēc manām prognozēm, vidējā gada inflācija Latvijā šogad būs ap 9%, un, pretēji centrālo banku prognozēm, ka inflācija 2% līmenī atgriezīsies tikai 2025. gadā, vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu būt Eiropas Centrālās bankas mērķa robežās un nepārsniegt 2%.

Speciālizlaidums: cik gatavi esam apkures sezonai?

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Populistiska diskusija vai jēgpilna rīcība – kas izglābs pārtikas cenas?

Pārtikas cenu kāpums skar katru no mums, un laikā, kad pārtikas cenas augušas straujāk nekā ienākumi, spriedze sabiedrībā diemžēl ir likumsakarīgas sekas. Taču, lai kā arī kāds vēlētos atrast vieglas receptes sarežģītu jautājumu risināšanai, pārtikas cenu kāpumā vainot tikai tirgotājus ir ne vien nekorekti, bet arī neproduktīvi. Valdībai ir jāatzīst kļūdas, nespējot apturēt energoresursu cenu kāpuma izraisīto inflācijas lavīnu, kas vēl joprojām iespaido pārtikas cenas un iedzīvotāju rocību. Ir jāmobilizē spēki, lai nepieļautu šo kļūdu atkārtošanos, vienlaikus sākot risināt arī būtiskus Latvijas konkurētspējas jautājumus – darbaspēka un energoresursu izmaksas, ražojošo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu un visā Eiropas Savienībā praktizētos nodokļu risinājumus uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam.