Kā sākumskolas rotaļas veido dzimumu nevienlīdzību IT jomā

  • Hipa Gustavsone (Hipp Gustavson)
  • 04.10.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

DESI pētījums liecina, ka sievietes veido tikai 23% no visiem IT pārstāvjiem Latvijā. Arī Riga TechGirls publicētā informācija apliecina, ka IT nozarē nodarbināto sieviešu skaits svārstās starp 20% un 25%. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory dati norāda, ka IT jomā Latvijā strādā 29% sieviešu. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstī Igaunijā, kas daudzos digitalizācijas aspektos apsteidz Latviju, tomēr arī tur sieviešu īpatsvars IT jomā svārstās ap 25%.

IT nozarē jau vēsturiski bijis vairāk vīriešu, un tā noteikti nav tikai Latvijas vai Igaunijas problēma. Tomēr, ja apzināmies digitalizācijas un IT jomas attīstības lomu valsts kopējā tautsaimniecībā, kā arī vienlīdzības nozīmi, mums jācenšas mainīt situāciju. Lai rastu risinājumu, ir svarīgi saprast, kāpēc nozarē, kurā atalgojums nereti ir augstāks nekā vidēji valstī, ir ilgstošs darbaspēka trūkums un salīdzinoši maza sieviešu interese par karjeras iespējām? Uzņēmums Tietoevry līdz 2030. gadam vēlas sasniegt dzimumu balansu darbaspēka jomā — 50% sieviešu un 50% vīriešu. Tomēr rodas jautājums, vai, neiedziļinoties apstākļos, kas ietekmē situāciju, šāds mērķis ir reāls?

Tikai 22% no studējošajiem IT jomā bija sievietes

Vairāki pētījumi pierāda, ka sievietes, interesējoties par tehnoloģiju tēmām, nereti saskaras ar vairākiem izaicinājumiem - zemu pašapziņu, ierobežotu datora lietošanas pieredzi mājās un skolā, negatīvu priekšstatu par tehnoloģijām (tās tiek uztvertas kā garlaicīgas, antisociālas un izolējošas) un bažām, ko rada kopējais sieviešu trūkums nozarē. Veidojas apburtais loks. Vienlaikus dažādi pētījumi skaidro, ka meitenes zaudē interesi par tehnoloģiju jomu jau sākumskolā, jo maldīgi tiek izplatīts priekšstats, ka “zēniem ir talants uz tehnoloģijām”. Šāds stereotips savukārt izriet no tā, ka zēni pirmsskolas un sākumskolas posmā nereti tiek vairāk mudināti būvēt un montēt lietas, darbojoties paši savām rokām, kā rezultātā tiek attīstīta telpiskā domāšana.

Nav iemesla uzskatīt, ka tāda pati attīstība nenotiks arī meitenēm, ja to apzināti veicinās. Ja sākumskolā zudusi kopējā interese par tehniskajiem priekšmetiem, turpmākajos izglītības posmos to ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami, atjaunot. Jāpiezīmē, ka Rīgas Tehniskajā universitātē aizvadītajā mācību gadā tikai 22% no studējošajiem IT jomā bija sievietes. Salīdzinājumam jāmin, ka Igaunijas lielākajās augstskolās TalTech un Tartu Universitātē sievietes veido tikai trešdaļu no studentiem, kas studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

Labāki rezultāti zinātnē

Patiesībā nevienlīdzība ir gadsimtiem sena problēma - kopš Marijas Kirī, kura 1903. gadā saņēma Nobela prēmiju, šo apbalvojumu fizikā, ķīmijā vai medicīnā ir saņēmušas tikai 17 sievietes, savukārt 2020. gadā starp Nobela prēmijas laureātiem dabaszinātnēs bija 572 vīrieši. 2021. gadā Eiropā bija 6,9 miljoni zinātnieku un inženieru, no kuriem 41% ir sievietes. Jāpiezīmē, ka Latvijai šajā aspektā ir pozitīvi rādītāji - 51% zinātnieču ir sievietes. Tomēr - vai ar to pietiks? Mēs neesam sliktākajā pozīcijā Eiropā, bet pavisam noteikti vēl ir daudz vietas izaugsmei.

Raksts turpināsies pēc reklāmas

Lai sekmētu meiteņu interesi par tehnoloģijām, jau savlaicīgi ir jārosina izmēģināt spēkus dabaszinātnēs un matemātikā, jāiedrošina piedalīties spēlēs un rotaļās, kas ietver būvniecību un darbošanos ar savām rokām. Lai gan lielā daļā sabiedrības tas nešķiet ierasti, šāda “peldēšana pret straumi” var sniegt rezultātus. Latvijā ir arī vairāki veiksmīgi piemēri un iniciatīvas, kas mērķtiecīgi strādā, lai uzlabotu situāciju. Tāpat ir pieejami daudz un dažādi atbalsta fondi un projekti, lai rosinātu sieviešu iesaisti IT nozarē – Riga TechGirls, Codelex, Women4IT.

Hobijs kā iespēja nojaut robežas

Nojaukt robežas var palīdzēt arī interešu izglītība un hobiji, kas saistīti ar IT nozari – tas palīdz lauzt stereotipus un sniedz meitenēm un sievietēm drosmi, pārliecību par sevi un vēlmi raudzīties ārpus rāmjiem. Tomēr atslēga ir savlaicīgā rīcībā – piesaistot meitenes zinātnei un tehnoloģiju jomām pēc iespējas ātrāk, vēlāk nebūs jābrīnās, kāpēc veidojas dzimumu nevienlīdzība? Ja meitenes sāk interesēties par tehnoloģijām jau agrā vecumā, ir lielāka iespēja, ka viņas pēc vidusskolas studēs saistītās jomās. Lielāks sieviešu īpatsvars IT nozarē kopumā arī radītu pozitīvu iedvesmu mazām meitenēm un palīdzētu izjaukt apburto loku.

Runājot par darba tirgu, jāņem vērā, ka pieņēmums, ka “sievietēm nevajadzētu strādāt zinātnē un tehnoloģiju nozarē” ir gadsimtiem sens stereotips, un dažādība – dzimuma, vecuma, etniskā vai cita veida – ir priekšrocība ikvienā dzīves jomā, arī IT nozarē. Ja dažādi risinājumi tiktu izstrādāti komandās, kurās ir abu dzimumu pārstāvji, tas nodrošinātu plašāku redzējumu un sabiedrība kopumā tikai iegūtu. Izaugsme būtu jūtama ne tikai ekonomiskā izteiksmē, bet arī nozarē kopumā – sievietes IT nozarē nozīmētu arī mazāku darbaspēka trūkumu.

Ko var darīt IT uzņēmumi?

Pirmkārt, lūkojieties pāri stereotipam! Ja ir izvēle starp diviem līdzvērtīgiem kandidātiem, dodiet priekšroku sievietei. Izmēģiniet “aklo atlasi”, kad, pieņemot jaunu darbinieku, personas dzimums atlases komandai nav zināms, vismaz CV apskates fāzē. Vairāki pētījumi no dažādām nozarēm pierāda, ka, izmantojot šādu metodi, darbā biežāk tiek pieņemtas tieši sievietes. Piedāvājiet savu darbinieku bērniem iespējas iepazīt uzņēmuma darbu vai meklējiet sadarbības iespējas ar skolām, lai ar savu darbinieku palīdzību atvērtu IT pasauli jauniešiem. Piemēram, Tietoevry cenšas nodrošināt, lai katram vadītājam pēctecības plānos būtu vismaz viena sieviete. Tādā veidā vēlamies palielināt sieviešu - vadītāju īpatsvaru. Pret abu dzimumu kandidātiem izturamies vienlīdzīgi gan iekšējā, gan ārējā personāla atlasē, visiem tiek garantētas vienlīdzīgas iespējas pieteikties uz vakancēm. Tas pats princips attiecas uz citiem demogrāfiskajiem rādītājiem.

Balstoties uz vairāk nekā 20 gadu pieredzi IT nozarē, varu droši apgalvot, ka sievietes, kuras strādā IT jomā, ir ļoti apņēmīgas un uz rezultātu orientētas. Esmu satikusi pārsteidzošas sievietes, kuras ir produktu un izstrādes menedžeres, IT jomu vadītājas, sistēmu analītiķes, testētājas, projektu vadītājas, programmētājas, lietotāja interfeisa dizaineres vai sistēmu administratores. Uzskatu, ka visiem IT uzņēmumiem ir jāpieliek pūles, lai šajā jomā iesaistītu un noturētu sievietes, jo rezultātā iegūs visi.

 

Autore ir Tietoevry Fintech Estonia EasyFS banku centralizācijas sistēmas nodaļas vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Viedoklis Agnese Arne-Štencele

Mājražotājiem nepieciešama taisnīga vide, kur attīstīties

Vadot kooperatīvu, nereti saņemu jautājumu, vai kooperatīvi kā koncepts nav jau novecojis jēdziens. Es teiktu, ka nē, un šajā modelī vēl ir daudz iespēju, ko apgūt. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka “latvietis kooperēties nemāk”, bet tas ir mīts. Kooperatīvi ir vajadzīgi, jo tie strādā. Tādā veidā var mācīties sadarboties, augt un attīstīties. Kooperatīvu mērķis ir stiprināt vietējo ražotāju kopienu, piedāvāt kvalitatīvus, ekoloģiskus produktus un veidot īsu, godīgu pārtikas ķēdi starp ražotāju un pircēju.

Viedoklis Edgars Surgofts

Mājoklis kādā no Latvijas reģioniem – vai nesasniedzams sapnis?

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Jaunākajā žurnālā