Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Jau ilgstoši iespējams vērot ļoti satraucošu ainu - vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni. Apkopojot manapensija.lv publiski pieejamos datus, var secināt, ka gandrīz 600 tūkstoši iedzīvotāju ir izvēlējušies pensiju plānus, kas iegulda akcijās ne vairāk par 50% no to aktīviem. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicēto informāciju, vidējais dalībnieku vecums šajos plānos ir tikai 42 gadi. Tātad līdz pensionēšanās brīdim šiem klientiem vidēji ir 23 gadi, kas ir pietiekami ilgs periods, lai izvēlētos mazāk konservatīvu un potenciāli ienesīgāku ieguldījumu stratēģiju. Piemēram, pensiju plānu, kas var veikt ieguldījumus akcijās līdz 100% no tā aktīviem.
Vēsturiski visbēdīgākā situācija ir ar konservatīvajiem plāniem, kuru dalībnieku vidējais vecums ir 48 gadi (līdz pensionēšanās brīdim vismaz 17 gadi). Tas lielā mērā izskaidrojams ar automatizētu pensiju plānu piemērošanu pirms vairākiem gadiem tiem iedzīvotājiem, kuri izvēli neizdarīja paši. Diemžēl vairums šīs sabiedrības daļas arvien atrodas konservatīvajos plānos, kas neveic ieguldījumus uzņēmumu akcijās vispār. Lai arī šī kārtība nesen tika pilnveidota, arvien daudzi gados jauni un darba tirgū aktīvi iedzīvotāji joprojām ir palikuši tiem nepiemērotos pensiju plānos. Šis ir brīdis, kad katram pašam jāuzņemas atbildība un jāizvēlas savam vecumam piemērots pensiju plāns. Īpaši tādēļ, ka pensiju 2. līmeņa loma tuvāko gadu laikā krasi pieaugs.
Kā pieaugs 2. pensiju līmeņa loma Latvijā?
Līdz šim sabiedrība 2. pensiju līmeņa uzkrājumu lomu un pienesumu pensionēšanās brīdī neizjuta tik krasi, kā tas būs nākotnē. Tas saistāms ar salīdzinoši neseno šī uzkrājumu modeļa ieviešanu. Taču jau tagad ir skaidri prognozējams, ka pensiju 2. līmeņa loma Latvijā laika gaitā tikai turpinās pieaugt. Katru mēnesi tajā tiek novirzīti 6% no nodarbināto algām un tā kopējais uzkrājums patlaban veido jau 6,7 miljardus eiro. Augot darba samaksai un cilvēkiem strādājot arvien ilgāk, uzkrātais kapitāls arvien pieaugs. To pierāda arī Zviedrijas prakse, kur 2. pensiju līmenī uzkrātā nauda pārsniedz jau 200 miljardus eiro.
Ja pensiju 1. līmeņa segums ir sociālās apdrošināšanas budžets un tā spēja apkalpot uzņemtās saistības, kas neaprobežojas tikai ar pensiju izmaksām, tad pensiju 2. līmeņa kapitāls ir reāla nauda, kas ieguldīta finanšu aktīvos spēj pelnīt procentus. Šī peļņa tiek gūta nevis no valsts budžetā iemaksātajiem nodokļiem, bet gan no finanšu situācijas kopumā. Tādēļ tas nekādā veidā nepalielina sociālā vai valsts budžeta saistības, kas ir ļoti būtisks faktors, vērtējot Latvijas publisko finanšu ilgtspēju. Tā ir 100% personalizētā nauda, katram pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir tiesības brīvi izvēlēties sava uzkrājuma pārvaldītāju un sekot līdzi aktivitātei, jo uzkrājums tiek precīzi uzskaitīts un pat zināms kādos tieši finanšu instrumentos šī nauda ir ieguldīta.
Ikviens 2. pensiju līmeņa dalībnieks ir investors un jebkura investora galvenais uzdevums ir optimāli (parasti atbilstoši savam vecumam, kas kalpo par riska profila atskaites punktu) sadalīt naudu starp ieguldījumiem akcijās un obligācijās. Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (OECD) šim mērķim rekomendē izmantot tā saucamas dzīves cikla investīciju stratēģijas. Šī stratēģiju izmantošana ievērojami samazina nepiemērotu risinājumu izvēles risku. Dzīves cikla ieguldījumu stratēģijas, kas pēdējā laikā kļūst arvien aktuālāka tēma publiskajā telpā, potenciāli palīdzētu esošajiem un topošajiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ievērojami palielināt savu uzkrājumu vērtību un līdz ar to arī savu finansiālo stabilitāti pensijas vecumā.
Autors ir IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs
