cukura diabēts
- Viedoklis
- 27.03.2025.
Kāpēc glikozes sensori jānodrošina jau šogad?
Šā gada sākumā Veselības ministrija apņēmās meklēt iespējas nākamgad kompensēt glikozes monitorēšanas sensorus aptuveni 3756 diabēta pacientiem, vienlaikus mēģinot jau šogad rast iespēju kompensēt sensorus vairākām riska grupām.
- Viedoklis
- 05.03.2024.
Kavējas iespēja ar medikamentiem novērst nieru mazspēju
Laikā, kad atzīmē Pasaules Nieru dienu, ir vērts informēt sabiedrību par iespējām attālināt vai pat aizstāt nepieciešamību pēc dialīzes vai nieru transplantācijas, ar medikamentiem hroniskas nieru slimības ārstēšanai, kurus šim nolūkam pagaidām neiekļauj Kompensējamo zāļu sarakstā par spīti informācijai gan par medikamentu efektivitāti, gan par farmakoekonomisko izdevīgumu, kas ir statistiski ticami dati.
- Viedoklis
- 14.12.2023.
Atbalsts diabēta pacientiem – maziem soļiem pareizajā virzienā
Mūsdienās diabēta kontroli būtiski atvieglo nepārtrauktās glikozes uzraudzības sistēmas – tā ir iespēja ne tikai izvairīties no dūrieniem pirkstā, bet arī iegūt datus un analizēt miega, uztura un fizisko aktivitāšu ietekmi uz glikozes līmeni. Daudziem vecākiem joprojām nepieciešams iedrošinājums, lai uzticētos tehnoloģijām, tāpēc cenšos dalīties pieredzē un zināšanās, lai mazinātu ģimenēs neziņas sajūtu, kas pārņem, uzzinot, ka bērnam ir diabēts.
- Viedoklis
- 12.10.2023.
Latvijā draud diabēta eksplozija: pacientu skaits pārsniedz 100 tūkstošus
Cukura diabēts kļūst par arvien lielāku veselības problēmu ar tālejošām sekām – katru gadu to diagnosticē aptuveni 7000 jauniem pacientiem, arī bērniem, kopējam skaitam tuvojoties 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Endokrinologi lēš, ka tikai pusei 2. tipa cukura diabēta pacientu šī slimība ir diagnosticēta, savukārt ārstēšanu saņem puse no tiem, bet vēl tikai puse no diagnosticētajiem un ārstētajiem sasniedz terapijas mērķus.
- Viedoklis
- 05.08.2020.
Farmācija jauna zinātniskā laikmeta priekšvakarā
Zinātnes attīstība farmācijas jomā straujiem soļiem virzās uz priekšu, lai šodien neārstējamas slimības padarītu par ārstējamām vai pilnībā izārstējamām. Inovatīvās terapijas dažādu saslimšanu ārstēšanā piedzīvo vēl nesen tikai zinātniskos žurnālos vai fantastikas žanra filmās atainotus scenārijus, ne tikai atklājot jaunus medikamentus, bet arī mainot pieeju līdzšinējām ārstniecības metodēm, lai pacienti varētu dzīvot ilgāku un kvalitatīvāku dzīvi. Vienlaikus tas ļaus ietaupīt lielus līdzekļus ārstniecības norises gaitā un radīs būtisku ekonomisko ieguvumu valstīm.
- Intervija
- 11.03.2020.
Vīrusu elegance
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš un viņa zinātnieku komanda palīdz radīt vakcīnu pret Covid-19. Kloviņa laboratorijā tiek izstrādātas arī pilnīgi jaunas smago slimību ārstēšanas metodes
- Viedoklis
- 16.10.2019.
Vai sirds un asinsvadu slimību pacientu ārstēšanai nevajag papildu naudu?
Reti kurš no mums tā saucamajiem parastajiem lasītājiem rūpīgi iepazīstas ar Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām dalībvalstīm. EK rekomendācijas tomēr ir ārkārtīgi svarīgas, un mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij tās ir ne tikai jāievieš, bet, kas nereti šķiet vēl ļaunāk, par šo ieviešanu ir arī jāatskaitās. EK rekomendācijās ir ieteikumi, kas atkārtojas, piemēram, 2019. gadā tas ir rosinājums strādāt pie budžeta deficīta samazināšanas.
- Viedoklis
- 17.04.2018.
Efektīvāka kardiovaskulāro slimību ārstēšana: diabēta loma
Latvijā ir vieni no augstākajiem novēršamās mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā – uz 100 000 iedzīvotāju priekšlaicīgi no dzīves aiziet 215 sievietes un 501 vīrietis. Tas attiecīgi divas un trīs reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Ir secināts, ka vismaz katru otro no šīm pāragrajām nāvēm varētu novērst, vēl vairāk uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem un iedzīvotājiem saņemot savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu.
- Dzīve
- 09.04.2013.
Būšu sieviete!
«Es sevi mierinu: man ir jau 65 gadi. Trīs nāvējošas slimības - cukura diabēts, vēzis un sirds mazspēja,» stāsta vienīgā Latvijas publiskā transpersona Olga Kononova. «Ko man vairs slēpt?»
