Kur sakņojas agresīva braukšana un tolerance pret to?

Jānis Vanks
05.12.2022.

Agresīva braukšana nav tikai ātruma pārsniegšana – patiesībā ar šo jēdzienu jāsaprot jebkura darbība uz ceļa, kas citiem satiksmes dalībniekiem traucē un liek justies neērti. Turklāt agresīvi uz ceļiem uzvesties var ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta vadītāji, velosipēdisti un pat gājēji. Šādu uzvedību daļēji sekmē normatīvais regulējums un daļēji – sabiedrības iecietība.

50% atzīst, ka ir braukuši agresīvi

Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa dati liecina, ka 50% autovadītāju reti, bet mēdz braukt agresīvi, 7% to dara bieži, bet 43% atzīst, ka nekad nav braukuši agresīvi. Raugoties uz šiem datiem, jāsaka, ka katrs procents, katrs autovadītājs, kurš, lai arī reti, bet mēdz būt agresīvs uz ceļa, ir daudz. Agresīva braukšana jau nav tikai ātruma pārsniegšana vai strauja un bieža braukšanas joslu maiņa, tā ir jebkura darbība, kas apgrūtina citus ceļu satiksmes dalībniekus. Viens no izplatītākajiem agresīvas braukšanas veidiem ir atbilstošas distances neievērošana jeb t.s. bakstīšana. Iespējams, tas šķitīs paradoksāli, bet par agresīvu braukšanu var uzskatīt arī neadekvāti lēnu braukšanu, piemēram, labos laika apstākļos uz šosejas, kur atļauts braukt ar 90 km/h, braukt ar ātrumu 60 km/h. Tas var vairot agresiju citos ceļu satiksmes dalībniekos, veicināt apdzīšanas manevrus un radīt riskus.

Agresīvi var būt arī gājēji

Autovadītāji ir dažādi, atšķiras uztvere, bet satiksme ir viena. Ar šādu uzvedību uz ceļa mēs tikai vairojam agresiju. Rupja ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana un citu satiksmes dalībnieku interešu neievērošana nav pieļaujama, diemžēl realitātē redzam agresīvu uzvedību ne tikai no auto vadītājiem, bet arī sabiedriskā transporta šoferiem, motociklistiem, velosipēdistiem un pat gājējiem, kuri ir neaizsargātākā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, tāpēc pakļauti daudz lielākam riskam.

Sabiedrības tolerance palielina risku

Kas sekmē agresiju uz ceļiem? No vienas puses, tā ir sabiedrības tolerance. Redzot agresīvu braukšanu, reti ziņojam atbildīgajiem dienestiem. Ja mēs nebūtu tik iecietīgi pret šādiem vadītājiem, arī gadījumu skaits būtu daudz mazāks. Daudzviet pasaulē, piemēram, Vācijā, Austrijā, Šveicē un Skandināvijā, šāda rīcība netiek uzskatīta par normu. Piemēram, ja autovadītājs neievēro atbilstošu distanci, viņam var tikt piemērots sods.

Situāciju daļēji pasliktina arī cilvēku psiholoģiskais stāvoklis, neapmierinātība ar dzīvi. Nereti savas ikdienas problēmas un dusmas mēdzam “izlikt uz ceļa”. Vēl jāmin arī normatīvais regulējums, kas pieļauj 0,5 promiles, vai sabiedrībā izveidojies pieņēmums, ka ir pieļaujama ātruma pārsniegšana par 10 km/h. Šādas šķietami nelielas atkāpes no normas tikai veicina visatļautības sajūtu un rada papildu riskus, tāpēc arī likumu līmenī jābūt nulles tolerancei pret pārkāpumiem. Tikai tā mēs kā sabiedrība pakāpeniski sāksim apzināties, ka agresīva, bravūrīga braukšana, alkohola lietošana pie stūres u.tml. lietas nav pieļaujamas.

Autors ir Drošas braukšanas skolas vadītājs

Līdzīgi raksti

Viedoklis Romāns Gagunovs

Demokrātijas izturības pārbaude jeb Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem

Notikumi Latvijas iekšpolitikā līdz ar parlamenta lēmumu, ka Latvijai ir jāizstājas no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju, liecina, ka ir sākusies aktīva un agresīva priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada oktobrī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Viedoklis Baiba Īvāne

Lasīšana un drošība

Mēs katrs reizēm atceramies dažādas epizodes no mūsu bērnības – priecīgas, komiskas, siltas, skumjas, sāpīgas, reizēm arī traģiskas. Man ir bijusi tā privilēģija piedzīvot laimīgu bērnību – pilnu ar iespaidiem, notikumiem, rūpēm par mani, un arī pilnu ar lasīšanas pieredzi, kas mūsu ģimenē ir bijusi neatņemama ikdienas daļa.

Viedoklis Kristiāna Kalniņa

Konvencija pret vardarbību nav drauds. Tā ir mūsu sabiedrības spogulis – un tieši tas biedē visvairāk

To šajās dienās varētu teikt ikviens, kurš reiz centies runāt par dzimtē balstītu vardarbību un piedzīvojis, īpaši jau meitenes un sievietes – jo skaidrāk mēģini to izskaidrot, jo vairāk jūties nevēlamama, neadekvāta, pārspīlējoša. Vardarbība – fiziska, emocionāla, seksuāla - nebūt nav tēma, kurā “katram ir savs viedoklis”. Tā ir tēma, kurā informētība, profesionāla izpratne un personīgā pieredze vēsturiski bieži sastopas ar sabiedrības, un šoreiz arī ar daudzu politiķu vēlmi – nedzirdēt, nepaskatīties pārāk tuvu un neieklausīties, ja tas izjauc ierasto mieru.

Viedoklis Ināra Ziemele

Valsts institūcijām ir jāievēro tie paši likumi kā privātam būvētājam

Jau iepriekš publiskajā telpā izskanējušas diskusijas par gadījumiem, kad valsts vai pašvaldības iestādes veic būvdarbus uz zemes, kas tām nepieder. Viens no šādiem gadījumiem saistās ar Jēkabpils cietumu un sūdzībām par patvaļīgu būvniecību. Šī situācija atklāj, cik sarežģīta un trausla ir īpašuma tiesību un publiskās intereses līdzsvarošana.