Brīvprātīgais – iespēja nākotnei

  • Linda Kušnire
  • 29.11.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Sabiedrības vērtības mainās un kļūst eiropeiskākas un demokrātiskākas. Arvien biežāk cilvēki  rūpējas ne tikai par savu labklājību, bet arī iedvesmo citus, tādējādi uzņemoties mentora lomu, kas var palīdzēt kādam, kuru dzīve nav lutinājusi. Brīvprātīgo darbs mūsu ikdienā ir ļoti būtisks, jo ieslodzītie ir tie, kuriem ļoti nepieciešams parādīt iespēju ne tikai labot pagātnes kļūdas, bet arī skatīties nākotnē ar pozitīvu skatījumu, daudz drošāk un pārliecinātāk.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta kopīgais mērķis ir atbalstīt sabiedrības iniciatīvas un palīdzēt pārvarēt stereotipus un stigmas, kas veidojušās gadiem ilgi par notiesāto personu reintegrāciju.

Tieši brīvprātīgo ieguldījums un viņu darbs ir viens no noteicošajiem faktoriem, kas palīdz ieslodzītajiem atrast sevī motivāciju laboties un būt sociāli atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Brīvprātīgā darba likums nosaka, ka brīvprātīgais darbs ir organizēts un uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā. Šī pieeja ir viena  no demokrātijas pamata formām, līdztekus tiesībām balsot vēlēšanās, iesaistīties politikā, kā arī pulcēties piketos, ziedot utt. Pastāv daudz veidu, kā cilvēks var palīdzēt, veicot brīvprātīgo darbu – kāds palīdz Ukrainas bēgļiem, citi palīdz organizēt dažādus valsts vai pilsētas svētkus, bet mūsu gadījumā tie ir līdzgaitnieki, kuri ir pozitīvs paraugs ieslodzītajiem.

Dažādos dzīves posmos mums līdzās ir cilvēki, kuri ar savām darbībām ceļ vai arī gremdē. Bieži vien tieši “nepareizie” līdzgaitnieki ir tie, kuru dēļ cilvēks nonāk ieslodzījumā, jo izvēlas savu laiku pavadīt ar draugiem un paziņām, kuru ietekme nav viņiem labvēlīga. Taču, izvēloties piemērotu mentoru, kurš ir gatavs ne tikai atbalstīt ar blakus būšanu, bet arī ar padomu, dzīve var ievērojami mainīties. Līdzgaitnieka uzdevums ir sadzirdēt, saprast, iedrošināt un parādīt labāku dzīves modeli nekā tas bijis līdz šim.

Aicinājums “Kļūsti kādam par iespēju” ir vairāk nekā tikai vārdi, jo tā ir iespēja arī turpmāk tikpat aktīvi un efektīvi darboties, lai sniegtu atbalstu un iespēju veidot pozitīvas pārmaiņas esošajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, mainot viņu dzīves uz labāku.

Viens no brīvprātīgajiem – Jānis Liepiņš, reiz pēc galda spēļu pasākuma teica: “Kad esi nostājies uz savām kājām, tu saproti, ka vari, un ir jādot atpakaļ sabiedrībai.” Cieņpilna attieksme pret ieslodzītajiem, pacietība un labvēlīgi draudzīgā attieksme spēj dot pozitīvu rezultātu.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projektā “Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrība un darba tirgū” sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu pēdējos septiņos gados tika apmācīti 140 līdzgaitnieki, 25 atbildīguma un atbalsta apļu brīvprātīgie, kā arī 106 Ieslodzījumu vietu pārvaldes brīvprātīgie. Patlaban Ieslodzījuma vietu pārvaldei aktīvi ir 47 līgumi ar brīvprātīgā darba veicējiem.

Vēl projektā ar brīvprātīgo atbalstu un aktīvu līdzdalību ieslodzījuma vietās tika organizēti 232 dažādi pasākumi (piedalījās 3189 ieslodzītie), piemēram, šaha turnīrs, galda spēļu pēcpusdienas, izglītojošas lekcijas un rokdarbu nodarbības, kā arī citi radoši un lietderīgi brīvā laika pavadīšanas pasākumi

Esmu pārliecināta, ka šis sāktais darbs noteikti turpināsies, jo redzam ļoti daudz pozitīvu emociju un pārmaiņu, kas ieslodzīto dzīvi padara pilnvērtīgāku.

Mūsu uzdevums šodien ir turpināt veidot tiltu starp sabiedrību un ieslodzītajiem, tāpēc aicinu ikvienu apsvērt  savas iespējas – ko jūs varat piedāvāt un kā varat palīdzēt cilvēkiem atgriezties sabiedrībā kā pilnvērtīgiem tās locekļiem. Ikviens no mums var būt kādam iespēja, daloties savās prasmēs un zināšanās.

 

Autore ir Ieslodzījumu vietu pārvaldes Brīvā laika un postpenitenciārā atbalsta bloka vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Rīga sadārdzina Latviju

Gada inflācija oktobrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada augusta, pieaugot līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% iepriekšējos divos mēnešos. Mēneša inflācija bija oktobrim tipiska jeb 0,4%. Lai arī vēl nezinām šobrīd notiekošo algu izmaiņu datus, bet nav šaubu, ka šāds cenu kāpums tikai mēreni kaitē pirktspējai - neto algas gada pirmajā pusē auga par desmito daļu, nav ticami, ka algu kāpums varētu pēkšņi “nobrukt” līdzi inflācijas līmenim, jo reģistrētā bezdarba līmenis turpina slīdēt lejup jau no vēsturiski nepieredzētiem līmeņiem.

Viedoklis Andris Kļavinskis

Pasažieru pārvadātāju nozare Latvijā - pārmaiņu krustcelēs

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari. Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš.

Viedoklis Didzis Šēnbergs

Kas ir visaugstākā Lāčplēša ordeņa kavalieris Eižēns Žanens?

Mani virsrakstā minētajā jautājumā pamudināja iedziļināties Latvijas Valsts prezidenta institūcija. Piemēram, Triju Zvaigžņu ordenim ik gadu var parādīties jauni I šķiras saņēmēji jeb lielkrusta komandieri. Kā šogad Raimonds Pauls, par ko visi priecājamies. Taču Lāčplēša kara ordeņa kavalieru (L.k.o.k.) skaits ir galīgs, atšķirībā no citiem apbalvojumiem vajadzētu būt skaidrībai par visiem pirmās šķiras saņēmējiem, jo tā piešķirta vienpadsmit cilvēkiem.

Jaunākajā žurnālā