Iedzīvotāji mēdz jautāt – vai ir iespējama Rīgas Siltuma cenu krišanās un, ja - jā –, kad tas notiks? Šim jautājumam ir vairāki slāņi. Pirmais no tiem – globālās energoresursu cenas. Te jāņem vērā, ka pašlaik tās joprojām ir ar kārtu augstākas nekā tās bija pirms pieciem septiņiem gadiem - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Gāzes cenas ietekmē arī citu energoresursu, piemēram, šķeldas cenas. Arī tās pašlaik ir būtiski augstākas nekā pirms kara sākuma.
Ne vienmēr ar visu jātiek galā pašam. Ir dažādas situācijas, kurās ikviens var pretendēt uz valsts atbalstu. Piemēram, kad gaidāms ģimenes pieaugums, gribat sākt uzņēmējdarbību vai cīnīties ar klimata pārmaiņām
Saules baterijas nav gluži viedtālruņi, to tehnoloģiskie risinājumi nemainās ik pa sešiem mēnešiem, tomēr arī šī tehnoloģija attīstās. Tai kļūstot arvien ikdienišķākai un izplatītākai, cenas pamazām sarūk, tāpēc nav pārsteigums, ka arī akumulators saules paneļu sistēmā no modernas ekstras kļūst par pašsaprotamu sastāvdaļu. Turklāt līdz ar tehnoloģiju attīstās arī tās lietotāji, no pasīviem patērētājiem kļūstot par aktīviem ražotājiem ar daudz lielāku rīcības brīvību. Vai protam izmantot šo brīvību, lai kļūtu neatkarīgāki no elektroenerģijas kopējā tīkla?
Līdz 2030.gadam ar atjaunīgo enerģiju plānots nodrošināt pusi no visa Latvijas enerģijas patēriņa. Turklāt vairāk nekā 60% elektroenerģijas būs jāsaražo tieši no atjaunīgajiem energoresursiem. Latvijai ir liels potenciāls atjaunojamās enerģijas jomā, īpaši izmantojot hidroenerģiju, vēja un saules enerģiju. No vienas puses, Latvijai ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, jo šeit jau darbojas hidroelektrostacijas, no otras puses - mēs atpaliekam no kaimiņiem vēja enerģijas ražošanā. Raugoties no normatīvā regulējuma viedokļa, Latvija ir pietiekami labās pozīcijās – skaidri un atvērti tirgus noteikumi, precīzi definēti valsts mērķi un prasības soli pa solim veido labvēlīgu vidi privātajām investīcijām enerģētikas sektorā. Atjaunojamās enerģijas ražotāj
Vai klimata krīzi novērsīs mana vainas sajūta? Visticamāk, ne. Kaut vai tāpēc, ka neesmu augstas klases inženiere, kas postošo sajūtu varētu iegrožot tādu tehnoloģiju radīšanā, kas patiesi cīnās pret globālo sasilšanu (šādi risinājumi jau top, un par tiem lasi tālākajās lappusēs!). Un tomēr vārdu salikums «zaļš dzīvesveids» šķiet cieši saistīts ar apziņu, ka darām par maz. Vajadzētu vēl zaļāk, patērēt vēl mazāk, šķirot vēl cītīgāk.
Uz populārākajiem jautājumiem par elektroenerģijas ieguvi no saules paneļiem atbild Latvijas Atjaunīgās enerģijas kopienas dalībnieks Raivis Dejus
Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šā gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā. Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.
Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi. Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.
Desmit lielākie saules paneļu parki Latvijā 2023. gadā
Hannoverē notikušajā Eiropas fizikas olimpiādē Iļja (18) šovasar ieguva bronzas medaļu, bet nupat septembrī Briselē saņēma speciālbalvu no pētniecības centra ESRF — starptautiskas institūcijas, kas veic eksperimentus ar daļiņu paātrinātāju. Iļjas pētījuma nosaukums ir Halkopirītu režģa parametru empīriska prognozēšana no ietverto elementu ķīmiskajām īpašībām.
No nākamā gada sākuma saules enerģijas ražotājus gaida izmaiņas kārtībā, kādā apsaimniekojamas virs pašpatēriņa saražotās kilovatstundas (kWh). Vēl tikai līdz šā gada beigām ir iespējams pievienoties “vecajai” neto uzskaites sistēmai, atvieglojot sev dzīvi uz nākamajiem pieciem gadiem. Materiāli patlaban ir salīdzinoši lēti, var maksimāli izmantot valsts atbalstu un vēl ielēkt pēdējā ērtajā aizejošās sistēmas vagonā. Kā mēdz teikt – taisi ragavas vasarā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
