Muzejs kā platforma svarīgu tēmu aktualizēšanai

  • Margita Asmane (Margit Asman)
  • 11.04.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Muzejs parasti asociējas ar vietu, kur tiek izstādītas senas lietas, ko nedrīkst aiztikt. Jāuzvedas ieturēti un klusi. Pārtikas produkti un dzērieni tiek atstāti aiz durvīm, lai netīši nenotraipītu kādu no izstādes priekšmetiem. Bet kā būtu, ja muzeja telpās, tieši blakus izstādes eksponātiem tiktu sarīkota skaļa ballīte kopā ar draugiem un četrkājainajiem mīluļiem? Kā būtu izkāpt ārpus robežām, izaicināt ierasto konceptu un padarīt muzeju par vietu, kur runājam par sabiedrībai svarīgām tēmām? Tradicionālie muzeji arvien vairāk rīko dažādus pasākumus.

Muzeja ekspozīcijās var būt gan pastāvīgās izstādes, gan īslaicīgas izstādes, kas tiek organizētas laikposmā no vairākiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Jāatzīmē, ka tradicionālie muzeji mainās un pielāgojas mūsdienu sabiedrībai un tehnoloģiju izaicinājumiem. Daži muzeji ir pievērsušies interaktīvām un digitālām izstādēm, kā arī piedāvā dažādus pasākumus, kas bagātina muzeja apmeklēšanas pieredzi – ģimenes dienas, individuālās un grupu ekskursijas, virtuālās tūres, koncertus.

Katra atklāšana un izstāde kā svētki

Uzskatu, ka neviena izstāde nav pabeigta, kamēr apmeklētāji tajā neiesaistās un nepiedalās. Tāpēc muzejā Fotografiska Tallinā, ko nodibināju kopā ar saviem domubiedriem, katra izstādes atklāšana ir kā svētki, ko svinam kopā ar saviem apmeklētājiem. Izmantojot dažādus izstāžu veidus, kultūras pasākumus, lekcijas un koncertus, tiek parādīta mākslas nozīme un tās ietekme sabiedrībā. Turklāt, pēc iespējas iesaistot apmeklētājus dažādos pasākumos, tiek veicināta arī izpratne par mākslas daudzveidību un attīstību. Vienlaikus muzeja apmeklējumu var baudīt brīvā atmosfērā, draugu kompānijā, skaļi runājot, smejoties, un neviens neaizrādīs, ka uzvedaties par skaļu, traucējot citiem apmeklētājiem. Tādējādi apmeklējums kļūst par izglītojošu un aizraujošu pieredzi.

 Muzejs kā daļa no apkārtējās vides

Nevar noliegt, ka muzeja apmeklējuma pieredze sākas vēl pirms ieiešanas tajā. Apmeklējot kādu apskates objektu, mēs, protams, vispirms novērtējam arī tā vizuālo izskatu, piekļūšanas iespējas un apkārtējo vidi. Uzskatu, ka visiem šiem aspektiem ir ārkārtīgi liela nozīme. Tas viss ir daļa no pieredzes, kas tiek veidota un iegūta muzeja apmeklējuma laikā. Turklāt tas ir bijis arī mūsu muzeja, Fotografiska Tallinā izaicinājums - atrast vietu, kas saskan ar mūsu ideju un vērtībām, un vienlaikus ir ar vēsturisku un arhitektonisku nozīmi. Savukārt milzīgās betona kāpnes un augstie griesti sniedz plašas iespējas, lai muzejs varētu radoši izpausties.

Būt vairāk kā tikai muzejam

Mākslinieki visā pasaulē arvien vairāk novērtē kultūrvidi, kas balstīta uz atklātību, radošumu un novatoriskumu jeb inovācijām. Arvien vairāk redzama vēlme parādīt sabiedrībai daudzveidīgas izstādes, kurās redzami gan pieredzējušu mākslinieku, gan jauno talantu radīti darbi. Arī sabiedrībā redzam, ka arvien skaļāk izskan dažādi sociālie un vides jautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, cilvēktiesības un līdztiesība. Šīs tēmas ienāk arī mākslas vidē, Fotografiska Tallinā izmanto fotogrāfijas spēku. Veidojot muzeju, viens no maniem mērķiem un vēlmēm bija radīt iespēju iepazīties ar dažādām kultūrām, domāšanas veidiem, būt atvērtiem un pieņemt dažādību. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka šāds koncepts nav visiem piemērots. Daži apmeklētāji var justies nedroši, nezinot, ko sagaidīt no muzeja, kas izaicina vispārpieņemtos muzeju standartus. Tāpat ir jāatceras, ka šāda muzeja pieeja ir eksperimentāla, tādēļ var rasties situācijas, kas nav piemērotas visiem.

Veidot kopienu, kas pavada savu brīvo laiku kopā muzejā

Domājot par muzeja darbību, mana vīzija ir vienkārša - sniegt reālajā pasaulē to, ko cilvēki meklē virtuālajā realitātē. Radīt kopienu, kas balstīta vienotās vērtībās un interesēs. Fotografiska gadījumā – fotogrāfijās. Turklāt vidi un izstādes radīt tādas, kas cilvēkiem radīs vēlmi ne tikai doties uz muzeju, bet arī dalīties savā pieredzē un iespaidos ar citiem, izmantojot sociālo tīklu platformas. Lai muzeja apmeklējums nav tikai vienu reizi gadā vai nedēļas nogalēs. Lai tas ir pieejams ikdienu un ikvienam ir iespēja socializēties, iegremdēties kultūrā un būt daļai no tās.

 

Autore ir Fotografiska Tallinā līdzdibinātāja un izpildirektore

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā