Arheologs Artūrs Tomsons vietā pie mākslas muzeja Arsenāls, kur vasarā atrada aproci. Foto — Ieva Salmane
Uzraugot mākslas muzeja Arsenāls pārbūvi Vecrīgā, arheologs Artūrs Tomsons atradis daudzus gadsimtus senu aproci, kas var mainīt priekšstatu par galvaspilsētas vēsturi
Sākumā Tomsons neticēja savām acīm. No dubļiem attīrot tranšejas rakšanas laikā savāktos priekšmetus, skatam atklājās bronzas aproces daļa. «Pati pirmā bija doma — varbūt tas ir jūgendstila pakaramais. Bet, paņemot palielināmo stiklu, varēja saskatīt, ka vietām saglabājies ornaments.» Nepilnus 10 centimetrus garo fragmentu rotā aplīšu un trijstūrīšu rinda, viens gals ir paplašināts un veido sešskaldni.
Šādas rotas 5.—6. gadsimtā jeb vidējā dzelzs laikmetā bija raksturīgas zemgaļiem, apgalvo Tomsons. Līdz šim senākās liecības par cilvēka klātbūtni Vecrīgas teritorijā datētas krietni vēlāk — ar 11.—12. gadsimtu. Tajā laikā Rīdzenes upes ielokā, tagadējā Alberta laukuma apkārtnē, dzīvoja lībieši.
