Vai divvaldība?!

  • Arnis Upners
  • 25.04.2023.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais pedagogu un mediķu protesta gājiens Rīgā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais pedagogu un mediķu protesta gājiens Rīgā. Foto - Evija Trifanova, LETA

Es nesaprotu, kā tas ir iespējams, ka lielas skolas (vairāk nekā 1000 skolēnu) administrācija ar oficiālu rīkojumu informē vecākus par to, ka trīs dienas notiks skolotāju streiks. Vai tad skolas administrācija ir streika atbalstītāja un rīkotāja?

Vēl vairāk es nesaprotu, kāpēc šāds skolas administrācijas rīkojums ir uzdrukāts uz veidlapas, uz kuras ir mazais Latvijas valsts ģerbonis.

Bet visvairāk mani mulsina divi citi pašā rīkojumā minētie streika norises nosacījumi.

Pirmkārt, ar melnu uz balta stāv rakstīts, ka streika laikā skolā ēdināšanas pakalpojumi netiks sniegti. Tas, manuprāt, izskatās pēc skolas administrācijas aktīvas līdzdalības streika organizēšanā. Ja administrācijas rīkojumā uz veidlapas ar mazo Latvijas valsts ģerboni ir rakstīts, ka ēdināšanas nebūs, tad tādējādi, manuprāt, tiek NETIEŠI (?!) pateikts, ka bērniem skolā nav jābūt. Nebūs ēdināšanas, nebūs bērnu – tas taču ir skaidrs. Pat ja vecākiem ir svarīgi, lai bērns vismaz skolā būtu paēdīs. Nekas – pabadosies!

Par bērnu neēdināšanu – tas ir pirmais jautājums LIZDAi. Ar kādām LIZDA pilnvarām, ar kādiem arodbiedrības lēmumiem un noformētiem dokumentiem tas ir bijis iespējams?

Otrs jautājums tai pašai LIZDAi ir saistīts ar skolu ēdināšanas firmām. Kā TAS ir iespējams, ka komercuzņēmumi, kam komercdarbība ir  primāra lieta, piekrīt skolas administrācijas lēmumiem vairākas dienas nesniegt ēdināšanas pakalpojumus? Tas nozīmē, ka netiek pasūtīti produkti, netiek gatavotas brokastis, pusdienas, launagi – ļoti lielos apjomos. Ar kādām pilnvarām, lēmumiem un tos saturošiem dokumentiem LIZDA ir spējusi "SAKĀRTOT" arī šo jautājumu? Jo ar ēdināšanu saistīto uzņēmumu un lauksaimnieku ķēdīte, daudzu ēdienu gatavošanā, piegādē nodarbināto cilvēku ķēdīte ir gara, bet lēmums par streika rīkošanu tika novilcināts līdz pēdējai darbdienai.

Vai tiešām tā ir iespējams, ka viena arodbiedrība visā valstī demonstrē iespēju diktēt pašvaldībām, skolām pieņemt šādus nehumānus, pazemojušus lēmumus?

Novēlu žurnālistiem izpētīt visu ar streiku saistīto lēmumu pieņemšanu un tā dokumentēšanu, kā arī LIZDA sēžu protokolus un saraksti ar streikošanā iesaistītajām arodorganizācijām, kā arī, pasarg Dievs, pašvaldībām un skolu administrāciju.

Pagaidām notiekošais, manuprāt, ir vērtējams kā populisms, afēra un/vai provokācija. Būšu priecīgs, ja šāds pieņēmums būs maldīgs.

 

Autors ir skolotājs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Oskars Hartmanis

Kāpēc īpašumus apdrošinām vismazāk Baltijā un ko tas mums maksā?

Nekustamais īpašums ir viena no finansiāli nozīmīgākajām investīcijām. Nereti ilgstoši plānota, finansiāli un arī emocionāli dārga. Privātajā sektorā – daudzu ģimeņu vienīgā mājvieta, savukārt uzņēmumiem – ne tikai pamatlīdzeklis, bet arī to veiksmīgas darbības asinsrite. Tāpēc interesants šķiet fakts, ka Latvijā apdrošināti tiek vien ap 50 % nekustamo īpašumu, tai pat laikā Igaunijā aptuveni 80 %, bet Lietuvā 60 – 70 %.

Viedoklis Katrīne Pļaviņa-Mika

Uzņēmējdarbības brīvība Latvijā 2026. gadā: galvenie riski un politikas virzieni

2026. gadā uzņēmējdarbības vidi Latvijā noteiks nevis viena strukturāla reforma, bet vairāku regulējuma iniciatīvu kopums dažādās nozarēs. Šīs iniciatīvas, kas bieži tiek pamatotas ar sabiedrības interesēm, kopumā sašaurina uzņēmēju rīcības brīvību un palielina izmaksas, lai izpildītu jaunās politiķu prasības.

Viedoklis Signe Bāliņa

Jauda un lepnums – Latvijas IKT nozares veiksmes stāsts

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

Viedoklis Tobias Linds

Maksājumu eksperts: Cīņa ar krāpniekiem ir izraisījusi kļūdaini pozitīvu gadījumu epidēmiju

Mēs dzīvojam neskaidros laikos, un tas pilnā mērā attiecas arī uz mazumtirdzniecības nozari. Eksperti prognozē, ka jau tā sarežģītajā ekonomiskajā vidē uzņēmumiem nāksies saskarties ar pieaugošām izmaksām un sarūkošām peļņas maržām. Taču šī ir tikai viena daļa no izaicinājumiem. Tirgotājiem ik dienu jāaizsargājas pret arvien sarežģītākiem krāpniecības riskiem, un šajā cīņā nereti cieš arī godprātīgi klienti, kļūstot par kļūdaini pozitīvu aizdomu upuriem.

Jaunākajā žurnālā