Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Turpmāk visas jaunās automašīnas būs jāaprīko ar vairākām obligātām drošības tehnoloģijām — tā pagājušajā gadā lēma Eiropas Parlamenta deputāti. Jaunās regulas mērķis ir samazināt ceļu satiksmē bojā gājušo un cietušo skaitu. Sagaidāms, ka tehnoloģijas palīdzēs izvairīties no cilvēku kļūdām, kas izraisa ap 95% ceļu satiksmes negadījumu. Galvenie avāriju cēloņi ir ātruma pārsniegšana, neuzmanība un braukšana alkohola reibumā. Vai tehnoloģijas var palīdzēt?
Tehnoloģijas, kas nākotnē būs tikpat ierastas kā drošības jostas
Jau tagad vairākums auto ražotāju jaunajās automašīnās iestrādā dažādas modernas drošības tehnoloģijas, taču turpmāk tās vairs nebūs papildu ekstras, bet gan obligāts aprīkojums – kā drošības jostas, bez kurām droša braukšana nu jau vairs nav iedomājama. Jaunā regula nosaka, ka visiem jaunajiem transportlīdzekļiem (t.i., vieglajiem automobiļiem, furgoniem, kravas automobiļiem un autobusiem) no 2022. gada 6. jūlija jābūt aprīkotiem ar:
- intelektiskā ātruma pielāgošanu (Intelligent speed assistance) — sistēmu, kas palīdz transportlīdzekļa vadītājam uzturēt ceļa videi piemērotu ātrumu, nodrošinot speciālu un piemērotu atgriezenisko saiti;
- atpakaļgaitas kontroli ar kameru vai sensoriem (Reversing detection with camera or sensors), kas brīdina vadītāju par personām un objektiem transportlīdzekļa aizmugurē, lai izvairītos no sadursmēm, braucot atpakaļgaitā;
- brīdinājumu par vadītāja miegainību un uzmanību (Attention warning in case of driver drowsiness), kas novērtē vadītāja modrību transportlīdzekļa sistēmu analīzes ceļā un, ja vajadzīgs, brīdina vadītāju;
- avārijas apstāšanās signālu (Emergency stop signal), kas ir gaismas signāla funkcija, kas citiem ceļu satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļa aizmugurē norāda par strauju bremzēšanu.
Savukārt vieglajām automašīnām un mikroautobusiem vēl papildus jābūt aprīkotiem ar notikuma datu reģistratoru (Event data recorder), kas reģistrē ar sadursmi saistītus datus, joslu uzraudzības sistēmu (Lane keeping assistance), kas brīdina par novirzi no joslas, un uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu (Advanced emergency braking), kas var automātiski noteikt potenciālu sadursmi un uzsākt bremzēšanu, lai izvairītos no avārijas.
Jaunajiem auto modeļiem no 2022. gada, bet no 2024. gada visiem automašīnu ražotājiem, izlaižot gan jaunus, gan jau esošus automašīnu modeļus.
Nomas automašīnās jau tagad plaši pieejamas drošības tehnoloģijas
Arī nomas automašīnām ir svarīgi būt aprīkotām ar iespējami plašu drošības tehnoloģiju klāstu, ņemot vērā, ka tās visbiežāk izmanto cilvēki no citām valstīm vai pilsētām, vadot auto svešā, nepazīstamā vidē. Drošības sensori un citas tehnoloģijas palīdz ātrāk pamanīt bīstamas situācijas un ļauj pievērst vairāk uzmanības ceļam. Piemēram, Avis autoparkā jau patlaban vairums automašīnu ir aprīkotas ar dažādiem drošības sensoriem — atpakaļgaitas kontrole ir pieejama jau 100% automašīnu, 70% ir aprīkoti ar pasīvo ātruma kontroles sistēmu, savukārt 75% nomas auto ir iebūvēts avārijas apstāšanās signāls. Nākotnē, turpinot atjaunojot autoparku, drošības tehnoloģiju izmantojums tikai pieaugs.
Jaunās prasības noteikti automašīnu ražotājiem prasīs papildu finansiālos ieguldījumus, taču vienlaikus turpinās arī darbs pie šo tehnoloģiju attīstīšanas un rūpniecisko izmaksu samazināšanas. Līdz ar to var prognozēt, ka gala patērētājs lielu izmaksu pieaugumu nejutīs.
Drošo automašīnu skaits pieaugs, taču jāuzlabo arī braukšanas kultūra
Ražotāji aktīvi strādā pie drošības uzlabojumiem, un automašīnās iebūvēto tehnoloģiju izaugsme pēdējā desmitgadē ir bijusi patiešām ievērojama, līdz ar to pamazām arī Latvijas tirgū ieplūst arvien tehnoloģiski attīstītākas un drošākas automašīnas. Paies vēl kāds laiks, kamēr Latvijā lielākā daļa automašīnu uz ceļiem būs aprīkotas ar obligātajām drošības tehnoloģijām, taču jau tagad jebkurš papildu sensors palielina kopējo drošību uz ceļa. Vienlaikus nevar paļauties tikai uz gudrām automašīnām — ir jāmainās mūsu kopējai braukšanas kultūrai un uzvedībai uz ceļa, jo to neviens sensors vai iekārta nespēs ietekmēt.
Autore ir AVIS pilna servisa līzinga departamenta vadītāja
