Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme, un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem.
Eiropas Savienības Zaļais kurss paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā Zaļais kurss plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā? Meža nozares pārstāvji norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt.
Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darba vietas un ekonomisko attīstību. Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai.
Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts – kā oglekli uzglabājoša “noliktava”.
Meži sniedz cilvēkiem arī dažādas atpūtas iespējas, tajos iespējams izbaudīt dabas skaistumu, pastaigāties, piknikot, sēņot, ogot, sportot utt. Meži arī veicina tūrisma attīstību, piesaistot apmeklētājus no citām valstīm.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu mežu pārvaldību Latvijā, tiek veikti dažādi pasākumi mežu atjaunošanai un ilgtspējīgas mežsaimniecības principu ievērošanai. Tas ietver meža koku selekciju, jauno koku stādīšanu, meža uzturēšanas darbus, kā arī dažādu meža slimību un kaitēkļu apkarošanu.
Gada laikā Latvijas privātajās un valsts kokaudzētavās kopējais realizētais stādu apjoms ir 65 miljoni, no tiem 15 miljoni tiek eksportēti, galvenokārt uz Zviedriju. Jau labu laiku visplašāk izmantotā un efektīvākā stādu audzēšanas tehnoloģija ir ietvarstādi, kurus pirmajā posmā audzē kūdras substrātā, specializētās audzēšanas kasetēs.
Tālāk augsnē tos pārstāda kopā ar visu kūdras substrātu, kas pirmajā augšanas gadā nodrošina arī daļu no nepieciešamajām barības vielām. Stāds netiek traumēts, pārstādot mežā, un mazāk cieš no nelabvēlīgiem vides apstākļiem ieaugšanas laikā. Vienlaikus ietvarstādi jeb konteinerstādi ir tehnoloģija, kas ļauj nodrošināt mehanizētu stādīšanu ar augstu darba ražīgumu (1500 – 2000 stādu dienā), turklāt to var darīt garāku veģetācijas periodu. Nākotnes skatījumā šo apjomu ir iespējas ievērojami kāpināt, pielietojot jaunus mehanizētās stādīšanas mehānismus.
Kūdras substrāts Ziemeļvalstīs, Skandināvijā un arī Baltijas valstīs kokaudzēšanā ir nozīmīgs un principā neaizvietojams, jo tas piedāvā vairākas priekšrocības un izmantošanas iespējas. Kūdra ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas ilgstoša laika periodā augu sabrukšanas rezultātā mitrās un skābās vidēs. Tas ir dabisks mitruma avots, kas sniedz labvēlīgu kokaudzēšanas vidi un veicina augu attīstību. Viena no galvenajām kūdras substrāta priekšrocībām ir tā lieliskā ūdens uzglabāšanas spēja. Kūdra spēj absorbēt lielu daudzumu mitruma un to turēt ilgstoši, tādejādi nodrošinot stabilu mitruma līmeni augsnē. Kokaudzēšanā tas ir īpaši svarīgi, jo tas palīdz izvairīties no pārmērīgas augsnes izžūšanas un nodrošina augiem nepieciešamo mitrumu pat vissausākajos laika apstākļos. Kūdra arī uzlabo augsnes struktūru un palīdz labi ventilēt augsni, kas ļauj saknēm brīvi attīstīties un nodrošina labu gaisa un ūdens apmaiņu. Tādējādi kūdras substrāts veicina sakņu sistēmas attīstību un augšanu, kas ir būtiski svarīga veselīgām un spēcīgām kokaudzēm. Turklāt kūdras substrāts ir bagāts ar organiskajām vielām, kas ir barības vielas augiem, nodrošinot tiem nepieciešamos elementus augšanai un attīstībai. Organiskās vielas arī uzlabo augsnes struktūru un veselīgumu, veicinot labvēlīgu mikroorganismu aktivitāti. Turklāt kūdrā “dzīvo” meža videi raksturīgās mikorizas sēnes, kas palīdz vēl labāk un stabilāk stādiņam ieaugt, uzlabojot tā noturību. Kūdras substrāts ir stabils materiāls, kas nodrošina ilglaicīgu atbalstu kokaudzēšanas procesā. Tas spēj saglabāt savas labvēlīgās īpašības ilgu laiku, tādējādi nodrošinot stabilu vidi augšanai un attīstībai. Kūdras substrāts ir arī viegli pārvaldāms un pielāgojams, ļaujot to izmantot dažādos kokaudzēšanas apstākļos un dažādām vajadzībām.
Piemēram, AS Latvijas valsts meži izmanto 13 000 – 14 000 kubikmetru kūdras substrāta gadā, savukārt lauku apstrādei tiek izmantoti 23 000 – 25 000 kubikmetru frēzkūdras.
Kā jau minēts, Eiropas Savienības Zaļais kurss paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam. Taču te sākas pretrunas un nav saskatāma nekāda loģika. Tas pats Zaļais kurss un Fit for 55 noteicis sekot tā sauktajai Taksonomijas regulai, kuras pielikuma projektā uzstājīgi ieteikts neizmantot kūdru un kūdras produktus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Eiropas Savienības Zaļais kurss ir stratēģija un plāns, kas tika ierosināts 2019. gadā, lai padarītu ES par pirmo klimatiski neitrālo kontinentu līdz 2050. gadam. Tā mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicināt ilgtspējīgu enerģijas ražošanu, uzlabot enerģijas efektivitāti, aizsargāt bioloģisko daudzveidību un veicināt pāreju uz tīru un ilgtspējīgu ekonomiku. Savukārt Fit for 55 ir ES Zaļā kursa elements, kas ietver virkni pasākumu, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Diemžēl Eiropas Savienības un starptautiskajā statistikā tiek likta vienādības zīme starp dārzkopības kūdru un enerģētisko kūdru – kūdra un tās produkti tiek grupēti kopā kā enerģijas resurss ar vienotu kodu.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinos tiek pieņemts, ka kūdra uzreiz pēc ieguves oksidējas, izdalot visu tajā esošo CO2. Tomēr patiesībā kūdras produktas ogleklis saglabājas ilgstoši un neuzrādās tūlītēja CO2 emisija. Pēc dārzkopības kūdras izmantošanas tā atgriežas dabā kā augsnes uzlabotājs vai tiek izmantota meža audzēšanai ar koku ietvarstādiem, tādējādi veicinot CO2 absorbēšanu.
Jāatgādina, ka 2020. gadā Eiropas Komisija ierosināja Eiropas Klimata likumu, kas paredz līdz 2050. gadam izveidot klimatneitrālu Eiropas Savienību. Šis vērienīgais plāns ietver mitrāju kā nozīmīgas oglekļa piesaistītājas saglabāšanu un atjaunošanu. Tas attiecas arī uz purviem kā vienu no mitrāju veidiem, kuros, iespējams, būtu jāpārtrauc jebkāda saimnieciskā darbība un jāuzsāk izstrādāto purvu rekultivācija. Diemžēl šai sakarā jāsecina, ka Eiropas Komisijā, tāpat kā lielā daļā dalībvalstu no Eiropas dienvidiem, nav izpratnes par to, ka kūdras substrātam nav atrasts līdzvērtīgs aizvietotājs, kuru būtu iespējams nodrošināt gan pietiekamā daudzumā, gan kvalitātē.
Joprojām nav aplēsts, kāda ietekme un zaudējumi radīsies, ja aizliegs vai ierobežos kūdras izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Viedokļi par kūdras aizstāšanu ar kaut ko virmo gaisā, bet tam nav datos pamatota risinājuma, nav zinātnisku pētījumu, nav izpētes par to, kā tas ietekmēs lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares Eiropā.
Starpvalstu statistikā ir redzams, ka vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā, Vācijā, Portugālē un Nīderlandē, praktiski visi kūdras purvi ir degradēti cilvēku saimnieciskās darbības dēļ, piemēram, purvu nosusināšanas lauksaimniecības vajadzību dēļ vai kūdras izmantošanas apkures nolūkos. Tāpēc ir svarīgi glābt šos purvus. Tomēr ir jāņem vērā, ka situācija katrā valstī ir atšķirīga un tā arī ir jāizvērtē atšķirīgi. Latvijā situācija purvos ir daudz labāka. Aptuveni 70% no Latvijas purviem ir saglabāti neskarti, un aptuveni 40% atrodas aizsargātās dabas teritorijās. Kūdras ieguve un saimnieciskā darbība notiek tikai 4% purvu. Vēl svarīgāk ir tas, ka Latvijā iegūtā kūdra netiek izmantota enerģētiskajā nozarē, bet tikai dārzkopībā un meža stādu audzēšanā. Tādā veidā kūdra dabiski atgriežas atpakaļ augsnē kopā ar izmantošanai paredzētajiem augiem.
Saliekot skaitļus kopā, redzam, ka viens kubikmetrs kūdras var izaudzēt 7000 priedes stādu, ar kuriem savukārt var apstādīt 2,8 ha. Ja rēķinam tālāk, tad 2,8 ha meža 70 gados piesaista 1232 t CO₂. Savukārt kubikmetra kūdras ieguve rada 1,8kg SEG emisijas. Ieguvums pret zaudējumu ir acīmredzams, diemžēl kopaina netiek skatīta un tādā veidā tas Eiropas lēmējinstitūcijās netiek rēķināts.
Tāpēc Latvijai ir daudz lielāki ieguvumi no kūdras izmantošanas esošajos apjomos, īpaši virzoties uz klimatneitrālu ekonomiku, nekā no saimnieciskās darbības pārtraukšanas purvos.
Lai panāktu klimatneitrālu saimniekošanu, ir svarīgi atšķirt enerģētiskās kūdras izmantošanu no kūdras pielietošanas dārzkopībā un mežsaimniecībā. Līdz ar to enerģētiskā kūdra jāskata šķirti no lauksaimniecībā izmantotās kūdras.
Ja plānotajā purvu apsaimniekošanas politikā nespēsim panākt izmaiņas un atgrieztos pie iepriekšējām stādu audzēšanas metodēm, jo kūdras ieguve būs pārtraukta, tas radītu ļoti negatīvas, pat neatgriezeniskas sekas. Stādu audzēšana kļūtu lēnāka un neefektīvāka, samazinātos pieejamo meža koku stādu apjoms un to kvalitāte. Tas savukārt ietekmētu mežu atjaunošanu Latvijā, kas ir pretrunā Zaļā kursa mērķiem.
Latvijas stādu audzētāji un augļkopji ir vienisprātis – kūdru nevar aizstāt ar citu substrātu, alternatīva kūdrai pagaidām nav atrasta. Citiem substrātiem, piemēram, akmens vatei, kokosa šķiedrai, “ekoloģiskā pēda” ir vēl lielāka nekā kūdrai, jo to ražošanai un transportēšanai lielos attālumos tiek patērēts liels resursu apjoms. Kokosa šķiedras mineralizējas 6-7 gados, dārzeņkopībā to izmanto divas sezonas, saknēm saaugot kopā, kas nav pieļaujams meža stādiem. Pastāv liela iespēja ievazāt pie mums neesošus kaitēkļus, slimības un vīrusus, kas nākotnē var nodarīt milzu postu. Minerālvatei dārzeņkopībā plēvi atdala no vates, minerālvati samaļ, iestrādā augsnē, ko var izmantot ceļu būvniecībā, taču to nav iespējams izmantot meža stādu un citu ilglaicīgu stādu audzēšanai, kur stāds tiek stādīts kopā ar substrātu. Savukārt ar augu bāzes kompostu nav nodrošināms vienmērīgs, nemainīgs barības elementu un organisko vielu sastāvs lielam apjomam – tas svārstās un nevar pielietot vienmērīgu audzēšanas un papildmēslošanas tehnoloģiju, kas ir ļoti svarīga ierobežota substrāta augiem.
Turklāt kūdras substrāta aizstājēja izvēle var būt sarežģīta, jo alternatīviem materiāliem jābūt plaši pieejamiem, kvalitatīviem un par pieņemamām cenām. Pāreja uz jauniem substrātiem var prasīt papildu tehniskās prasmes un izglītību kokaudzētājiem un mežu atjaunošanas speciālistiem.
Bez kūdras izmantošanas stādu un pārtikas audzēšana ir apdraudēta un novedīs daudzas audzētavas līdz bankrotam, bet meža audzēšana ir neiespējama. Meža nozares pārstāvji – meža īpašnieki un meža stādu audzētāji – norāda, ka meža stādus, ņemot vērā to audzēšanas tehnoloģiju un stādu prasības, bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Kūdra kopā ar stādiem atgriežas mežā vai to iestrādā kokaudzētavu zemju papuvēs kailsakņu stādu audzēšanai. Plānu iestādīt lielu apjomu koku nevar īstenot bez kūdras izmantošanas.
Kūdras substrāts ir plaši izmantots tādēļ, ka tas nodrošina labus audzēšanas rezultātus, piemēram, augstu izdzīvošanas un augšanas rādītāju. Jaunām alternatīvām ir jāspēj sasniegt vai pat pārspēt šos rezultātus, lai būtu efektīvas kūdras substrāta aizstājējas. Tāpat ir jānovērtē alternatīvo materiālu ietekme uz vietējo ekosistēmu, ūdens resursiem un siltumnīcefektu, lai nodrošinātu, ka mežu atjaunošanas procesā tiek ievēroti ilgtspējības principi. Citas alternatīvas var prasīt ilgu laiku, lai izstrādātu pareizu metožu un apstākļu kombināciju, kas nodrošinātu veiksmīgu augu audzēšanu.
Lai atrisinātu šos izaicinājumus, vispirms jau ir jāveicina atbildīgo institūciju izpratne par kūdras izmantošanu profesionālajā dārzkopībā, mežsaimniecībā un tās nozīmīgumu. Svarīgi ir panākt līdzsvaru starp mežu atjaunošanu un Zaļā kursa principu īstenošanu, uzsverot ilgtermiņa redzējumu un ilgtspējīgu plānošanu mežsaimniecības nozarē. Tikai ar ilgtermiņa perspektīvu un plānotu resursu izmantošanu var nodrošināt mežu ilgtspējīgu attīstību un saglabāt to kā vērtīgu dabas resursu nākamajām paaudzēm. Ir jāievieš stingri tiesiskie regulējumi un politikas pasākumi, valsts līmenī izstrādājot un īstenojot mežsaimniecības plānus, kas iekļauj mērķus un pasākumus mežu saglabāšanai, atjaunošanai un ilgtspējīgai izmantošanai. Šie plāni jābalsta uz zinātniskiem pētījumiem un ekspertu padomiem, lai nodrošinātu to efektivitāti un mērķtiecību. Vajadzīgs ne tikai tehnoloģiskais progress, bet arī izglītība un sabiedrības informētība par mežu aizsardzību un nozīmi, kas palīdzēs veicināt atbildīgu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Tāpat ir jāveicina mežsaimniecības nozares iesaistīšana ilgtspējīgas prakses izstrādē un īstenošanā. Mežsaimniekiem ir jāsaņem atbilstoša apmācība un atbalsts, lai tie varētu veikt savu darbu, ievērojot ilgtspējīgas mežsaimniecības principus. Iesaistot tos lēmumu pieņemšanā un veidojot partnerattiecības ar mežsaimniecības nozares pārstāvjiem, iespējams sasniegt vienošanos un sadarbību mežu aizsardzības jomā. Veicinot sadarbību un dialogu starp valsts iestādēm, zinātniekiem, mežsaimniekiem un citām ieinteresētajām pusēm, kopīgi strādājot un apmainoties ar zināšanām un idejām, var atrast vislabākos risinājumus, kas atbilst gan meža aizsardzības, gan mežsaimniecības vajadzībām.
Jā, tas prasa plašas un integrētas pieejas, kas ietver pētījumus, izglītību, politikas pasākumus, sadarbību un atbildīgu rīcību visās līmeņos, taču tikai ar šādu apņēmību un kopīgiem spēkiem mēs varam nodrošināt nākamajām paaudzēm veselīgus un bagātus mežus.
Autore ir LVM Sēklas un stādi ražošanas izpilddirektore
Pagaidām nav neviena komentāra