Jaunajā gadā iesoļot ar trīs prioritātēm izglītībā

Latvijas augstākajai izglītībai 2022. gads ir bijis īpaši dinamisks – augstskolu padomju izveide pārvaldības uzlabošanai, augstskolu konsolidācija efektivitātes nodrošināšanai, vienotā pakalpojumu centra izveide, lai nodrošinātu efektīvāku pasaules tehnoloģiju pakalpojumu pieejamību Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām. Savukārt pasaulē no Covid-19 pandēmijas izejam ar daudzām inovācijām studiju procesā, kas veicināja “piespiedu” tehnoloģiju lietošana.

Ģeopolitiskie notikumi šodien ļoti skaidri iezīmē visas sabiedrības zināšanu kopuma un katra sabiedrības locekļa intelekta nozīmīgumu valsts attīstībā un cilvēku labklājībā. Latvijas izaicinājums ir, kā minētās pārvaldības reformas saskaņot ar izglītības tehnoloģisko attīstību un sabiedrības vajadzībām, lai nodrošinātu katra sabiedrības locekļa maksimālai izaugsmei visatbilstošāko izglītības piedāvājumu gan skolas, gan augstskolas, gan tālākizglītības līmenī.

Lai veiksmīgāk realizētu šo uzstādījumu, 2023. gadā papildu iesāktajām pārmaiņām izglītības jomā būtu jāpiedomā pie trīs aspektiem, kas prasa saskaņotu izglītības saimes rīcību.

No diskriminēšanas caur atzīmēm uz iekļaušanu caur zināšanām

Ja kādreiz dominēja doma, ka pietiek ar dažiem ģēnijiem, lai balstītu sabiedrības progresu,  šodien, manuprāt, ar to ir par maz. Lai valsts sekotu laikmeta straujajam progresam, tai vajag zinošus cilvēkus visās jomās – gan politikā, gan biznesa vadībā, gan preču ražošanā, gan pakalpojumu sniegšanā.

Ja pagājušajā gadsimtā lasītprasme bija sabiedrības mācīšanās sasniegumu etalons, šodien ir svarīgs gan apgūto zināšanu apjoms, gan mācīšanās potenciāls. Līdz ar to atzīmes ir jālieto nevis kā nākotnes karjeras noteicējs, bet kā indikators tam, kādas zināšanas ir apgūtas un kādas vēl jāiegūst. Abstrahējoties no atzīmju “dāvināšanas”, varam pieņemt, ka visu skolēnu un studentu saņemto atzīmju summa raksturo jauniešu kopīgo “uzņemto” zināšanu apjomu. Nesekmība pati par sevi nebūtu jāskata kā problēma, bet gan kā indikators nepietiekamām zināšanām, kas noved pie nesekmības. Neapgāžama loģika – ja zina, tad, ja vien nav kādu citu fundamentālu šķēršļu, tad arī pārbaudes darbos to var parādīt. Tātad problēma ar sekmēm ir sekas, nevis cēlonis. Ja skatāmies pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, redzam, ka ir daži gudri jaunieši un virkne jauniešu ar zemām atzīmēm. Rezultējošās zemās vidējās atzīmes, īpaši STEM priekšmetos, nav risinājums attīstītai un iekļaujošai sabiedrībai. Mans mērķis ir nonākt līdz mirklim, kad skolu fokuss ir tikai uz to, kā dot zināšanas, nevis atzīmes. Atkārtošos – būs zināšanas, būs arī atzīmes.

Kas būs galvenais virzītājspēks mācīšanās potenciāla attīstīšanā? Tās ir tehnoloģiju katalizētas modernās pedagoģiskās metodes un pieejas.

Šodien tehnoloģijas palīdz novērtēt zināšanas, palīdz konstatēt nepilnības, palīdz apgūt zināšanas. Kontroldarbu atzīmes e-klasē vai universitātes mācību portālā to parāda, ļauj analizēt un piemērot pedagoģiskās korekcijas reālā laikā. Teorētiski tas ļauj katram skolēnam un studentam piemērot efektīvāko mācību tempu un detalizāciju, nekompromitējot apgūstamo zināšanu apjomu. Es novēlu ikvienam izglītības jomā strādājošajam sākt šo domāšanas maiņu sevī stiprināt un izmantot iespējas virzīt skolās un augstskolās šo tehnoloģiju ieviešanu.

Interneta mācīšanās iespējas pārvērst par reālu zināšanu apguvi

Covid-19 laika izglītības inovācijas un nozares filozofiju maiņa šodien jebkuram dod finansiāli pieņemamu pieeju daudzpusīgam pasaules saturam. Lielās pasaules universitātes ir radījušas milzīgas mācību kursu bibliotēkas. EdX un Coursera saturu (divas pasaules lielākās attālināto mācību platformas) ikdienā izmanto nedaudz zem 20 miljoniem iedzīvotāju. Tikai daži fakti no Research.com apkopotās informācijas par tiešsaistes izglītību:

• Pat pirms pandēmijas globālais e-mācību tirgus jau piedzīvoja milzīgu ikgadēju globālu izaugsmi. Paredzams, ka līdz 2026. gadam tas sasniegs 336,98 miljardus ASV dolāru ar 9,1% pieaugumu gadā no 2018. līdz 2026. gadam (Syngene Research, 2019).
• Saskaņā ar Boston Consulting Group un Arizonas štata universitātes kopīgo ziņojumu (2018) kopējā bakalaura studentu uzņemšana katru gadu ir samazinājusies par 1% līdz 2%, savukārt to studentu skaits, kuri apmeklē tiešsaistes kursus, katru gadu pieaug par 5%.
• Arī vairākas Ivy līgas universitātes (astoņas labākās privātās ASV Ziemeļaustrumu pētniecības universitātes, kas izceļas ar savu akadēmisko izcilību) jau ir pieņēmušas tiešsaistes izglītību, lai gan piesardzīgi un lielā mērā kombinējot to ar klātienes mācībām.

Dažādi pētījumi rāda, ka ar pieeju tiešsaistes saturam vien ir par maz. Šeit vērtēšanai daži fakti:

• Columbia University`s Teachers Collage 2018. gada pētījums par edX un Coursera kursiem (divas lielākās tiešsaistes mācību platformas ar vairākiem desmitiem miljonu lietotāju) liecina, ka MOOC sertifikātu programmu pabeigšanas līmenis ir 15% vai mazāks.
• Situācija lielā mērā ir palikusi nemainīga. Nesenais Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta 2019. gada pētījums atklāja, ka iepriekšējo piecu gadu laikā tiešsaistes kursos tika reģistrēts astronomiskais vidējais atbiruma rādītājs aptuveni 96%. Šis augstais priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs vairāk nekā sešu gadu laikā nebija uzlabojies.

Šie fakti norāda uz izaicinājumu starp zināšanu pieejamību un sabiedrības zināšanu apguvi. Izaicinu sevi un citus izglītības jomas vadītājus ikdienā domāt, kā maksimāli izmantot internetā pieejamo zināšanu saturu un klātienes pedagoģiskās metodes (pasniedzēju un grupas biedru iedvesma, dedzīgas diskusijas, kopīgi projekti un citas formas), lai intensificētu un palielinātu kopīgo apgūto zināšanu apjomu. Tieši šī izaicinājuma dēļ Riga Business School kā RTU struktūrvienība ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu vienojās ar Hārvarda Universitāti par iespēju Latvijā lokalizēt CS50x kursa (viens no pasaulē populārākajiem datorzinātņu priekšmetiem) saturu, apmācīt skolotājus to lietot vidusskolās un kopā ar RTU Datorfakultātes pasniedzējiem piedāvāt studentiem.

Mikroapliecinājumi kā dzinējspēks

Pēdējos gados attīstītās izglītības tehnoloģijas ir ne tikai veicinājušas globālu akadēmiskā satura pieejamību, bet arī nodrošina zināšanu apgūšanas starptautisku apliecinājumu “mikro” jeb viena kursa līmenī.

Procesu un produktu inovācija, tehnoloģiju straujā attīstība, pasaules ekonomikas pastāvīgā nepastāvība liek savas zināšanas nemitīgi pilnveidot. Apliecinājumi viena kursa līmenī ir iespēja izcelties jebkuram – gan cilvēkam, kurš savus izglītības dokumentus saņēmis pirms vairāk nekā 10 gadiem, gan skolēnam, kurš grib papildināt savas skolā iegūtās zināšanas. Pēdējo gadu laikā mikroapliecinājumi kļūst par pašsaprotamu zināšanu apliecinājumu pasaules labākajās augstskolās, starptautisko akreditāciju regulējošajos dokumentos un Eiropas Savienības pamatnostādnēs. Iedomājamies, ka maģistra grādu veido mūsu pašu izvēlētie kursi no pasaulē pieejamā piedāvājuma, kuru izvēle notiek iepriekš nodefinētu tēmu ietvaros. Šo kursu apguves izvēli un tempu nosaka pats students.

Lai Latvijā stiprinātu izglītības apguvi visa mūža garumā, šī mikroapliecinājumu iekļaušana izglītības sasniegumu novērtēšanā ir jāpadara daudz vienkāršāka. Tā ir arī iespēja piedāvāt Latvijas augstskolu konkurētspējīgu saturu pasaules izglītības ekosistēmai, tādējādi veicinot izglītojamo izvēles iespējas un Latvijas augstskolu atpazīstamību.

Izglītībā darāmā daudz, bet šie trīs virzieni ir kritiski svarīgi, lai paši nepazaudējamies prioritātēs. Tāpēc:

• No diskriminēšanas caur atzīmēm uz iekļaušanu caur zināšanām
• Interneta mācīšanās iespējas pārvērst par reālu zināšanu apguvi
• Mikroapliecinājumi kā dzinējspēks

 

Autors ir Riga Business School direktors