Ļaut darbiniekam pašam veidot savu izaugsmi – apmācības darbavietā

  • Zane Poča
  • 22.03.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Laiks pēc pandēmijas vēl spēcīgāk iezīmējis uzņēmumu izaicinājumus labāko talantu piesaistīšanā un vides radīšanā, kas nodrošinās labvēlīgus apstākļus darbinieku izaugsmei un to noturēšanai. Uzņēmuma vērtībās iesakņota mācīšanās kultūra ir ļoti būtisks elements veselīgas iekšējās vides veidošanā, kas rosina darbinieku iesaisti un palīdz sasniegt biznesa mērķus.

Globālā digitālā biznesa pakalpojumu uzņēmuma Emergn veiktā pētījuma par efektīvām apmācībām darbavietā 75% no aptaujātajiem nozares pārstāvjiem atzina, ka profesionālai un personīgai izaugsmei atbilstošu apmācību pieejamība būtiski ietekmē viņu lēmumu palikt pie darba devēja, nevis meklēt citas iespējas. Tādējādi norādīts uz apmācību kultūras vitalitāti ikvienā uzņēmumā.

Lai apmācību programmas būtu motivējošas un rosinātu darbinieku intereses, ir skaidri jāpārzina un jāatbalsta savu talantu karjeras attīstības vēlmes un vajadzības. Tehnoloģiju jomā klasiski tiek izvēlēti divi karjeras attīstības virzieni: 1) līderības jeb “spēka” prasmju (power skills) attīstīšana un kļūšana par vadītājiem, kad ir svarīgi iegūt zināšanas, kas palīdz veiksmīgi vadīt, noteikt plānus un stratēģiju, kā arī pārraudzīt to izpildi, un 2) tehnisko zināšanu attīstīšana un prasmju pilnveidošana, lai kļūtu par tehniskajiem līderiem savā lauciņā, kas savu darbu izpilda izcili. Tātad apmācību programmu izveidei ir jābūt stratēģiskai, apzinoties abus virzienus.

“Spēka” prasmes  – kritiski svarīgas ikdienas darbā

Jāizceļ, ka tādas prasmes kā komunikācijas spējas, emocionālā inteliģence, prezentēšanas spējas, pielāgošanās spējas, spēja sadarboties u.c. vēsturiski tika dēvētas par "maigajām” prasmēm (soft skills), bet pandēmijas sekas un jaunā darba realitāte šīs prasmes ir pierādījusi kā kritiski svarīgas un tāpēc nodēvētas par "spēka” prasmēm.

Ja papildus tehnoloģiskajām zināšanām tiek apgūtas arī "spēka" jeb līderības prasmes, tas lielā mērā noteiks, cik ātrs būs vertikāls karjeras progress, lai ieņemtu jau kādas no vadības pozīcijām. Emergn gan vadot apmācības klientiem, gan nodrošinot apmācības saviem darbiniekiem liek lielu uzsvaru uz šo virzienu. Savukārt starptautiskās tiešsaistes apmācību platformas Udemy Business pētījums par darbavietas apmācību tendencēm 2023. gadā liecina, ka 2022. gadā puse no kopējā apmācību stundu skaita tika veltīta tieši līderības un komunikācijas spēju attīstīšanai. Savukārt trīs pieprasītākās “spēka” prasmes bija komunikācijas prasmes, līderība un biznesa komunikācija.

Vai visi gribam kļūt par vadītājiem?

Lai arī klasiski karjeras panākumus mēdz noteikt pēc vertikālās izaugsmes, kāpjot pa karjeras kāpnēm un iegūstot vadošus amatus, ne visi uz to tiecas. Ļoti bieži savas sfēras speciālisti, piemēram, DevOps, JavaScript, Quality Assurance un citos, izvēlas arvien paplašināt savas zināšanas, apgūt jaunas tehnoloģijas pratības un kļūt par ekspertu iekšēji uzņēmumā, kā arī viedokļa līderi ārējā komunikācijā, darbā ar universitātēm un vietējām tehnoloģiju komūnām. Lai to sasniegtu, tehnoloģiju talantiem ir pastāvīgi jāatjauno un jāpilnveido savas zināšanas, ņemot vērā straujo tempu nozarē, kas nepārtraukti mainās.

Tāpat aktuāla ir T-shaped prasmju attīstīšana, kas nozīmē būt par speciālistu vienā lauciņā, taču papildus attīstot prasmes un zināšanas, kas ļauj strādāt ar plašāku problēmu loku un būt gluži vai par universālo kareivi, kas spēj sniegt pievienoto vērtību dažādos projektos. LinkedIn 2023. gada pētījums par mācīšanos darbavietā liecina, ka iekšējā mobilitāte, ko nodrošina elastīgs darbaspēks ar daudzveidīgām prasmēm, veicina darbinieku noturību, jo darbiniekam ir iespēja augt un mainīt pat specialitāti iekšēji uzņēmumā. Ļoti bieži uzņēmumā iekšējais pārkvalificēšanās process ir saistīts ar jaunu prasmju un zināšanu iegūšanu.

Uzņēmuma loma darbinieku izaugsmē

Apmācības var būt dažādas pasaulē atzītas un akreditētas mācību programmas, kuras vienmēr ļoti novērtē darbinieki, jo paralēli gūtajām zināšanām tas arī būvē viņa rezumē un paver jaunas iespējas gan strādājot pie pašreizējā darba devēja, gan mainot darbavietas.  Tāpat uzņēmumi izvēlas izstrādāt iekšējās uzņēmuma apmācības. Pie mums, Emergn, tā ir kombinācija ar abiem, jo paši esam izstrādājuši holistisku, konkrētai metodei nepiesaistītu pieeju darbam, VFQ jeb Value, Flow, Quality. Uz tā pamatiem esam veidojuši apmācības, kas sevī ietver tādus kursus kā Agile, produktu menedžments un citas. Līdz ar to gan mūsu klientiem, gan darbiniekiem ir plašas iespējas un piekļuve pasaulē atzītam mācību saturam online mācību platformā un klātienes apmācībās

Taču būtiskākais, lai apmācību programmas būtu veiksmīgas, ir jāskatās un jāatbalsta darbinieka profesionālā vēlme augt vienā no izaugsmes virzieniem – kļūt par ekspertu savā lauciņā vai kāpt pa karjeras kāpnēm un attīstīt līderības prasmes. Tādā veidā ļaujot darbiniekiem pašiem definēt un veidot savu karjeru, atceroties, ka talanti vēlas ne tikai iemācīties labāk veikt savu darbu, bet arī iespēju augt ārpus savām pašreizējām spējām.

 

Autore ir Emergn Latvia Darba devēja tēla vadītāja

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dace Tavare

Tuvāko piecu gadu laikā 39% prasmju būs novecojušas – kā veicināt nepārtrauktu izaugsmi?

Straujā digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība jau šobrīd būtiski maina darba tirgu, tajā nepieciešamās prasmes un kompetences. Pasaules Ekonomikas foruma ziņojums “The Future of Jobs Report 2025” paredz, ka līdz 2030. gadam digitalizācija un mākslīgā intelekta attīstība radīs aptuveni 170 miljonus jaunu darba vietu, kamēr 92 miljoni izzudīs, bet 39% no šobrīd nepieciešamajām prasmēm būs novecojušas.

Viedoklis Kaspars Fogelmanis

Bizness ārpus Rīgas – vajadzīgi darbinieki, dzīvokļi un pašvaldību interese

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Viedoklis Olga Dzene

Darba snieguma vērtēšana nav eksāmens

Gada beigas uzņēmumos tradicionāli ir arī laiks, kad notiek darba snieguma novēršana un darbinieku attīstības plānošana nākamajam gadam. Aktuālākās tendences liecina, ka neapmierinātība ar darba snieguma novērtēšanu pieaug gan starp darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Kamēr darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, kas nesniedz reālu pienesumu, darbinieki uzskata, ka process nav taisnīgs.

Viedoklis Māris Baltrums

Kas notiek ar Latvijā radītajiem stikla atkritumiem

Kas patērētājam būtu jāzina par stikla atkritumiem Latvijā? Kā nodrošināt, ka stikls tiek izmantots atkārtoti, nevis izmests atkritumos? Ir dažas lietas, ko vajadzētu zināt patērētājiem, ja tiem rūp taupīga attieksme pret dabas resursiem un planētas nākotne.

Jaunākajā žurnālā