Kolektīvās prasības – vienkāršota patērētāju aizsardzība Eiropā • IR.lv

Kolektīvās prasības – vienkāršota patērētāju aizsardzība Eiropā

Ilustratīvs attēls
Katrīna Eimane, Pauls Ančs

Šā gada jūnijā Eiropas Savienībā (ES) sāks piemērot patērētāju Pārstāvības prasību direktīvu, kas nozīmē vienkāršāku un pieejamāku patērētāju tiesību īstenošanu, tai skaitā kolektīvi iniciētas tiesvedības patērētāju tiesību pārkāpumu gadījumos. Paredzams, ka tas palīdzēs līdzsvarot uzņēmēju un patērētāju intereses, kā arī vairos uzņēmēju atbildību. Apzinoties riskus, kas izriet no kolektīvo prasību celšanas, uzņēmējiem būs daudz rūpīgāk jāvērtē sava komercdarbība. Ja patērētāju tiesību pārkāpums līdz šim faktiski nozīmēja to, ka nāksies “tikt galā” ar dažiem aktīvistiem, tagad risks ir daudz augstāks, – neapmierināto patērētāju kustība ar šo direktīvu faktiski tiek institucionalizēta visas ES mērogā. Latvijas likumu (Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Civilprocesa likums) grozījumi, kas nepieciešami direktīvas ieviešanai, pašlaik atrodas izskatīšanā Saeimā, tādēļ vairākas likumprojekta nianses vēl var mainīties.

Patērētāju intereses pārstāvēs kvalificētās institūcijas

Viens no minētās direktīvas[1] ieguvumiem ir samazināta uzņēmēju iespēja izvairīties no atbildības par patērētāju tiesību pārkāpumiem, kad katram pakalpojuma vai preces saņēmējam nodarītais kaitējums ir salīdzinoši tik neliels, ka sākt individuālu tiesvedību cilvēkam neatmaksājas. Taču plašā komercdarbības mēroga dēļ (īpaši tas attiecas uz pakalpojumiem digitālajā vidē) negodprātīgā uzņēmēja ieguvums var būt visai liels. Proti, pie liela klientu skaita kļūst ekonomiski izdevīgi veikt daudzus nelielus pārkāpumus. Risinājums, ko paredz minētā direktīva – vienas vai vairāku ES valstu patērētāji var apvienoties un vērsties pret pārkāpēju kolektīvā veidā vienas tiesvedības ietvaros. Šī patērētāju apvienošanās notiks ar tā saucamo kvalificēto institūciju palīdzību. Viena no Latvijas kvalificētajām institūcijām būs Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācija.

Kvalificētās institūcijas statusu (patstāvīgai darbībai vai atsevišķas prasības celšanai) varēs iegūt biedrības, vēršoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Lai iegūtu kvalificētās institūcijas statusu, būs jāatbilst virknei kritēriju: biedrībai būs jāpierāda vismaz gadu ilgusi sabiedriskā darbība patērētāju interešu aizsardzības jomā; tās statūtos jābūt noteiktam mērķim – patērētāju interešu aizsardzība; tās darbība nedrīkst būt saistīta ar peļņas gūšanu; tai jābūt neatkarīgai un tam līdzīgi. Organizācijas, kas šādu statusu ieguvušas citās ES valstīs, tiek automātiski atzītas arī Latvijā, un lielākoties to tiesības ir līdzvērtīgas Latvijas kvalificētajām institūcijām.

Galvenais patērētāju ieguvums pēc direktīvas stāšanās spēkā – iespēja aizstāvēt savas kā patērētāja tiesības, gan vēršoties tirgus uzraudzības iestādēs, gan tiesā, pašiem šajā piņķerīgajā un ilgajā procesā tiešā veidā neiesaistoties. Patērētāju labā to darīs kvalificētā institūcija, kuras galvenie uzdevumi būs panākt patērētāju tiesību pārkāpumu novēršanu un patērētājiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Ja kvalificētā institūcija, pamatojoties uz patērētāju sūdzībām, plāno celt prasību tiesā, pirmais solis ir aicinājuma publicēšana patērētājiem pieteikties dalībai patērētāju kolektīvajā prasībā. Šo aicinājumu PTAC pārpublicē arī savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos. Patērētāji attiecīgi var iesniegt kvalificētajai institūcijai pieteikumu par dalību kolektīvajā prasībā. Apstiprinot patērētāja dalību, patērētājam var būt noteikts pienākums iemaksāt reģistrācijas maksu, ja tāda paredzēta. Minimālais patērētāju skaits prasības celšanai ir pieci cilvēki.

Nākamais solis ir kvalificētās institūcijas vēršanās pie attiecīgā komersanta ar patērētāju prasījumiem un brīdinājumu par prasības celšanu tiesā. Likums patērētāju pārstāvjiem paredz tiesības vienoties ar pārkāpēju par pusēm pieņemamu izlīgumu, taču, ja tas nav noticis un pārkāpējs nav izpildījis patērētāju prasības, nākamais solis būs vēršanās tiesā. Paredzams, ka tiesa varēs noteikt vēl papildus termiņu, lai prasībai varētu pievienoties arī citi patērētāji, tātad neapmierināto patērētāju skaits laika gaitā varēs pieaugt. Kvalificētājai institūcijai jebkurā brīdī ir arī tiesības iesniegt iesniegumu uzraudzības iestādei (PTAC, Datu valsts inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests u.tml.) par patērētāju tiesību pārkāpuma novēršanu, taču tas nav obligāts priekšnoteikums prasības celšanai.

Uzraudzīs PTAC

Likums paredz, kā nodrošināties pret to, lai patērētāju biedrības nekļūtu par “Trojas zirgiem”, ko uzņēmēji izmantotu savstarpējā konkurencē, piesedzoties ar patērētāju tiesībām. Kvalificētajai institūcijai ir jābūt neatkarīgai, to nedrīkst ietekmēt ražotāji, pārdevēji vai pakalpojuma sniedzēji un citas personas, kurām varētu būt ekonomiskas intereses celt pārstāvības prasību. Ja finansējumu nodrošina kādas trešās personas, biedrībai jānodrošina, ka šo trešo personu ietekme nekaitē patērētāju interesēm un ka finansētājam nav interešu konflikts celt prasību (piemēram, prasību nedrīkst celt pret finansētāja konkurentu). Likums arī prasa šīm biedrībām atklāt visu informāciju par tās finansējuma avotiem, organizatorisko, vadības un dalībnieku struktūru, statūtos noteikto mērķi un darbībām.

Viena no PTAC funkcijām būs šādu biedrību pārraudzība – PTAC ne retāk kā reizi piecos gados vērtēs, vai Latvijas kvalificētās institūcijas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī PTAC izskatīs ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju iebildumus par kvalificētās institūcijas atbilstību likumam. Ņemot vērā, ka šai iniciatīvai ir visas ES tvērums, arī citās ES valstīs tiks veikta analoģiska patērētāju kvalificēto institūciju pārbaude. Ja PTAC konstatēs neatbilstības un noteiktajā termiņā kvalificētā institūcija nebūs tās novērsusi, PTAC varēs lemt par kvalificētās institūcijas statusa atņemšanu.

Patērētāju krāpšana – riskantāka un dārgāka

Runājot par sagaidāmajām tiesvedībām šādās kolektīvo prasību lietās, jāuzsver, ka PTAC lēmumam šajos gadījumos būs prejudiciāls spēks, proti, ja PTAC būs atzinis, ka pārkāpums konkrētajā gadījumā ir noticis, tiesa to vairs no jauna nevērtēs, un tiesvedība turpmāk varēs skart pamatā zaudējumu atlīdzināšanas aspektus. Šī ir atšķirība no Pārstāvību prasības direktīvas, kura tirgus uzraudzības iestāžu lēmumiem piešķir pierādījuma spēku, taču neatņem uzņēmējam tiesības šo pierādījumu apstrīdēt, piemēram, iesniedzot pierādījumus par pretējo. Iespējams, ka šis apstāklis likumdošanas gaitā vēl tiks mainīts. Tomēr jebkurā gadījumā uzņēmējiem tas nozīmē, ka PTAC lēmumiem nākotnē būs pavisam cits “svars” – pieaugot riskam kādreiz nonākt tiesā kolektīvās prasības procesā, būs daudz nopietnāk jāpievēršas nelabvēlīgu PTAC lēmumu apstrīdēšanai. Īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmums ir pārliecināts, ka PTAC lēmums bijis nepamatots.

Savukārt, skatoties uz šo jautājumu plašāk, lai nenonāktu līdz situācijai, kad kolektīvā prasība apdraud gan reputāciju, gan draud ar finansiālām sekām, uzņēmējiem nāksies daudz uzmanīgāk vērtēt attieksmi pret klientiem, un būs vairākkārt jāpārdomā, pirms ķerties pie “nelielas mānīšanās”, kas sola ātru un vieglu peļņu.

No vienas puses, šī direktīva disciplinēs uzņēmējus, mudinot tos pieturēties pie godīgas komercdarbības un patērētāju tiesību ievērošanas. No otras – tā visdrīzāk arī atraisīs cilvēkos iniciatīvu iesaistīties un iestāties par savām tiesībām, kā arī apvienoties, lai kopīgiem spēkiem panāktu kaitējuma atlīdzināšanu ne vien Latvijas, bet visas ES mērogā.

 

Autori ir ZAB Ellex Kļaviņš, zvērināta advokāta palīgi

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828, pieejama https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32020L1828

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu