Uz nāves robežas

Neidentificētu cilvēku kapu kopas Krāslavas novada Zaščirinas pareizticīgo kapsētā. Viņi miruši pēc Latvijas—Baltkrievijas robežas šķērsošanas. Foto — Anna Griķe  Foto -  Kopš Baltkrievija

Paraugprāva

Ievu Raubiško no Gribu palīdzēt bēgļiem tiesā kā nelikumīgas robežšķērsošanas organizētāju. Vai valsts tā iebiedē cilvēktiesību aktīvistus?

NVO informācijas centrs Rīgā – vieta, kur ukraiņi palīdz ukraiņiem

Nevaldības organizāciju (NVO) informācijas punktā cilvēki no Ukrainas, kas ieradušies Latvijā, jau no 2022. gada marta var atrast palīdzību dažādās jomās, sākot no pirmās nepieciešamības lietām līdz pat ģimenes brīvā laika pavadīšanas iespējām. Savukārt Latvijas iedzīvotāji var uzzināt par iespējām, kā palīdzību sniegt, vai noskaidrot, kā palīdzēt saviem ukraiņu draugiem. NVO informācijas punktu biedrība Gribu palīdzēt bēgļiem izveidoja, lai palīdzētu Ukrainas bēgļiem nekavējoties atrast to palīdzību, kas pagājušajā gada pavasarī tajā laikā bija neieciešama visvairāk, un sniegtu šo informāciju vienuviet. Jau sākotnēji bijām apkopojuši informāciju no vairākiem desmitiem nevaldības organizāciju, piemēram, Tavi draugi, Latvijas skautu un gaidu centrālās organizācijas, Patvēruma Drošā māja, Pestīšanas armijas, Caritas par viņu iespējām. Pateicoties Rīgas domes atbalstam, esam varējuši punkta darbību nepārtraukti nodrošināt Rīgas Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centra telpās.

Podkāsts nr. 189: Kas notiek uz Baltkrievijas robežas? Kā palīdzēt kredītņēmējiem? Uz ko cer Hodorkovskis?

Vairāk nekā mācības

2023. gada 2.oktobris. 586. diena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ziņo Latvijas Radio. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministri vienojās Ukrainas pilsoņiem līdz 2025. gada 4. martam pagarināt tiesības saņemt pagaidu aizsardzību ES. Vienlaikus Latvijā dzīvojošo Ukrainas bērnu skaits nu jau veido aptuveni 2% no visa Latvijas bērnu skaita. Un dažiem no viņiem jau mēnesi šis ir trešais mācību gads Latvijā, dažiem otrais, bet dažiem tikai pirmais. Vai esam izdarījuši visu, lai mudinātu bērnus apmeklēt Latvijas mācību iestādes? Lai veicinātu viņu integrāciju? Lai palīdzētu pārvarēt kara traumas? Lai atbalstītu latviešu valodu apguvē? Nē, neesam.

Nosargāt cilvēcības robežu

Kopš dzelzs priekškara krišanas Baltijas valstu austrumu robežu dažādos posmos izmantojošas dažādas robežšķērsotāju grupas. Skaudru vizuālo priekšstatu par to var gūt filmā Bēgt (Flee, 2021), kas atspoguļo kādas afgāņu ģimenes ceļu no Kabulas uz Kopenhāgenu caur Maskavu un Igaunijas pierobežu 20. gs. 90.-ajos gados. Ceļā cilvēku dzīves tiek pakļautas nemitīgam riskam, psihoemocionālam pazemojumam un nesamērīgām izvēlēm, arī pametot trauslākos nāves ēnā. Tuvāk mūsdienām, 2021. gada vasarā uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas parādījās jaunas migrantu grupas, bet rudenī cilvēku tūkstoši bija sapulcējušies pie Polijas robežas. Ekspertu diskusijās medijos jau tad izskanēja viedoklis, ka šis sākumā šķietošais hibrīdkarš faktiski ir migrantu pārvēršana ierocī (weaponizing migrants). [1] Un arī 2023. gada jūnijā Latvijā vēl joprojām runā par hibrīdkaru. Par karu, kurā ir ikdienas sadursmes, ieroči un arī bojā gājušie.