Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Inflācijas kritums šogad ir bijis tikpat straujš kā inflācijas kāpums 2022. gadā, un inflācija Latvijā pašlaik jau ir zemāka nekā eirozonā vidēji. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pēdējo deviņu mēnešu laikā gada inflācija Latvijā samazinājusies no vairāk nekā 20% šā gada februārī līdz tikai 1% novembrī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Latvijā novembrī saglabājās nemainīgas, un tas ir jau ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad cenas Latvijā vidēji ir samazinājušās vai nav augušas. Pēc manām prognozēm, vidējā gada inflācija Latvijā šogad būs ap 9%, un, pretēji centrālo banku prognozēm, ka inflācija 2% līmenī atgriezīsies tikai 2025. gadā, vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu būt Eiropas Centrālās bankas mērķa robežās un nepārsniegt 2%.
Galvenais zemās inflācijas cēlonis Latvijā patlaban ir energoresursu cenu normalizēšanās Eiropā, kā rezultātā novembrī siltumenerģijas cenas Latvijā salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājās par 19,3%, degvielas – par 12%, elektroenerģijas – par 6,4%, gāzes – par 20,7% un cietā kurināmā – par 26,5%. Šie cenu kritumi kopējo inflāciju Latvijā samazināja gandrīz par 3%. Tikmēr pakalpojumu inflācija Latvijā saglabājas salīdzinoši augsta, un novembrī pakalpojumu cenas Latvijā bija par 5,9% augstākas nekā pirms gada. Tomēr arī pakalpojumu cenu inflācija kopš gada sākuma ir būtiski samazinājusies, jo vēl maijā tā sasniedza 11%.
Cik ilgi ECB saglabās augstās procentu likmes?
Faktiski inflācija Latvijā jau ir un, domājams, arī eirozonā drīz būs atgriezusies Eiropas Centrālās bankas mērķa robežās, līdz ar to arvien aktuālāks ir jautājums, cik ilgi tiks saglabātas pašreizējās augstās procentu likmes. Šobrīd zemā inflācija lielā mērā ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu, kamēr pakalpojumu cenas turpina augt un darba tirgū ir liels spiediens celt algas, kas rada spiedienu tālākam cenu kāpumam. Tomēr eirozonas ekonomika pašlaik neaug, Latvijas ekonomika atrodas recesijā un būvniecības nozarē Eiropā situācija kļūst arvien dramatiskāka. Tādēļ tuvākajos mēnešos pieaugs spiediens uz centrālajām bankām mazināt procentu likmes ātrāk, nekā centrālo banku vadītāji pašlaik ir gatavi atzīt.
Centrālo banku vadītāji var kļūdīties, un uz šādu iespējamību pēdējās nedēļās arvien pārliecinošāk norāda arī finanšu tirgi, kas šobrīd prognozē procentu likmju samazināšanu eirozonā jau no nākamā gada marta. Tiek prognozēts, ka 2024. gadā kopumā procentu likmes varētu tikt mazinātas 4 vai 5 reizes, savukārt Euribor nākamā gada decembrī varētu noslīdēt līdz 2,6-2,8%. Finanšu tirgi, protams, var pārdomāt, un šīs prognozes var mainīties. Pagaidām ir grūti iedomāties tik strauju likmju samazinājumu bez kādām būtiskām izmaiņām ekonomikā. Tomēr signāls ir ļoti spēcīgs.
Inflācijas riski joprojām saglabājas gana augsti
Vienlaikus jāsaprot, ka zemākas procentu likmes nenozīmēs atgriešanos pie nulles vai negatīvām likmēm, jo inflācijas riski joprojām saglabājas gana augsti. Piemēram, enerģijas akūtā krīze, kad bija bažas par dabasgāzes fizisku pieejamību, šobrīd ir pārvarēta un cenas ir būtiski zemākas kā pirms gada, tomēr enerģijas cenas nav zemas un riski saglabājas. Dabasgāzes patēriņš Eiropā joprojām ir 15-20% zemāks kā pirms 2022. gada, dabasgāzes krātuvju piepildījums pārsniedz 90%, taču cena ir gandrīz divas reizes augstāka nekā pirms 2021. gada. Līdzsvars energoresursu tirgos joprojām ir trausls un pilnībā nevar izslēgt atkārtotus cenu kāpumus.
Tāpat arī bezdarbs ir zems, un algas turpina gana strauji augt, lai gan patēriņš pēdējos mēnešos nav audzis un mazumtirdzniecības apjomi ir nedaudz sarukuši. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka pandēmijas laika uzkrājumi ir beigušies, procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi un mājsaimniecības arvien vairāk izmanto procentu likmju kāpumu, lai ieguldītu savus līdzekļus. Piemēram, tikai Latvijā krājobligācijās šobrīd ir ieguldīti vairāk nekā 200 miljoni eiro, savukārt komercbankās pēdējā gada laikā par gandrīz miljardu eiro ir pieauguši termiņnoguldījumi, un par līdzīgu summu samazinājies naudas uzkrājums norēķinu kontos. Šie faktori samazina patēriņu un palīdz cīnīties ar inflāciju, taču, šiem līdzekļiem atgriežoties patēriņā, cenu spiedieni var atkal pieaugt. Tādēļ zema inflācija patlaban un tuvākajos 6-12 mēnešos ir laba ziņa, taču tas nenozīmē, ka varam gaidīt zemu procentu likmju atgriešanos.
Autors ir bankas Citadele ekonomists
