Vidēji trīs stundas domāšanas laika — tāds bijis vārdā nenosaukta OpenAI mākslīgā intelekta modeļa ātrums, šķeļot matemātikas «cietos riekstus», kuru risinājumus zinātnieki bija meklējuši gadiem ilgi. Knikš, un pušu bija!
Kad OpenAI oktobra sākumā publiskoja šos 722 matemātikas manuskriptus, es par to uzzināju no mūsu pašu Latvijas izcilā matemātiķa Andra Ambaiņa, kurš tviterī atzina — starp pārkostajiem arī viens no lielajiem zinātnes mērķiem, kas kvantu algoritmu vidē zināms jau 30 gadus, un pie tā arī viņš ilgstoši darbojies līdz ar kolēģiem.
Neesmu matemātiķe, un man noteikti būtu jāņem palīgā mākslīgais intelekts, lai kaut cik apjēgtu un novērtētu šo nupat atrisināto matemātikas problēmu nozīmi zinātnes vēsturē, bet es uzreiz saprotu Ambaiņa emocijas. Tagad intervijā viņš atklāj, ka pēdējais svarīgais puzles elements bijis tikai pirms mēneša iznākusi kanādiešu zinātnieku publikācija, un «man ir sajūta — ja es būtu uzdevis pareizo jautājumu pēc tam, kad parādījās kolēģu raksts, iespējams, varētu dienas laikā nonākt pie šī risinājuma pats». Kas turpmāk notiks ar matemātikas zinātni un kāda loma tajā būs cilvēkam — šis Ambaiņa jautājums nav retorisks, uz to nozare jau sāk meklēt atbildes.
