Aizvien biežāk arī Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi kā rietumeiropieši, brieduma gados sāk mācīties un mainīt nodarbošanos. Vieniem pārkvalificēšanās ir nepieciešamība, lai paliktu darba tirgū, bet citiem — lai beidzot būtu mierā un laimīgi. Gaidāms, ka nākotnē šī tendence kļūs vēl spēcīgāka
Tas, ka cilvēki 35—40 gados un pat vēlāk pārkvalificējas, Latvijā nav pavisam jauna tendence, taču pamazām vēršas plašumā. Gluži kā vīruss. Ņemot vērā strauji mainīgo darba vidi, lielais vilnis vēl ir priekšā, prognozē diplomēta karjeras un biznesa sākšanas konsultante Jolanta Jasukeviča. Viņa praktizē jau desmit gadus un ir arī Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas valdes locekle.
Pārmaiņas saistītas ar tehnoloģiju attīstību, procesu digitalizāciju, automatizāciju, pāreju uz videi draudzīgu uzņēmējdarbību. Līdz ar to pieaug darba tirgus polarizācija, samazinoties pieprasījumam pēc vidēja līmeņa, bet palielinoties pēc augsti kvalificētiem un mazkvalificētiem darbiniekiem, rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pēc tās aprēķiniem, atbilstoši pasaules tehnoloģiju attīstības līmenim Igaunijā automatizācijas dēļ izzušanai pakļauti 43% darbavietu, bet Lietuvā aptuveni 60%. Aprēķins par Latviju nav veikts.
Pētījumi rāda, ka pasaulē mākslīgā intelekta radīto iespēju dēļ līdz 2030. gadam jaunu darbu nāksies meklēt no 400 līdz 800 miljoniem cilvēku (McKinsey Global Institute, A Future That Works: Automation, Employment and Productivity, 2017). Šim riskam visvairāk pakļautas tā sauktās balto apkaklīšu profesijas jeb biroju darbinieki.
Šāda tendence nozīmē ne tikai to, ka gandrīz jebkurā profesijā nepieciešams nepārtraukti pilnveidot zināšanas un prasmes, bet arī to, ka daļa no iepriekšējā gadsimta profesijām izzudīs. Jauno mediju un digitālā mārketinga speciālists Artūrs Mednis žurnāla Ir rīkotajā darbnīcā Mākslīgā intelekta rīki darbam un biznesam gan mierināja, ka paralēli veidojas pieprasījums pēc jauniem amatiem, attīstās jauni uzņēmējdarbības veidi. Tas nozīmē, ka cilvēki bez darba nepaliks. Kā piemēru viņš min sociālo mediju satura radītājus — pirms radās sociālie mediji, tādi nebija vajadzīgi. Un nebija vajadzīgas arī aģentūras, kas klientus saved kopā ar šādiem speciālistiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.