Vai divvaldība?!

  • Arnis Upners
  • 25.04.2023.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais pedagogu un mediķu protesta gājiens Rīgā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais pedagogu un mediķu protesta gājiens Rīgā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Es nesaprotu, kā tas ir iespējams, ka lielas skolas (vairāk nekā 1000 skolēnu) administrācija ar oficiālu rīkojumu informē vecākus par to, ka trīs dienas notiks skolotāju streiks. Vai tad skolas administrācija ir streika atbalstītāja un rīkotāja?

Vēl vairāk es nesaprotu, kāpēc šāds skolas administrācijas rīkojums ir uzdrukāts uz veidlapas, uz kuras ir mazais Latvijas valsts ģerbonis.

Bet visvairāk mani mulsina divi citi pašā rīkojumā minētie streika norises nosacījumi.

Pirmkārt, ar melnu uz balta stāv rakstīts, ka streika laikā skolā ēdināšanas pakalpojumi netiks sniegti. Tas, manuprāt, izskatās pēc skolas administrācijas aktīvas līdzdalības streika organizēšanā. Ja administrācijas rīkojumā uz veidlapas ar mazo Latvijas valsts ģerboni ir rakstīts, ka ēdināšanas nebūs, tad tādējādi, manuprāt, tiek NETIEŠI (?!) pateikts, ka bērniem skolā nav jābūt. Nebūs ēdināšanas, nebūs bērnu – tas taču ir skaidrs. Pat ja vecākiem ir svarīgi, lai bērns vismaz skolā būtu paēdīs. Nekas – pabadosies!

Par bērnu neēdināšanu – tas ir pirmais jautājums LIZDAi. Ar kādām LIZDA pilnvarām, ar kādiem arodbiedrības lēmumiem un noformētiem dokumentiem tas ir bijis iespējams?

Otrs jautājums tai pašai LIZDAi ir saistīts ar skolu ēdināšanas firmām. Kā TAS ir iespējams, ka komercuzņēmumi, kam komercdarbība ir  primāra lieta, piekrīt skolas administrācijas lēmumiem vairākas dienas nesniegt ēdināšanas pakalpojumus? Tas nozīmē, ka netiek pasūtīti produkti, netiek gatavotas brokastis, pusdienas, launagi – ļoti lielos apjomos. Ar kādām pilnvarām, lēmumiem un tos saturošiem dokumentiem LIZDA ir spējusi "SAKĀRTOT" arī šo jautājumu? Jo ar ēdināšanu saistīto uzņēmumu un lauksaimnieku ķēdīte, daudzu ēdienu gatavošanā, piegādē nodarbināto cilvēku ķēdīte ir gara, bet lēmums par streika rīkošanu tika novilcināts līdz pēdējai darbdienai.

Vai tiešām tā ir iespējams, ka viena arodbiedrība visā valstī demonstrē iespēju diktēt pašvaldībām, skolām pieņemt šādus nehumānus, pazemojušus lēmumus?

Novēlu žurnālistiem izpētīt visu ar streiku saistīto lēmumu pieņemšanu un tā dokumentēšanu, kā arī LIZDA sēžu protokolus un saraksti ar streikošanā iesaistītajām arodorganizācijām, kā arī, pasarg Dievs, pašvaldībām un skolu administrāciju.

Pagaidām notiekošais, manuprāt, ir vērtējams kā populisms, afēra un/vai provokācija. Būšu priecīgs, ja šāds pieņēmums būs maldīgs.

 

Autors ir skolotājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tauriņa

Alga nav tikai cipars, tas ir cieņas jautājums

Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. 2025. gadā minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. Šogad tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju. Patiesībā politikas veidotājiem, lemjot par atalgojuma slieksni, būtu jārunā arī par cilvēcīgu algu un šajā kontekstā ir svarīgi analizēt, kāda ir dzīvei nepieciešamā alga (living wage) Rīgā un reģionos. Šī summa ir krietni lielāka par 740 eiro.

Viedoklis Toms Nāburgs

Latvijas pirmais hibrīdparks iezīmē jaunu posmu valsts enerģētikas attīstībā

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Viedoklis Edgars Čerkovskis

Aiz cipariem ir īsti bērni, vai Latvijā ir apdraudētas skolas – sociālie uzņēmumi?

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Viedoklis Juris Grišins

Baltijas obligāciju tirgus – izaugsmes un diversifikācijas izaicinājumi

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Jaunākajā žurnālā