Foto - Ieva Leiniša, LETA
2023. gada 2.oktobris. 586. diena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ziņo Latvijas Radio. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministri vienojās Ukrainas pilsoņiem līdz 2025. gada 4. martam pagarināt tiesības saņemt pagaidu aizsardzību ES. Vienlaikus Latvijā dzīvojošo Ukrainas bērnu skaits nu jau veido aptuveni 2% no visa Latvijas bērnu skaita. Un dažiem no viņiem jau mēnesi šis ir trešais mācību gads Latvijā, dažiem otrais, bet dažiem tikai pirmais. Vai esam izdarījuši visu, lai mudinātu bērnus apmeklēt Latvijas mācību iestādes? Lai veicinātu viņu integrāciju? Lai palīdzētu pārvarēt kara traumas? Lai atbalstītu latviešu valodu apguvē? Nē, neesam.
Par Ukrainas bērnu izaicinājumiem izglītības jomā nevaldības organizācijas runā jau kopš 2022. gada pavasara, kad nokavējām iespēju vasarā rīkot dažādas aktivitātes, lai palīdzētu integrēties bērniem Latvijas mācību vidē. Finansējumu šai vajadzībai tikai vasaras nometņu veidā valdība piešķīra pašās maija beigās.
Kāds, protams, kaut ko paspēja vēl augustā izdarīt, taču aptuveni puse piešķirtās naudas palika valsts budžetā neizlietota. Uz šī paša grābekļa uzkāpām atkal šajā pavasarī – naudu nu jau otro reizi valdība piešķīra maija otrajā pusē, šoreiz gan daudz plašākam aktivitāšu lokam un tā izlietojama līdz novembrim. Paspēsim izdarīt daudz vairāk. Taču vai bērns var iemācīties 5 vai 10 dienu laikā latviešu valodu tā, lai veiksmīgi iekļautos nākamajā gadā skolā?
Jānorāda, Ukrainas vecākiem nav pienākuma vest bērnus uz Latvijas mācību iestādēm, jo Ukrainas bērni var izvēlēties mācības tālmācībā. Ukrainas bērnu, kuri ir obligātajā izglītības vecumā, bet neapmeklē Latvijas mācību iestādes saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem uz š.g. 15. jūniju bija 313 obligātajā pirmskolas vecumā, bet 2264 bērniem septembrī bija jāuzsāk mācības 1.-9. klasē. Šajā jomā atšķiramies no vairākām ES valstīm, dodot šo izvēles iespēju, kas ir identiska Latvijas bērniem – mācīties klātienē vai tālmācībā.
Lai atbalstītu tos, kuri tomēr izlēmuši mācīties Latvijā, Izglītības un zinātnes ministrija piešķīrusi finansējumu 275 eiro mēnesī pedagogu darba samaksai, kas saistīts ar individuālā izglītības programmas apguves plāna izpildi, par katru Ukrainas bērnu, kas mācās konkrētajā skolā. Taču pretēji nevaldības organizāciju viedoklim šā gada augusta beigās valdība pieņēma lēmumu, ka šāds finansējums pienākas tikai bērniem, kas skolas gaitas uzsākuši no š.g. 1. septembra. Tātad, ja bērns ieradās Latvijā šā gada aprīlī vai augustā, viņam it kā jau bija pilnvērtīgas iespējas latviešu valodu apgūt un viņa izglītošanai pienākas tikai puse šīs naudas.
Nekādas papildu aktivitātes latviešu valodas apguvē, neskaitot minētās neformālās aktivitātes un atsevišķus nevaldības organizāciju projektus Ukrainas bērniem, kas neapmeklē Latvijas mācību iestādes, nav plānotas. Īpaši skarbi tas skar tos, kuri vēlas mācīties vidusskolā vai būtu izvēlējušies mācīties profesionālajā izglītībā. No šī mācību gada profesionālā izglītība šiem bērniem pieejama tikai tad, ja ir latviešu valodas zināšanas, bet latviešu valodas bezmaksas kursi ar valsts finansējumu notiek tikai pieaugušajiem. Tas pats attiecas uz tiem bērniem, kuri tālmācībā pabeigs vidusskolu Ukrainā, bet varētu vēlēties mācīties Latvijas augstskolās latviešu valodā.
Par šiem jautājumiem esam uzrunājuši izglītības ministri vairākas reizes – sūtījuši vēstules, aicinājuši uz sarunu. Jāsaka liels paldies ministrijas un nozares ekspertiem par atsaucību, taču ar to ir par maz. Ir nepieciešami politiski lēmumi un skaidra rīcība, lai gūtu atbildes uz jautājumiem:
- Vai mums ir pilnīga pārliecība, ka visi Ukrainas bērni Latvijā obligātajā vecumā saņem izglītību?
- Vai Latvijas mācību iestādēs ir atbilstošs skolotāju palīgu skaits darbam ar Ukrainas bērniem?
- Kādas aktivitātes plānotas, lai visiem Ukrainas bērniem Latvijā palīdzētu apgūt latviešu valodu?
- Kā tiks nodrošināta neformālo aktivitāšu Ukrainas bērnu integrācijai nepārtrauktība nākamajā gadā? Vai tās būs pieejamas jau pavasara brīvlaikā?
- Kādu palīdzību esam gatavi sniegt bērniem, kuri turpina mācības tālmācībā? Vai varam, piemēram, atvērt viņiem skolu bibliotēkas un datorklases?
Visbeidzot, viens no, iespējams, būtiskākajiem jautājumiem ir komunikācija ar Ukrainas bērnu vecākiem Latvijā. No savas puses esam runājuši par to, ka Ukrainas bērniem Latvijā skola ir gan droša vide, kur būt, gan iespēja socializēties, atrast jaunus draugus, satikt klātienē skolotājus un citu atbalsta personālu un arī piedalīties dažādās fakultatīvās nodarbībās, tajā skaitā sporta. Ministrijas un nozares darbinieki ir piedalījušies biedrības Gribu palīdzēt bēgļiem rīkotajās tikšanās reizēs, taču neesam dzirdējuši ne par vienu aktivitāti, ko iniciētu pati ministrija.
Ukrainas bērnu vecāki, protams, ir tie, kuri vislabāk zina, kas viņu bērniem ir nepieciešams – vai tā ir skola Latvijā vai skola tiešsaistē Ukrainā, vai abas paralēli. Taču vienlaikus mums jābūt pārliecībai, ka esam darījuši visu, lai atbalstītu un palīdzētu bērniem mācīties Latvijas mācību iestādēs, lai palīdzētu iekļauties un attīstīties. Ir ļoti daudz labu piemēru, kas parāda, ka tas ir iespējams. Bet tiem nav jābūt izņēmumiem.
Autore ir biedrības Gribu palīdzēt bēgļiem valdes locekle
Vairāk informācijas: https://gribupalidzetbegliem.lv/2023/06/27/kas-sagaida-ukrainu-bernus-nakamaja-macibu-gada/
Biedrības Gribu palīdzēt bēgļiem sagatavota faktu lapa par Ukrainas bērniem pieejamo atbalstu Latvijas mācību iestādēs: https://ej.uz/atbalsts_ukrainas_berniem_latvijas_skolas
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem”.
