Laikā, kad atzīmē Pasaules Nieru dienu, ir vērts informēt sabiedrību par iespējām attālināt vai pat aizstāt nepieciešamību pēc dialīzes vai nieru transplantācijas, ar medikamentiem hroniskas nieru slimības ārstēšanai, kurus šim nolūkam pagaidām neiekļauj Kompensējamo zāļu sarakstā par spīti informācijai gan par medikamentu efektivitāti, gan par farmakoekonomisko izdevīgumu, kas ir statistiski ticami dati.
Mūsdienās nozīmīgāks kļūst tāds rādītājs kā kvalitatīvi nodzīvotie gadi, nevis, piemēram, vidējais vecums Latvijā. Ir tāds prominents medicīnas žurnāls The New England Journal of Medicine, kurā ir uzsvērts, ka hroniska nieru slimība 2040. gadā, tātad ļoti drīz, pasaulē būs piektajā vietā starp cēloņiem, kā dēļ cilvēki zaudēs kvalitatīvas dzīves gadus [1].
Hroniska nieru slimība (HNS), ko agrāk dēvēja par hronisku nieru mazspēju, ir kļuvusi par vienu no galvenajiem saslimstības un mirstības cēloņiem 21.gadsimtā. Tā skar vairāk nekā 800 miljonus cilvēku pasaulē jeb katru desmito pasaules iedzīvotāju [2]. Latvijā šis rādītājs ir 11 899 pacientu uz katriem 100 000 iedzīvotājiem [3], un, pēc Pasaules Nieru veselības atlanta datiem, HNS prevalence Latvijā ir lielāka nekā Rietumeiropas un pat Balkānu valstīs [4]. Šo pacientu skaits katru gadu vēl pieaug, tāpēc ir nepieciešami risinājumi, lai nepieļautu krīzes situāciju.
Jaunas paaudzes zāles bremzē hronisku nieru slimību
Patlaban pasaulē sevi ir pierādījuši divu jaunu grupu medikamenti, kas gan aizkavē hroniskas nieru slimības progresēšanu līdz terminālai nieru mazspējai, gan mazina albuminūriju. Tie ir pieejami arī Latvijā, bet pagaidām netiek kompensēti HNS pacientiem. Viena grupa ir nātrija-glikozes kotransportvielas 2 (SGLT2) inhibitori, kas nefroloģijā ir ienākuši no 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas, un otra grupa ir – nesteroīdie minerālkortikoīdu receptoru antagonisti (nsMRA) jeb aldosterona antagonisti. Šī ir jauna grupa, bet līdzīga grupa līdz šim bija steroīdie minerālkortikoīdu receptoru antagonisti, ko lietoja gan kardioloģijā, gan nefroloģijā, bet tiem bija diezgan daudz blakņu.
SGLT2 inhibitorus lieto arī cukura diabēta un sirds mazspējas ārstēšanā. Šīm zālēm pierādīts ļoti labs efekts, taču nepietiks, ja pacients medikamentu lietos vienu vai divus mēnešus un cerēs, ka HNS pazudīs. Lai iegūtu slimības progresēšanas aizkavēšanu, medikaments ir jālieto vismaz 2 – 3 gadus. Arī nsMRA aizkavē HNS progresēšanu. Līdzīgi šīs zāles jālieto vismaz pāris gadu, bet, pārtraucot lietošanu, sasniegtais efekts zūd. Savukārt pēc trim gadiem HNS progresēšana tiek samazināta gandrīz par 20 procentiem. Tādēļ pacientiem ieteicams apmeklēt ārstu un saņemt šos medikamentus.
Iespēja atlikt dialīzes vai transplantācijas izdevumus
Pētījumi apstiprina, ka abu grupu medikamentu regulāra lietošana aizkavē hroniskas nieru slimības progresēšanu, kā arī samazina kardiovaskulāro notikumu – infarktu, insultu, pēkšņas nāves – skaitu gan pacientiem ar diabētu, gan pacientiem bez diabēta, tādējādi nodrošinot ne vien efektīvu ārstēšanu, bet arī ļaujot ietaupīt izdevumus, kas saistīti ar dialīzes veikšanu, hospitalizāciju, nieru transplantāciju, citu slimību attīstību un mirstību [5,6,7].
Pētījumu metaanalīzē ar vairāk nekā 90 000 pacientu tika pierādīts, ka SGLT2 inhibitori par 37% samazina hroniskās nieru slimības progresēšanas risku pacientiem ar vai bez cukura diabēta, par 23% samazina akūtas nieru mazspējas attīstības risku, par 23% samazina kardiovaskulārās nāves vai hospitalizācijas dēl sirds mazspējas risku [7]. Savukārt pētījumu metaanalīzē ar vairāk nekā 13 000 pacientu par nsMRA iedarbību tika pierādīts, ka nsMRA pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, HNS un albuminūriju par 23% samazina nelabvēlīgos nieru un par 14% – nelabvēlīgos kardiovaskulāros iznākumus [8].
Latvija turpina atlikt šo iespēju
Aprēķini demonstrē, ka, HNS progresējot no 2. stadijas līdz 3. stadijai, vidējās gada veselības aprūpes izmaksas gandrīz divkāršojas un, HNS progresējot līdz 4. – 5. stadijai, pieaug līdz pat četrām reizēm [9]. Hroniskas nieru slimības 5. stadijas (terminālas nieru mazspējas) ārstēšanā lieto tādas nieru aizstājterapijas metodes kā hemodialīze, peritoneālā dialīze un nieru transplantācija.
Atbilstoši Nacionālajā veselības dienestā iesniegtajai informācijai, farmakoekonomiskā aprēķinā iegūtie rezultāti apstiprina, ka ir lietderīgi un izmaksu efektīvi apmaksāt SGLT2 inhibītorus pacientiem ar HNS 1. – 4. stadiju un nsMRA pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, albuminūriju un HNS 1. – 4. stadiju, jo tas dod lielākas izredzes dzīvot ilgāk un ar mazāk progresējošu slimību, radot arī ekonomiskus ieguvumus veselības aprūpes sistēmai kopumā.
Latvijas Nefrologu asociācija vairākkārt atkārtoti lūgusi Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu papildināt kompensējamo zāļu sarakstu ar aprakstītajiem medikamentiem hroniskas nieru slimības ārstēšanai, taču diemžēl šie lūgumi un tajos norādītie dati nav guvuši pietiekamu vērību, lai tiktu ierindoti starp valsts kompensētajām zālēm.
Pēc pieejamiem datiem, vairākumā Eiropas valstu – Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Francijā, Nīderlandē, Šveicē, Austrijā, Portugālē, Grieķijā, Čehijā, Polijā, Bulgārijā, Slovākijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā un arī Igaunijā – šīs zāles tiek kompensētas HNS ārstēšanā.
Autore ir Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, nefroloģe
Atsauces
- August P. Chronic Kidney Disease – Another Step Forward. N Engl J Med 2023; 388:179-180
- Kovesdy CP. Epidemiology of chronic kidney disease: an update 2022. Kidney International Supplements 2022:12:7-11
- GBD Chronic Kidney Disease Collaboration. Global, regional, and national burden of chronic kidney disease, 1990-2017: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2017. Lancet 2020: 395:709-733
- The Global Kidney Health Atlas, 2022, www.theisn.org (skatīts 10.10.2023.)
- Elshahat S., Cockwell P., Maxwell AP et al. The impact of chronic kidney disease on developed countries from a health economics perspective: A systematic scoping review. PLoS One 2020; 15 (3): e0230512
- Heerspink HJL, Stefansson BV, Correa-Rotter R et al. Dapagliflozin in patients with chronic kidney disease. N Engl J Med 2020; 383:1436-1446
- The EMPA-KIDNEY Collaborative Group. Empagliflozin in Patients with Chronic Kidney Disease. N Engl J Med 2023; 388:117-127
- Herrington et al. Impact of diabetes on the effects of sodium glucose co-transporter-2 inhibitors on kidney outcomes: collaborative meta-analysis of large placebo-controlled trials. Lancet 2022; 400:1788-1801
- Agarwal R, Filippatos G, Pitt B et al. Cardiovascular and kidney outcomes with finerenone in patients with type 2 diabetes and chronic kidney disease: the FIDELITY pooled analysis. European Heart Journal 2022: 34 (6): 474-484
Pagaidām nav neviena komentāra