Kā saules enerģija var palīdzēt kļūt neatkarīgam?

Saules baterijas nav gluži viedtālruņi, to tehnoloģiskie risinājumi nemainās ik pa sešiem mēnešiem, tomēr arī šī tehnoloģija attīstās. Tai kļūstot arvien ikdienišķākai un izplatītākai, cenas pamazām sarūk, tāpēc nav pārsteigums, ka arī akumulators saules paneļu sistēmā no modernas ekstras kļūst par pašsaprotamu sastāvdaļu. Turklāt līdz ar tehnoloģiju attīstās arī tās lietotāji, no pasīviem patērētājiem kļūstot par aktīviem ražotājiem ar daudz lielāku rīcības brīvību. Vai protam izmantot šo brīvību, lai kļūtu neatkarīgāki no elektroenerģijas kopējā tīkla?

Latvijā ir labvēlīga vide privātajām investīcijām enerģētikas sektorā

Pesimisti? Optimisti? Reālisti

Vai klimata krīzi novērsīs mana vainas sajūta? Visticamāk, ne. Kaut vai tāpēc, ka neesmu augstas klases inženiere, kas postošo sajūtu varētu iegrožot tādu tehnoloģiju radīšanā, kas patiesi cīnās pret globālo sasilšanu (šādi risinājumi jau top, un par tiem lasi tālākajās lappusēs!). Un tomēr vārdu salikums «zaļš dzīvesveids» šķiet cieši saistīts ar apziņu, ka darām par maz. Vajadzētu vēl zaļāk, patērēt vēl mazāk, šķirot vēl cītīgāk. 

Kā uzkrājums vecumdienām

Uz populārākajiem jautājumiem par elektroenerģijas ieguvi no saules paneļiem atbild Latvijas Atjaunīgās enerģijas kopienas dalībnieks Raivis Dejus

Vai jaunā neto norēķinu sistēma “iznīdēs” saules paneļus?

Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šā gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā. Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.

Palikt mierā nozīmē doties atpakaļ

Jo straujāk Eiropā un pasaulē uz priekšu brauc ilgtspējas vilciens, jo mazāk uzņēmumiem ir iespējams jēdzienus “ilgtspēja”, “energoefektivitāte”, “zaļā domāšana” neattiecināt uz sevi. Ilgtspējas ekspertu izmantotais sauklis “mainies vai mirsti” kļūst arvien reālāks. Kāpēc? Piemēram, lielie Eiropas un pasaules uzņēmumi, domājot par klimata neitralitāti, izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi samazina CO2 izmešus. Tas ir risks Latvijas uzņēmējiem, kuri ir daļa no piegādes ķēdēm, bet vēl nav veikuši tehnoloģiju vai procesu uzlabojumus. Tie, kas šodien neiegulda ilgtspējā, faktiski kāpjas atpakaļ savā konkurētspējā.