Valstij, kurai nav citu būtisku resursu, ar ko pelnīt, kā vien tās iedzīvotāju radītie produkti un procesi, mērķtiecīgi ir jāattīsta jomas, kas nes augstu pievienoto vērtību. STEM izglītība (dabas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) ir cieši saistītas ar valsts attīstību un konkurētspēju. Lai gan izpratne par STEM nozīmību Latvijā pamazām nostiprinās, diemžēl krietni grūtāk veicas ar tās iedzīvināšanu un nostiprināšanu izglītības sistēmā.
Par STEM nozares attīstību var runāt gan saistībā ar potenciālu dažādu globālu problēmu risināšanu, gan tehnoloģiju, medicīnas un citu svarīgu jomu attīstību. STEM integrācija mācību saturā māca neatlaidību, iedziļināšanos, radošumu un konkrētus mehānismus problēmu risināšanai, ko cilvēks var pielietot jebkurā dzīves sfērā. STEM izglītībai ir neatsverama ietekme uz starpdisciplināru prasmju, kritiskās domāšanas un spriestspēju attīstību, un tā nozīmīga arī no sabiedrības un informācijas drošības skatpunkta hibrīdu draudu apstākļos.
Latvijas izglītības sistēmā trūkst izcilības
Lai gan vārdos atbalsts STEM izglītībai Latvijā ir, studējošo skaita statistika situāciju zīmē drūmās krāsās: Latvija ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā pēc dabaszinātņu studējošo skaita. Tomēr problēma ir dziļāka un saistīta gan ar nepietiekamu augsti kvalificētu skolotāju skaitu, gan atbalsta trūkumu skolotājiem un skolēniem.
STEM jomas studējošo skaitam ir tieša korelācija ar kopējo izcilības trūkumu Latvijas izglītības sistēmā. Mums ir izcilības salas, kompetenti skolēni, bet vajag krietni vairāk, ja tiešām vēlamies pietuvoties labklājīgām, sekmīgām valstīm Eiropas Savienībā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) PISA pētījumos Latvijas skolēnu rezultāti pamatskolas noslēgumā, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir vidēji. Veids, kā pie šī vidējā rezultāta nonākam, satrauc: mums ir maz skolēnu, kuriem ir ļoti sliktas zināšanas dabaszinātnēs – un tas ir labi, taču ļoti maz arī tādu skolēnu, kuru sniegums ir ļoti augstā līmenī. Citiem vārdiem sakot, mums pietrūkst izcilības, un šie viduvējie rezultāti tālāk transformējas par salīdzinoši nelielu skaitu studentu, zinātnieku un uzņēmēju STEM jomā, kuri Latvijai ir tik nepieciešami.
75% jauno skolotāju darbu skolā pamet piecu gadu laikā
Skarbā realitāte ir tāda, ka daudzās Latvijas skolās kritiski trūkst STEM jomu skolotāju. Tas rada nevienlīdzīgas iespējas skolēniem apgūt attiecīgos mācību priekšmetus. Latvijā ir pašvaldības, kurās vispār nav iespējams apgūt visus STEM jomas mācību priekšmetus augstākajā līmenī.
Skolotājs ir galvenais ietekmes aģents, kas stimulē skolēnu interesi par STEM jomām un attīsta viņu zināšanas un prasmes. Diemžēl metodiskais atbalsts skolotājiem pēdējos 10—15 gadus ir bijis decentralizēts un nepietiekams. Ļoti samilzusi problēma ir arī atbalsta trūkums skolotājiem iekļaujošās izglītības īstenošanā: šobrīd klasē var būt skolēni ar ļoti dažādiem spēju līmeņiem un emocionālās noturības pakāpi, un atbalsta sistēma un personāls ir instrumenti, kas vitāli nepieciešami, gan lai katram skolēnam būtu iespēja attīstīt savu potenciālu, gan lai skolotāji neizdegtu. Citādi mēs Latvijā patlaban atrodamies situācijā, kad 75% jauno skolotāju pamet darbu skolā pirmo piecu gadu laikā.
Latvijā, līdzīgi kā arī daudzās citās pasaules valstīs, pēdējos gados izglītības sistēmā ienāk pārāk maz jauno skolotāju, kas atstāj milzīgu ietekmi uz spēju pietiekami kvalitatīvi mācīt gan STEM, gan arī citus priekšmetus. Mēģinājumi aizpildīt šīs darba vietas ar skolotājiem, kuri apguvuši konkrēto priekšmetu īsu papildu kursu veidā, nav pareizs risinājums, jo vairumā gadījumu skolotājus pietiekami nesagatavo darbam klasē.
Tā pašlaik ir daudzu pasaules valstu problēma, kas arvien saasinās, un to nevar atrisināt tikai ar nelielu atalgojuma celšanu. Ir nepieciešams gan lielāks atalgojums, gan atbalsta sistēmas skolotājiem, gan profesionāla skolas vadība, gan daudzveidīgas izaugsmes iespējas, gan arī vairāk pozitīvas komunikācijas publiskajā telpā. Ārvalstīs par skolotāju trūkuma problēmu pēdējā laikā runā arī saistībā ar attālināta darba iespēju trūkumu, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas hibrīddarba modeli, kas skolotāja profesijā nav iespējams.
STEM un kritiskais brīdis – neiekrist lejupejošā zināšanu spirālē
Latvijā būtu mērķtiecīgi jāveido mehānismi, kā bērnus atbalstīt mācību procesā brīdī, kad viņi priekšmetā kaut ko nesaprot, un tas īpaši svarīgi ir STEM jomā. Pretējā gadījumā zināšanu robs strauji aug tik ļoti, ka tālākas sekmes un interese konkrētajā priekšmetā ir gandrīz neiespējama.
Eksakto priekšmetu īpatnība ir tā, ka brīdī, kad skolēns kaut ko nesaprot, viņš iekrīt lejupejošā pieredzes spirālē: ja nesaprati šodienas tēmu, tad, visticamāk, nesapratīsi arī nākamo un aiznākamo tēmu. Līdz ar to rodas apburtais loks: ja nesaprotu, protams, šie priekšmeti nepatīk! Tas nozīmē, ka skolēniem būtu jāsaņem tūlītējs atbalsts. Piemēram, Kanādas Ontario provincē šo problēmu risina ar tiešsaistes platformas palīdzību, kur skolēns var saņemt tūlītēju profesionāla konsultanta palīdzību brīdī, kad viņam tas ir nepieciešams, piemēram, pildot mājasdarbu matemātikā. Viņi ir sapratuši, ka nedēļu krāt neskaidros jautājumus un tikai tad jautāt skolotājam klātienes konsultācijā – tas nestrādā.
Vēl kāds satraucošs rādītājs Latvijas gadījumā ir arī starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma dati, kurā mūsu valstī reģistrēts nozīmīgs kopējās lasītprasmes kritums. Ar lasītprasmi šajā gadījumā jāsaprot nevis lasīšana klasiskā tās izpratnē, bet gan spēja uztvert, analizēt tekstu un valodas lietojumā justies brīvi. Ierobežota lasītprasme tādējādi nozīmē arī kritiski samazinātas iespējas attīstīties eksaktajā jomā.
Runājot par studijām ar STEM saistītajās nozarēs, jāuzsver to potenciāls nākotnes darba tirgus kontekstā. Latvijas Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka pieprasījums pēc STEM speciālistiem tuvākajos gados joprojām būs lielāks nekā pēc citu jomu speciālistiem, tomēr arī šajā sfērā korekcijas ievieš mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstība. Attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem un automatizācijai, arī STEM jomām pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas speciālistiem, visticamāk, arvien samazināsies. Pazīmes tam pašlaik jūtamas, piemēram, IT nozarē – lai gan kopumā speciālistu trūkst, tas neattiecas uz zemas kvalifikācijas programmētājiem.
Interese par STEM ir katrā – ir svarīgi neapdzēst to jau bērnībā
Vienlaikus vēl pirms skolas gaitām STEM ievirze lielā mērā atkarīga arī no vecāku iesaistes. Kā nekā, viens no STEM jomas un dabaszinātņu centrālajiem jautājumiem ir “kāpēc”. Tā ir dabiska interese par lietu kārtību pasaulē, kas bērniem piemīt kopš mazotnes. Bērns piedzimst ar nepieciešamību un vēlmi izzināt pasauli. Vienkāršoti runājot, tie ir “kāpēcīšu” jautājumi, ko bērni apkārtējiem uzdod: kāpēc kokam lapas ir zaļas, kāpēc tās rudenī nobirst.
Diemžēl dažkārt mēs, pieaugušie, šo interesi pamazām nogalinām – bērnu apklusinot, atbildot ar strupu “nezinu” vai “tagad nav laika”. Pat ja atbildi nezinām, labāk ir atbildēt: es nezinu, taču vēlāk mēs noskaidrosim vai pajautāsim kādam, kurš varēs paskaidrot. Un šo solījumu turēt. Tāpat svarīgi, lai vecāki censtos savas pašu neveiksmes STEM priekšmetos neprojicēt uz bērnu, kad viņš saskaras ar pirmajām grūtībām: sak’, tas nekas – man skolā tā matemātika arī negāja.
Viens no pasākumiem, kas kāpina skolēnu interesi par fiziku daudzus gadus, ir arī uzņēmuma Latvenergo rīkotais erudīcijas konkurss 8. un 9. klašu skolēniem FIZMIX Eksperiments. Konkursa šā gada galvenā tēma ir nākotnes enerģija. Šādas norises ir neatsverami nozīmīgas STEM jomas popularizēšanā. Skolēniem ir svarīgi satikt profesionāļus, kas strādā STEM jomās, lai labāk saprastu, ko tieši viņi dara, ar kādām tēmām strādā, kā izskatās viņu profesionālā ikdiena. Šāda iespēja ir lieliska artava tam, lai jaunieši nākotnē izvēlētos STEM studijas. Iespēju iepazīt fizikas un zinātnes pasauli jau sestdien, 13.aprīlī, ATTA centrā Rīgā dos arī līdz šim lielākais Latvijas Fizikas festivāls – uz to aicināti bērni, jaunieši, ģimenes ar bērniem un pieaugušie!
Autore ir Latvijas Universitātes padomes locekle un bijusī izglītības un zinātnes ministre
Pagaidām nav neviena komentāra