Ilustratīvs attēls
Ceturtdaļgadsimta laikā datu centri no nišas nozares izauguši par vienu no cilvēku ikdienas dzīves stūrakmeņiem. Lai arī daudzi to pat neapzinās, sporta arēnu izmēru teritorijas aizņemošajos modernajos datu centros glabājas viņu safotografētās bildes, iecienīto izklaides servisu saturs un pat interneta veikali. Nebūs pārspīlēti teikt, ka viss, kas notiek internetā, ir saistīts ar datu centriem. Līdz ar to globālie izaicinājumi un jaunās iespējas tieši ietekmē arī šo nozari.
Paraudzīsimies, kā gan traucējumi digitālās infrastruktūras ražošanā, kiberdrošības jautājumi, mākslīgā intelekta (MI) ienākšana uzņēmējdarbībā un citas aktualitātes iespaido datu centru attīstību.
Datu krātuves sadārdzinās
Nozares lielā sāpe neapšaubāmi ir pandēmijas gados aizsākušās moderno tehnoloģiju piegādes problēmas. To ražošanas apjomi joprojām nav atgriezušies iepriekšējā līmenī, tādēļ par pusvadītājiem, mikroshēmām, kabeļiem un citām komponentēm konkurē daudzas ražojošās nozares. Rezerves daļu un jaunu iekārtu trūkumu saasināti izjūt arī datu centri.
Turklāt, kamēr iekārtu un automašīnu ražotāji ar situāciju jau ir apraduši, datu centru būvētāji ar problēmu pa īstam saskaras tikai tagad, jo celtniecības darbi ilgst vairākus gadus. Tas nozīmē, ka jauno centru, kuru pamati tikai ielikti pirms pašas pandēmijas, aprīkošana ar iekārtām sākās pavisam nesen. Un šā brīža cenas ir krietni augstākas nekā toreiz. Tas nozīmē, ka paplašināšanās projekti kļūst dārgāki, tādēļ datu krātuvju apjomu vairs nevar palielināt tik strauji kā iepriekš.
Neizniekot gigabaitus
Tās nav labas ziņas uzņēmumiem un gala patērētājiem, jo sāncensība par vietu datu centros pieaugs un katru terabaitu nāksies izmantot pragmatiskāk. Īpaši interesanti būs vērot, ko darīs pasaulē lielākie serveru jaudas patērētāji - Meta, Amazon Web Services, Microsoft un Google. Šie uzņēmumi tradicionāli rezervē vietu datu centru serveros jau 3-5 gadus uz priekšu. Ja tās turpinās šo praksi līdzšinējos apmēros, mazākiem spēlētājiem neklāsies viegli. Jau tagad lielākā daļa datu centru un mākoņpakalpojumu sniedzēju ir paaugstinājuši cenas, un tiek prognozēts, ka gada otrajā pusē tās kļūs vēl lielākas. Pretējā gadījumā pakalpojumu sniedzēji nespēs nosegt izdevumus par papildu krātuvēm datu centros.
Tas uzliks zināmu atbildību arī gala lietotājiem. Ja līdz šim daudzi nekritiski augšupielādējuši savus attēlus, video un citu saturu mākoņkrātuvēs vai video platformās kā YouTube, TikTok un tamlīdzīgās, īpaši nedomājot par aizpildītajiem gigabaitiem, tad pārskatāmā nākotnē šo ieradumu var nākties mainīt. Iespējams, servisu īpašnieki būs spiesti noteikt stingrākus ierobežojumus vai augstāku cenu par gigabaitiem. Iespējams, vecāks, ilgstoši nelietots saturs var tikt dzēsts.
Latvijas uzņēmumi šajā ziņā gan ir labā situācijā, jo pašlaik par vairākiem desmitiem miljonu eiro Rīgā būvējam trešo DEAC datu centru, kas tiks nodots ekspluatācijā 2025. gadā. Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW, un tas tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.
Paši ražo elektrību
Par noderīgu palīgu izmaksu mazināšanā ilgtermiņā varētu kļūt jaunā tendence ražot elektrību ļoti tuvu datu centram. Kā zināms, datu centri patērē lielu daudzumu elektrības, jo ēkā ir ne vien tūkstošiem serveru, kas nepārtraukti darbojas, bet arī dzesēšanas iekārtas, lai uzturētu mašīnām labvēlīgu darba klimatu. Nesenās elektrības cenu svārstības iedrošināja datu centrus izšķirties par savu spēkstaciju būvēšanu. Piemēram, Microsoft Īrijā plāno uzcelt masīvu 170 megavatu ar gāzi darbinātu spēkstaciju, kas palīdzēs jau strādājošiem dīzeļa ģeneratoriem.
Arī mūsu DC3 darbības nodrošināšanai tiks izmantota elektroenerģija, kas ražota tikai no atjaunojamiem resursiem. Pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel degviela, kas ražota no simtprocentīgi atjaunojamiem resursiem. Tai pat laikā vielas ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai.
Talkā nāks MI
Vēl viens risinājums izmaksu noturēšanai grožos un vietas taupīšanai varētu būt daudzsološais mākslīgais intelekts, kas pamazām ienāk datu centru nozarē. Tā dēvētais ģeneratīvais MI jeb oriģinālu saturu radīt spējīgās mašīnas sniegs vēl nebijušu iespēju personalizēt pakalpojumus un racionāli izmantot pieejamo telpu. MI algoritmi pielāgos valodu, ieteiks klienta vajadzībām atbilstošākās funkcijas, veiks sīku pieprogrammēšanu, radīs dizainu un saturu, kā arī parūpēsies par klientu apkalpošanu. Vienlaikus MI gādās, lai procesi notiek maksimāli efektīvi un lieki neiznieko vietu uz serveriem. Tas viss palīdzēs samazināt izmaksas, kas šobrīd tiek novirzītas atbilstošiem pakalpojumu sniedzējiem. Te gan jāsaka, ka MI tikai šogad izrāda spēju būt par noderīgu palīgu biznesā, tādēļ automatizācijai noderīgi risinājumi par ikdienu varētu kļūt vien pēc 2-5 gadiem.
Vienā jomā radikālas izmaiņas gan nav gaidāmas, un tā ir kiberdrošība. Pēdējā pusotrā gadā piedzīvotā kibernoziedznieku aktivizēšanās liek datu centru darbiniekiem būt maksimāli modriem un pieturēties pie augstākajiem kiberdrošības standartiem. Tas nozīmē tikai vienu – ja datu centrs saņēmis atbilstošu sertifikāciju, tad klienti var būt droši, ka par viņu datiem parūpēsies. Tie tiks pasargāti gan no uzbrukumiem, gan arī rezerves kopijas būs pieejamas pat tad, ja kāds no serveriem pārstās darboties.
Autors ir DEAC valdes priekšsēdētājs
