Šajā nedēļas nogalē gaidāmā Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju, un integrācija Eiropas energotīklos aktualizē jautājumu par enerģijas ražošanu un patēriņu Baltijā. Šo tēmu aktualizē arī nesenie uzbrukumi Baltijas energosavienojumiem ar Ziemeļvalstīm, kas liek domāt par mūsu pašu spējām saražot nepieciešamo enerģiju.
Saules baterijas nav gluži viedtālruņi, to tehnoloģiskie risinājumi nemainās ik pa sešiem mēnešiem, tomēr arī šī tehnoloģija attīstās. Tai kļūstot arvien ikdienišķākai un izplatītākai, cenas pamazām sarūk, tāpēc nav pārsteigums, ka arī akumulators saules paneļu sistēmā no modernas ekstras kļūst par pašsaprotamu sastāvdaļu. Turklāt līdz ar tehnoloģiju attīstās arī tās lietotāji, no pasīviem patērētājiem kļūstot par aktīviem ražotājiem ar daudz lielāku rīcības brīvību. Vai protam izmantot šo brīvību, lai kļūtu neatkarīgāki no elektroenerģijas kopējā tīkla?
Ločmeļu ģimene Vecpiebalgā ienāca pirms aptuveni 20 gadiem. «Valdīja īsta pēcpadomju situācija — okupācijas laikā šeit bija kolhoza Alauksts administratīvais centrs,» Dārziņu mājas kādreizējo statusu apraksta Mārcis Ločmelis. Tagad šādu ainu var iedomāties vairs tikai zinātājs. Ejot cauri skaisti koptajam mājas pagalmam, redzamas norādes, kas ved uz bērzu birzi, spēka apli un laukakmeņu piramīdām. «Cilvēki šeit brauc ar zemām ekspektācijām, bet bieži vien atrod daudz vairāk, nekā gaidījuši,» smaidot brīdina Mārcis. Nesen viņš atskārtis, ka mūsdienās populāras kļuvušas dažādas uzlādes stacijas. «Tādas būtu nepieciešamas ne tikai ierīcēm, bet arī cilvēkam. Radās doma, ka mūsu mājas varētu būt kā iedvesmas uzlādes stacija, kur ikviens var atbraukt un uzlādēt savas emocionālās baterijas, lai ar prieku dotos tālāk ikdienā. Tā tapa vieta Miers un bērziņš,» stāsta Mārcis.
Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šā gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā. Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.
Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.
Lapkritis klāt, dabā tumsa sāk gūt pārsvaru pār gaismu, un arī sabiedriskajā telpā skanošās balsis var radīt iespaidu, ka visas pārmaiņas ir tikai uz sliktu. Pasīvi ļaujoties šādam noskaņojumam, viegli ieslīgt rudenīgā melanholijā.
Elektroenerģijas cenu svārstīgums bieži maina priekšstatu par nozares investīciju potenciālu atkarībā no tā, kāda ir tās cena tirgū konkrētajā mirklī. Augsta cena palielina investīciju apetīti, bet zema cena motivē ieguldījumus iesaldēt. Šī likumsakarība nevar attiekties uz lieliem enerģētikas uzņēmumiem, kam jārīkojas ne tikai īsāka termiņa konjunktūras vadītiem, bet arī valsts ilgtermiņa interešu motivētiem.
Latvija mums visiem ir mīļa un dārga. Vēlamies redzēt tās izaugsmi un augšupeju. Vēlamies šeit justies droši un kā saimnieki savās mājās. Redzam tajā daudzas iespējas, bet apzināmies arī tās attīstības šķēršļus. Mūsu valsts potenciālu redzam ne vien mēs, bet arī ārvalstu investori, kuriem ir nepieciešamie resursi, zināšanas un pieredze dažādu tālejošu projektu attīstībai.
Vidējā elektrības cena Latvijā šā gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2% vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.
Oktobrī cenas bija par 21,8% augstākas nekā pirms gada. Gada inflācija ir bijusi stabila jau četrus mēnešus, svārstoties ap 22%. Taču tas nenozīmē, ka cenas ir stabilas. Inflācija vairs nepieaug, t.s. bāzes efekta dēļ – cenas strauji kāpa arī pirms gada.
Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu. Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.
Energoresursu straujais izmaksu kāpums virknei Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu liek taupīt un meklēt alternatīvus ceļus, kā iegūt siltumenerģiju. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis tagad, kad laiks ir vēsāks un apkures sezonu daudzi gaida ar nepacietību. Taču Latvijas Zaļais punkts atgādina un aicina apkurē neizmantot bīstamos atkritumus vai citus ķīmiskas vielas saturošus materiālus, jo tas var beigties ne vien ar dabas piesārņojumu, bet arī negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
