Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
2023. gadā fiksētā ienesīguma finanšu produkti – krājkonti, termiņdepozīti, krājobligācijas – nostiprinājuši savu lomu Latvijas iedzīvotāju finanšu pārvaldībā. Lai gan šie paši instrumenti pieejami arī vietējam biznesam, vairums Latvijas lielāko uzņēmumu neizmanto iespējas pelnīt vairāk – īstermiņa fiksētā ienākuma finanšu instrumentus regulāri izmanto tikai 9% no 500 lielākajiem vietējiem uzņēmumiem. Vai drīzumā šī situācija varētu mainīties, kāda ir neizmantoto iespēju cena?
Atskatoties uz 2023. gadu, ir redzams, ka ekonomikas procesi un procentu likmju kāpums ir atgriezis iedzīvotāju interesi par naudas noguldīšanu. Cilvēki atsākuši izmantot iespēju pelnīt ar fiksētā ienesīguma instrumentiem – termiņdepozītiem, krājkontiem un krājobligācijām. Šā gada oktobrī iedzīvotāju noguldījumi krājobligācijās sasniedza 200 miljonus eiro (pirms tam jūnijā – ap 100 miljoniem eiro), bet ieguldītāju skaits pārsniedza 6000. Tā ir pozitīva tendence, proti, iedzīvotāji liek savai naudai strādāt viņu labā.
Cik pieprasīti ir obligāciju portfeļi Latvijas uzņēmumiem?
Tikmēr uzņēmumu segmentā interese par fiksētā ienesīguma finanšu instrumentiem neaug tik strauji kā privātpersonām – lielākā daļa vidējo un lielo uzņēmumu gan valsts, gan privātajā sektorā līdzekļus joprojām tur norēķinu kontos. Latvijā fiksētā ienesīguma finanšu instrumentus ar dzēšanas termiņu periodā līdz vienam gadam izmanto tikai 9% no 500 lielākajiem uzņēmumiem, kamēr, piemēram, ASV savus likvīdos aktīvus iegulda 42% lielo uzņēmumu.
Visbiežāk kā galvenais iemesls līdzekļu turēšanai norēķinu kontā tiek minēta vēlme pēc tūlītējas naudas pieejamības. Taču vienlaikus tas nozīmē, ka lielākā daļa spēcīgāko vietējo uzņēmumu neizmanto iespēju gūt papildu peļņu. Šobrīd iespējas obligāciju tirgū ir tik plašas, ka tas ļauj uzņēmumiem pašiem strukturēt ieguldījumu dzēšanas termiņus un ar samērā lielu precizitāti pielāgot tos sava uzņēmuma vajadzībām, piemēram, lielāku projektu finansēšanai. Ņemot vērā, ka obligāciju tirgus ir ļoti likvīds, ja arī uzņēmumam pēkšņi nepieciešams izņemt ieguldītos līdzekļus, vērtspapīrus iespējams pārdot, turklāt atšķirībā no termiņdepozītiem – nezaudējot uzkrātos procentus.
Kas veido uzņēmuma obligāciju portfeli?
Ierasti obligāciju portfeli uzņēmumi veido no valstu parādzīmēm un obligācijām vai uzņēmumu parāda vērtspapīriem, vērtējot dažādus faktorus, tai skaitā uzņēmuma darbības nozari un profilu, riska apetīti un vēlamo ieguldījumu dzēšanas termiņu.
Piemēram, īstermiņa portfelī ar 6 mēnešu dzēšanas periodu potenciālais ienesīgums var būt 3–3,5% apmērā, savukārt ilgāks dzēšanas termiņš ļauj iekļaut portfelī salīdzinoši riskantākus vērtspapīrus, tādējādi audzējot ienesīgumu 5–6% robežās.
Uzņēmumi ar nelielām priekšzināšanām un attiecīgu deleģējumu organizācijas iekšienē obligāciju portfeli sev var veidot paši vai konsultēties ar profesionāliem aktīvu pārvaldniekiem. Nedaudz sarežģītāka situācija ir valsts uzņēmumiem, kuriem obligāciju portfeļa izveidošana var būt sarežģīts process juridiskā ietvara dēļ, tomēr jau šobrīd ir interese par šāda veida pakalpojumu arī no atsevišķu valsts sektora uzņēmumu puses.
Ieguvumi no brīvo līdzekļu izvietošanas finanšu instrumentos ir ne tikai no peļņas, bet arī no risku pārvaldības viedokļa. Piemēram, ja uzņēmumam ir miljons eiro, ko nākotnē paredzēts ieguldīt organizācijas attīstībā, tad līdzekļu izvietošana obligāciju portfelī ar dažādu valstu obligācijām var būt labs veids, kā diversificēt riskus tā vietā, lai naudu turētu norēķinu kontā kādā komercbankā, uzņemoties koncentrētu šīs komercbankas kredītrisku.
EURIBOR likme kā intereses veicinātājs
Tuvākajā nākotnē uzņēmumu interese par obligāciju portfeļa izveidi varētu palielināties, ja saglabāsies pievilcīgs procentu likmju tirgus piedāvājums. Pēdējos 4 gados uzņēmumu skaits, kas investē īstermiņa finanšu aktīvos, Latvijā turējies stabils – iepriekš minēto 9% robežās Top 500 uzņēmumu vidū, tomēr šogad arī likmju piedāvājums ir krietni pievilcīgāks nekā pēdējā piecgadē. Pašreizējā situācija finanšu tirgos ir interesanta – daudzi prognozē, ka EURIBOR likme ir sasniegusi savu pīķi un nākamgad procentu likmes varētu kristies. Tas nozīmē, ka kristos arī likmes finanšu instrumentos, arī obligāciju segmentā. Tas varētu veicināt uzņēmumu interesi fiksēt ieguldījumus šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, lai naudu noguldītu ar pēc iespējas izdevīgākiem nosacījumiem garākam periodam.
Autors ir bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
