Vai jaunā neto norēķinu sistēma “iznīdēs” saules paneļus?

  • Kaspars Strautmanis
  • 21.03.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šā gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā. Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.

Elektrībai ir viena nepatīkama īpašība – to ir sarežģīti uzglabāt, tāpēc izdevīgākais risinājums ir to patērēt uzreiz. Pašlaik aktuālā neto uzskaites sistēma faktiski darbojas kā virtuālā baterija, kur mājsaimniecības saules paneļu saražotais pārpalikums tiek ievadīts tīklā un uzskaitīts, lai atdotu to atpakaļ brīžos, kad saule nespīd. Skan pēc vienkāršas un izdevīgas spēles – galvenais uzdevums ir pavasara un vasaras mēnešos saražot pēc iespējas lielāku enerģijas pārpalikumu ziemas sezonai. Par to arī galvenie saules paneļu lietotāju iebildumi, jo jaunā neto norēķinu sistēma paredz papildus pašpatēriņam saražoto elektrību pārdot atvērtajā tirgū un nopelnīto naudu uzreiz izmantot rēķinu segšanai.

Jā, tas var radīt situācijas, kad jūnijā uz savas mājas jumta saražotais kilovats ir pārdots par lētāku cenu, nekā tas pats kilovats jāpērk no tirgotāja tumšā decembra naktī. Kur godīgums? Ja uz situāciju skatāmies objektīvi, pašlaik neto sistēmās uzkrātie kilovati ir iedomāti un nekur nestāv baterijā – tāpat tie decembra naktīs tiek nopirkti un piegādāti saules paneļu lietotājiem par tā brīža aktuālo cenu.

Tāpēc līdz šim veidojās situācija, kurā ikviens elektrotīkla lietotājs netiešā veidā sedza šo kilovatu izmaksu starpību, ja tāda radās. No tā arī izrietēja dažādi ierobežojumi privātmājās uzstādāmajām saules enerģijas jaudām un to izmantošanai. Tas viss, lai nekropļotu tirgus sistēmu brīdī, kad desmitiem tūkstošu mājsaimniecību laistu tīklā “lieku enerģiju” ar mērķi to uzkrāt. Turpmāk šo uzkrājumu varēs uzreiz pārvērst universālā mērvienībā – naudā. Vienmēr būs diskusijas par to, cik liela cenas atšķirība būs starp pārdoto un iegādāto enerģiju, bet svarīgākais fakts ir brīvā tirgus principos balstīta pieeja. Tas ļauj noņemt daudzus līdzšinējos ierobežojumus un paver daudz plašākas iespējas savas energosaimniecības pārvaldīšanai un jaunu produktu veidošanai enerģijas tirgotājiem.

Faktiski no ierobežota patērētāja enerģijas mājražotāji tiek transformēti par pilnvērtīgu tirgus dalībnieku, kurš ražo un tirgojas ar savu enerģiju. Līdz ar neto sistēmas izmaiņām ir būtiski palielināts uzstādāmo saules paneļu limits – tagad savā īpašumā var ražot enerģiju pat ar viena megavata jaudu. Savukārt, pārdodot vienā īpašumā neizmantoto enerģiju, šo “nopelnīto” summu varēs izmantot daudz plašāk nekā neto uzskaites sistēmā – iegādāties elektrību no tīkla, kad pašam savas enerģijas nepietiek, uzkrāt un apmaksāt nākamo mēnešu elektrības rēķinus vai arī novirzīt norēķiniem par elektrību citos savos īpašumos. Ja tomēr ir vēlme uzkrāt saražoto pavisam reāli, jau tagad tirgū parādās pirmie bateriju risinājumi privātmājām, un tos šogad plānots iekļaut atbalsta programmā.

Līdz aprīļa beigām vēl var paspēt reģistrēt savu saules spēkstaciju “vecajā” neto uzskaites sistēmā, kas būs pieejama līdz 2029. gadam. Tomēr tas nenozīmē, ka no 1. maija vairs nav vērts uzstādīt paneļu sistēmas. Drīzāk tā ir izvēle, cik aktīvi esam gatavi izmantot atvērtā tirgus priekšrocības.

Saules enerģija joprojām ir izdevīgākais veids, kā tūlītēji samazināt savus izdevumus par elektrību. Gan neto norēķinu, gan uzskaites sistēmas gadījumā tūlītējais ieguvums ir saules paneļu darbības mirklī patērētās kilovatstundas, par kurām nav jāmaksā Sadales tīkla tarifs. Atšķirība ir tikai tajā, cik elastīgi var pārvaldīt paša saražoto enerģiju. Pilnīgi iespējams, ka mājsaimniecības drīzumā izvēlēsies migrēt prom no vecās sistēmas, lai izmantotu citas tās priekšrocības pretstatā vienkāršai kilovatu krāšanai. Šāda transformācija ir nozīmīgs solis pretī energosistēmas evolūcijai, kurā katra individuālā tās lietotāja loma būtiski pieaug.

 

Autors ir asociācijas Saules enerģija Latvijai valdes loceklis

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Vita Liberte

Latvijas biznesā šobrīd trūkst riska: kā drosmīgi soļi privātajā sektorā var mainīt Latvijas labklājību

Latvijas uzņēmējdarbības vide šobrīd atrodas kritiskā pārejas punktā. Lai arī pēdējo desmitgažu laikā esam vairākkārt pierādījuši spēju ātri mainīties, mūsu ekonomikas sniegums joprojām būtiski atpaliek no attīstītāko valstu līmeņa – gan produktivitātes, gan ienākumu, gan digitālās infrastruktūras kvalitātes ziņā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir tikai 41 indeksa punkts, salīdzinot ar vidēji 60,2 OECD valstīs. Šo plaisu nevar aizlāpīt tikai ar efektīvāku darbaspēka izmantošanu vai ieguldījumiem cilvēkresursos vien – nepieciešamas arī stratēģiskas investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā, datu infrastruktūrā un inovācijās.

Viedoklis Jānis Liepiņš

Sporta infrastruktūras finansējums - vai sadale ir godīga?

Latvijā sporta infrastruktūras finansējums joprojām ir centralizēts, un valsts līdzekļu ievērojamākā daļa nonāk vienā vai dažos objektos, kamēr reģionos bāzes noveco, zaudē sertifikāciju un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt mūsdienām atbilstošus pakalpojumus.

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Jaunākajā žurnālā