Ilustratīvs attēls
Kopš sešu gadu vecuma lielu daļu mana dēla un arī visas ģimenes dzīves veido sports – viņš ir BMX riteņbraucējs. Ikdienas dzīve ir pakārtota treniņiem, sacensību grafikiem un ārvalstu braucieniem. Vienlaikus ir prieks, ka dēls apzinās arī izglītības nozīmi un pēc vidusskolas plāno sākt studijas. Esmu gandarīta, ka savulaik biju vienisprātis ar dēlu par izglītības formas maiņu. Arī citiem vecākiem iesaku ļaut bērniem izdarīt savas izvēles, ļaut piedzīvot dažādas lietas un pieņemt lēmumus. Ļaujot bailēm un neziņai gūt virsroku, attīstība nav iespējama.
Izaicinājums savienot skolu un treniņus
Lai gūtu panākumus sportā, tam jāvelta daudz laika. Domāju, ka to zina teju ikviena jaunā sportista vecāki. Mans dēls kopš sešu gadu vecuma ir saistījis savu dzīvi ar BMX riteņbraukšanu. Ir regulāras treniņnometnes, sacensības, tajā skaitā arī ārvalstīs. Līdz pat 9. klasei dēls mācījās klātienē un esam ļoti pateicīgi skolai un pedagogiem par pretimnākšanu, tomēr spriedze, mēģinot visu apvienot bija pārāk liela un, absolvējot pamatskolu, bija skaidrs, ka tā turpināt vairs nevēlamies. Turklāt dēls arī atzina, ka ir grūti mācīties un koncentrēties, ja klasē vienlaikus ir tik daudz skolēnu.
